Turpmāk lasiet Masayuki Takayama sērijveida sleju, kas iezīmē šodien iznākušā nedēļas žurnāla "Weekly Shincho" beigas.
Šis raksts arī pierāda, ka viņš ir vienīgais žurnālists pēckara pasaulē.
Pirms ilgiem laikiem Japānā viesojās kāda vecāka gadagājuma Monako Karaliskās baleta skolas profesore, kuru ļoti cienīja primabalerīnas visā pasaulē.
Toreiz viņa runāja par mākslinieka eksistences nozīmi.
Viņa teica: "Mākslinieki ir svarīgi, jo viņi ir vienīgie, kas spēj izgaismot apslēptas, slēptas patiesības un izteikt tās."
Neviens neapstrīdēs viņas vārdus.
Nav pārspīlēti teikt, ka Masajuki Takajama ir ne tikai vienīgais žurnālists pēckara pasaulē, bet arī vienīgais mākslinieks pēckara pasaulē.
No otras puses, Oe, es negribu slikti izteikties par mirušo, bet (sekojot Masajuki Takajamas piemēram tālāk), Murakami un daudzi citi, kas sevi dēvē par rakstniekiem vai uzskata sevi par māksliniekiem, nav pat mākslinieku vārda cienīgi.
Viņi ir tikai pauduši Asahi Shimbun un citu radītos melus, nevis izgaismojuši apslēptās patiesības un tās izstāstījuši.
Viņu eksistence neaprobežojas tikai ar Japānu, bet ir tāda pati arī citās pasaules valstīs.
Citiem vārdiem sakot, ir tikai daži īsti mākslinieki.
Šis raksts ir vēl viens lielisks pierādījums tam, ka man ir taisnība, sakot, ka neviens mūsdienu pasaulē nav pelnījis Nobela prēmiju literatūrā vairāk par Masajuki Takajamamu.
Tas ir jāizlasa ne tikai Japānas iedzīvotājiem, bet arī cilvēkiem visā pasaulē.
Vai atombumba ir ābols?
Harijs Trumens piedzima kā nabadzīga fermera dēls Misūri štatā.
Linkolns un Klintons arī bija nabadzīgu zemnieku dēli, taču abi cīnījās, lai mācītos koledžā un kļūtu par prezidentiem.
Harijs koledžu neapmeklēja, bet pirms kļūšanas par prezidentu iestājās Kukluksklanā (KKK) un apguva balto pārākumu.
Taču viņš necīnījās par prezidenta amatu.
Viņš bija nezināms, un F. Rūzvelts (FDR) viņu pieņēma par viceprezidentu.
Kad viņš devās viņam pateikties, viņš jau bija miris, un prezidenta inaugurācija notika uz vietas.
Radās jauns prezidents, kuru neviens no Baltā nama darbiniekiem nepazina, un viņš pārņēma to un to īpaši slepeno lietu, ko FDR bija darījis.
Starp tām bija arī Manhetenas projekts.
Tika būvēta atombumba, velnišķīgs ierocis, kas varēja uzreiz iznīcināt pilsētu.
Pārsteidzoši, ka urāna tipa bumba jau bija gatava, un plutonija tipa bumba, kas bija lētāka un ko varēja ražot masveidā, bija gandrīz pabeigta.
Tika arī nolemts, kuras pilsētas, sākot ar Kioto, tiks nomestas - līdz piecām.
Lai precīzi novērtētu iznīcinošo spēku, atbildīgais virsnieks teica: "Mēs atturēsimies no B-29 lidmašīnu uzlidojumiem.
Tāpēc uz Hirosimu gaisa uzlidojums netika veikts.
KKK Harijs pasmējās un pieskārās.
Pietiekami godīgi. Kad izturaties pret zvēru, jums pret to jāizturas kā pret zvēru."
S. Lindkvista grāmatā "Iznīdēt visus savvaļas dzīvniekus" attēlo baltos, kas līksmi sacenšas, lai efektīvi iznīcinātu krāsaino rasi.
Harijam vajadzēja būt vienam no viņiem.
Trīs mēnešus vēlāk viņš devās uz Potsdamas konferenci.
Staļins, neliela auguma vīrs no Gruzijas, nenovērtēja Hariju, jaunpienācēju, bet tad pienāca ziņas par sekmīgiem plutonija tipa atombumbas izmēģinājumiem Alamogordo.
Harijs bija tik sajūsmināts, ka deva rīkojumu nomest atombumbu uz Japānu.
"Es kļuvu par muskuļotāko balto vīru, kurš varēja apklusināt pat gruzīnus."
Pirms un pēc bombardēšanas pienāca informācija, ka "Japāna cenšas izbeigt karu ar Padomju Savienības starpniecību.
Ja šāds stāsts izskanētu, viņš nevarētu nomest atombumbu.
Harijs izlikās, ka nedzird.
Tādējādi urāna bumba tika nomesta uz Hirosimu, nevis uz Kioto, un no rīta tika detonēta, kā bija plānots, 600 metru augstumā virs nevainīgo, neapbruņoto Hirosimas iedzīvotāju galvām.
Plutonija tipa bumba tika nomesta Nagasaki.
Bija zināms, ka pilsētā atradās daudz ASV karagūstekņu, bet Harijam tas bija vienalga.
Pēc nomešanas Harijs teica: "Ja mēs neko nedarīsim, divi miljoni amerikāņu karavīru mirs. Mums nebija citas izvēles, kā vien beigt karu."
Viņš arī parādīja, ka japāņi katru dienu nogalina 200 000 aziātu.
Taču šādi meli nespēja noslēpt atomkara izraisītos postījumus.
Harijs sāka atrunāties.
Viņš sāka ar apgalvojumu, ka iepriekš brīdinājis Hirosimas iedzīvotājus.
Tokijas prāvas tiesnesis Rehlinks bija redzējis atombumbas sprādziena attēlus laika kapsulā.
ASV domā, ka var apmānīt pasauli nākamos 500 gadus.
Ģenerālštābs arī skaloja smadzenes japāņu tautai, safabricējot melus, piemēram, par Nankinas slaktiņu, lai liktu noticēt, ka atombumbas sprādzieni bija attaisnojami.
Viens no šiem rezultātiem bija paziņojums: "Mēs neatkārtosim savas kļūdas."
Putins Valdai konferencē arī norādīja, ka "japāņu mācību grāmatas arī tiek kontrolētas, lai tajās nebūtu rakstīts, ka ASV nometa atombumbas.
Japānas plašsaziņas līdzekļi ir līdzīgi mācību grāmatām.
Laikraksta Asahi Shimbun izdevums Tenseijingo nesen rakstīja: "Atombumbas krita."
Atombumbas nav āboli, tāpēc tās nenokrīt dabiski.
Kāds tās nometa.
Taču laikraksts Asahi seko ASV un cenšas mūs pārliecināt, ka tas ir tas pats, kas ābols.
Harijs bez šādas skrupulozas tīrīšanas izdarīja vēl vienu lietu.
Viņš slepeni nogādāja lidmašīnu Enola Gay, kas nometa atombumbu, Smitsona institūtā.
Bumbas uzspridzināšanas 50. gadadienā viņš izstādīja Enola Gay Vašingtonā, lai atzīmētu Hirosimas genocīdu.
75. gadadienā viņš Alamogordo pārvērta par nacionālo parku.
Atombumba ir svētki, kā tas ir bijis kopš Harija laikiem.
