Šis ir no Jošiko Sakurai kundzes sērijveida slejas, kura šodien iznākošajam iknedēļas izdevumam Shincho veiksmīgi noslēdzas.
Šis raksts arī pierāda, ka viņa ir nacionālā bagātība, augstākā nacionālā bagātība, ko definējis Saicho.
Mana cieņa pret viņu šodien ir vēl lielāka, jo īpaši tāpēc, ka es sāku lasīt viņas rakstu pēc tam, kad šodien nosūtīju savu aptuveno melnrakstu.
Cilvēki, kas pārvalda NHK ziņu nodaļu, var nebūt remontējami, taču viņiem ir jāizlasa šis raksts un jāatzīst patiesa domāšana, kas ir pretēja bērnudārza līmenim.
Japānai šodien ir vajadzīgas pareizas politiskās un militārās attiecības
Jo tuvāk mēs nonākam ārkārtas situācijā, jo kritiskāk kļūst, lai attiecības starp politiku, militārpersonām un politiķiem un militārpersonām tiktu uzturētas regulāras un pietiekamas.
Taču kopš Japānas sakāves karā 1945. gadā tai ir ienācis riebums gandrīz visam, kas saistīts ar militāro jomu, un zudušas tās, ko var saukt par normālām politiski militārām attiecībām.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi sāka domāt, vai Japānas aizsardzība būs pietiekama.
Nav droši, ja Japāna un japāņi tic, ka ASV mūs aizsargās, un līdz šim uzskatīja, ka drošība ir kāda cita darīšana.
Mēs, japāņi, kļuvuši par miera idiotiem, maz domājam par militārām lietām un nesaprotam tās.
Pat par valsts politiku atbildīgie politiķi ir līdzīgā līmenī.
Tas nav pietiekami labs.
Kāda traģēdija notiks, ja politiski militārās attiecības netiks labi uzturētas un nefunkcionēs?
Spilgts piemērs ir Krievijas iebrukuma gadījums Ukrainā.
Kāpēc prezidents Putins ierosināja šādu agresijas karu?
Minhenes drošības konferencē Vācijā 2007. gada 10. februārī Putina runa sniedza vienu pavedienu.
Vairāk nekā 40 valstu pārstāvju un ekspertu priekšā Putins atklāti runāja par savu spēcīgo neapmierinātību un noraidīšanu pret ASV vienas varas sistēmu un antipātijām pret Rietumiem, kas Krievijai māca par demokrātiju "piekāpīgā veidā".
Putina kunga ego ir redzams arī viņa opozīcijā NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācijai) un Eiropas Savienībai (ES) un viņa atbalstam Apvienoto Nāciju Organizācijai, kurai viņam ir veto tiesības. Tālāk ir sniegts konkrēta gadījuma piemērs.
Diskusijā par Berlīnes mūri sajaucās ego un lepnums.
Viņš sacīja: "Mūra krišana notika mūsu tautas un krievu tautas lēmuma dēļ. Krievu tauta izvēlējās vēsturiskā žoga krišanu, lai cerētu uz demokrātiju, brīvību, atvērtību un patiesām attiecībām ar visām valstīm, kuras veido. Lielā Eiropas ģimene.
Tātad Putins uzskata, ka Berlīnes mūra krišana ir krievu tautas sasniegums.
No otras puses, viņš paziņoja, ka starptautiskās attiecības ir matemātika.
"Cilvēciskajiem faktoriem [starptautiskajās attiecībās un drošībā] nav vietas. Lai reaģētu uz Rietumu militāro pieaugumu, Krievija var vai nu ieguldīt milzīgas naudas summas, lai izveidotu pretraķešu aizsardzības tīklu, kā to ir darījuši Rietumi, vai arī veikt asimetriskus pasākumus, ņemot vērā Krievijas ekonomisko un finanšu varenību.
Viņš arī sacīja, ka ASV pretraķešu aizsardzības tīkla atspējošana lētā veidā ir pareizais ceļš, pa kuru Krievija iet. "Mēs nevaram vienoties par daudzām lietām, bet es nebaidos teikt, ka uzskatu ASV prezidentu par savu draugu," viņš sacīja. Viņš [dēls Bušs] ir labs puisis. "Taču es vēlreiz atkārtoju, ka [ASV un Krievijas attiecībās] nav vietas personiskiem faktoriem. Ir tikai viens aprēķins."
Putina kungam ir taisnība, sakot, ka starptautiskās attiecības un drošības politika tiek noteikta pēc vēsiem aprēķiniem.
Taču cilvēks, kurš to teica, ir nepareizi sapratis situāciju Ukrainā.
Kāpēc viņš nepareizi izlasīja?
30.martā Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs sacīja: "Iespējams, Putinam nav sniegta pareizā informācija par situāciju Krievijas karaspēkā un Ukrainā", pamatojoties uz izlūkdienestu informāciju.
Kontrasta gadījums
Pirmkārt, Putina kungs nav militārpersona.
Krievijas militārpersonām viņam jāpalīdz, sniedzot pareizu informāciju par saviem spēkiem un Ukrainas armiju.
Bet Putina kungs ir kļuvis par autoritāru diktatoru, kurš neklausās citu vārdos.
Rezultātā viņa amoralitāte ir izraisījusi Krievijas politiski militāro attiecību disfunkciju, un Putina kungs ir pieņēmis nepareizu lēmumu.
Ukrainas pilsētas tika iznīcinātas, un tika zaudētas daudzas dzīvības.
Cik liela un traģiska ir cena!
Politiski militāro attiecību sabrukums var iznīcināt valsti.
Mēs varam atrast pretrunīgu gadījumu attiecībās starp Čērčilu, kurš Otrā pasaules kara laikā bija Lielbritānijas premjerministrs, un ģenerāli Alanbruku, kurš atbalstīja Čērčilu kā Lielbritānijas impērijas armijas ģenerālštāba priekšnieku.
Pamatojoties uz Alanbruka dienasgrāmatu, abi vīrieši bija ārkārtīgi ciešā kontaktā.
Piemēram, 1942. gada 14. jūnijā viņš rakstīja: "Ir svētdiena, bet premjerministrs bieži pārtrauca manus zvanus. Premjerministrs bija ļoti satraukts.ko izraisīja pēkšņā kara situācijas pavērsiens Tuvo Austrumu kampaņā.
1943. gada 26. februāra ieraksts dienasgrāmatā apraksta šo aizraujošo ainu.
"Premjerministrs man piezvanīja tikšanās laikā. Kad es devos uz viņu blakus spārnā, viņš nomazgājās. Viņam nebija mugurā nekas cits kā liels vannas dvielis, kas bija aptīts ap ķermeni, kā romiešu simtnieks. Viņš silti paspieda man roku. kā viņš ģērbās un lika man apsēsties, kamēr viņš ģērbjas."
Pēc tam Čērčils uzvilka baltu zīda apakšveļu un baltas zīda bikses.
Viņam bija arī ilgstošas pārrunas ar nomocīto premjerministru Čērčila guļamistabā. Tomēr Alanbruks attēlo viņu uzvelkam kreklu, apkaisa ar vīraks kabatlakatiņu un uzvelk jaku.
Pašaizsardzības darbinieki nāk un iet iekšā un ārā no premjerministra biroja.
Lai gan abi sazinās tik cieši, karsti strīdi nav nekas neparasts.
Kā premjerministrs Čērčilam bija pilnvaras pieņemt politiskus lēmumus. Viņš strīdējās ar Alanbruku, kurš bija atbildīgs par militāro stratēģiju kā štāba priekšnieks, vienlaikus paceļot gaisā savilkto dūri.
Tādā veidā viņi būtu apstrīdējuši viens otra analīzi un spriedumus, kritizējuši viens otru, pārdomājuši un nonākuši pie labāka secinājuma.
Rezultātā viņi uzvarēja, un gan Japāna, gan Vācija zaudēja.
Štāba priekšnieks nekad nedrīkst nesniegt padomu premjerministram. Tā vietā premjerministram jāspēj lūgt militārpersonām nepieciešamo informāciju, analīzi un viedokļus.
Cik svarīgi ir bieži satikties un sarunāties.
Čērčils un Alanbruks uzturēja ciešas attiecības kā divi Apvienotās Karalistes augstākie vadītāji Otrā pasaules kara laikā, un politiskās un militārās attiecības darbojās labi.
Kā ar Japānu?
Es biju pārsteigts, dzirdot Katsutoshi Kono kungu, bijušo Apvienotā štāba štāba priekšnieku, nesen runājam Nacionālo un fundamentālo pētījumu institūtā, domnīcā.
Kono, kurš četrarpus gadus bija Pašaizsardzības spēku augstākais komandieris, šajā laikā ne reizi nebija ticies viens pret vienu ar premjerministru.
Ikreiz, kad viņš dodas uz premjera rezidenci, viņu pavada no citām ministrijām uz Aizsardzības ministriju norīkota cilvēku grupa, kas pazīstama kā "uzvalki.
Ne jau ar viņu pavadīšanu būtu kaut kas slikts, bet problēma būtu, ja būtu kāda sajūta, ka Pašaizsardzības spēki nedrīkst bez atļaujas konsultēt premjeru.
Agrāk Pašaizsardzības spēku virsniekiem pat nebija piekļuves premjera rezidencei.
Šī kaitīgā prakse tika mainīta, kad Sindzo Abe kļuva par premjerministru, un SDF augstākajām amatpersonām tagad bija atļauts piekļūt premjerministra birojam.
Tas ir solis uz priekšu, bet nākamais izaicinājums būs nodrošināt enerģisku viedokļu apmaiņu starp politisko un militāro atzaru.
Ķīnas draudi, kas draud pār Japānu, nav puslīdz gatavi.
Politiķiem ir ļoti svarīgi pilnībā izprast militāro jomu, iegūt precīzu informāciju un attīstīt savu spriedumu.
No Putina neveiksmēm un Čērčila panākumiem mēs varam mācīties, kādām vajadzētu būt ideālām politiski militārām attiecībām.