Tomēr viņa skatījums uz vēsturi mijas ar naidu pret mūsdienu Japānu un bērnišķīgu svešinieku pielūgsmi. Ne velti tas ir dīvaini līdzīgs laikrakstam Asahi Shimbun, kas kritizē Meidži laikmeta 150. gadadienu.
Septembris 28, 2019
Kāpēc Šiba atdarināja Honda Katsuiči?
Viņa cilvēku tēlošana pārspēja arī Ijiči Kosuke.
Tā ir nodaļa, kuru publicēju 2018. gada 29. septembrī.
Es katru nedēļu abonēju žurnālu Shukan Shincho, lai lasītu Takayama Masayuki un Sakurai Yoshiko serializētās slejas.
Arī šīs nedēļas sleja skaisti apliecina viņa plašās zināšanas, iedziļināšanos, spožo pārbaudi un augstās reportāžas veidošanas spējas.
Ryotaro Shiba bija Sankei Shimbun vecākais reportieris, un viņš būtu bijis pazīstams.
Es neesmu lepns, ka nekad neesmu lasījis nevienu no viņa grāmatām - es nekad neesmu vēlējies to darīt -, taču es viņu labi pazinu.
Ilgu laiku biju regulārs Asahi Weekly abonents.
Šibas “Kaido ga Yuku” (“Uz šosejas”), žurnāla pamatseriālu, es lasīju gandrīz katru nedēļu.
Tajā pašā laikā es jutu sava veida likteni, jo divas reizes biju ar viņu sastapies Tokijas viesnīcas Okura Hotel bārā.
Tajā laikā es sarunājos ar ļoti tuvu draugu no Dentsu, un viņam bija tikšanās ar nozares pārstāvjiem.
Es biju divas reizes ar viņu sastapies, sēdēdams tieši blakus.
Tāpēc 2010. gadā, neilgi pēc tam, kad es negribīgi parādījos internetā, visplašākajā bibliotēkā cilvēces vēsturē, es uzrakstīju rakstu, kurā izsmēju viņu.
Biju iepazinies ar Takayama spožo kritiku šīs nedēļas numurā.
Kāds draugs, aizrautīgs lasītājs, mani izsmēja, sakot, ka tikai tu un Takayama varat kritizēt Ryōtarō Shiba.
Tekstā, izņemot virsrakstu, uzsvars ir mans.
Šis ir 150. Meidži ēras gads.
Kad es pievienojos laikrakstam Sankei Shimbun, vakara izdevumā tika publicēts Šibas Rjotaro seriāls “Ryoma ga Yuku”.
Atceros, ka uz mani lielu iespaidu atstāstīja varoņu tēlojums.
Ap 1970. gada drošības līguma krīzes laiku Sankei vakara izdevumā tika publicēts arī seriāls “Mākoņi virs kalna”.
Es nevarēju sagaidīt, kad pienāks vakara laikraksts.
Arī mans brālis, kurš vienmēr bija teicis muļķīgas lietas, piemēram, “Asahi ir labākais laikraksts”, pārgāja uz Sankei.
Tas bija “Mākoņu virs kalna” efekts.
Tomēr, seriālam turpinoties, varoņu tēls, kas mani bija iespaidojis, kļuva dīvaini smagnējs, un man pat sāka nepatikt to lasīt.
Piemēram, viņš skarbi kritizēja Nogi Maresuke, kurš Portartūras ieņemšanas laikā bija izraisījis daudzus upurus.
Viņš nosauca viņu par nekompetentu un izteica citu līdzīgu skarbu kritiku.
Viņš vēl skarbāk apvainojās uz viņa štāba virsnieku Ijiči Kosuke.
Nezinu nevienu japāņu rakstnieku, kas spētu tik ļoti apvainot cilvēkus.
Nesen Hosaka Masajasu (Hosaka Masayasu) uzrakstīja neglaimojošu rakstu par Tojo Hideki.
Es domāju, ka Šiba deva pilsonību vulgāriem attēlojumiem, kas nav japāniski, līdzīgi kā korejiešu kritika Japānas jautājumā.
Kad beidzās seriāls, es biju Hanedas preses klubā.
Apmeklējot aviokompānijas, es uzzināju, ka viens no Japan Airlines vadītājiem bija Abo Kijokazu, Apvienotās flotes galvenā strēlnieka, mazdēls.
Viņš bija cilvēks, kurš atradās blakus Togo Heihačiro un vadīja koncentrēto Baltijas flotes bombardēšanu.
ANA biznesa vadības nodaļas vadītājs bija Ijiči Kosuke mazdēls, kuru Šiba bija tik asi kritizējis.
Es pajautāju viņiem abiem par viņu iespaidiem par Šibas attēloto vectēvu, taču iebildumu bija daudz.
Es gribēju par to pajautāt Šibam tieši, bet, pirms es to pamanīju, viņš bija pārgājis no Sankei uz Asahi un sācis rakstīt ceļojumu žurnālus.
Ap to laiku Šibas rakstīšanas stils sāka iegūt dīvainu Asahi toni.
Aptuveni tajā laikā viņš komentēja: “Pārbrauksim viņiem pāri un nogalināsim viņus”.
Pirms kara beigām Šiba atgriezās no Mandžūrijas un tika izvietots tanku bāzē Sano pilsētā Točigi prefektūrā.
Bija baumas par ASV karaspēka izsēdināšanu.
Imperatora ģenerālštāba štāba darbinieki pavēlēja no Sano doties lejup un apturēt tos pie ūdens krasta.
Taču ceļi bija pilni ar bēgošiem cilvēkiem.
Uz jautājumu, ko viņiem vajadzētu darīt, imperatora ģenerālštābs atbildēja: “Aizbrauciet viņiem virsū.”
Tas bija atbilstoši Asahi radītās “brutālās japāņu armijas” virsniekam, taču man tas šķita dīvaini.
Tanku vienība vēl aizvien karājās Sano, tieši tad, kad ASV spēki bija izlidojuši, un visi bēga no Tokijas.
Vai ir iespējams, ka viņi domāja: “Nu, mums jau laiks doties ceļā”?
Patiesībā neviens no tanku vienības biedriem nedzirdēja, ko teica štāba virsnieks.
Kāpēc Šiba atdarināja Honda Katsuiči?
Viņa cilvēku tēlošana pārspēja arī Ijiči Kosukei tēlošanu.
Savā Šimabaras ceļojumu aprakstā viņš runāja par Matsukura Šigemasu, kurš apspieda kristiešus, sakot: “Japānas vēsturē nav neviena riebīgāka cilvēka par viņu.”
Viņš to pamatoja ar kāda portugāļu kapteiņa un holandiešu fabrikas vadītāja ierakstiem.
Piemēram, “viņi tērpa ticīgos salmu lietusmēteļos un aizdedzināja tos.”
Bet es gribētu zināt, vai viņš šos ierakstus ir pārbaudījis.
Ja kāds to pārbaudītu, redzētu, ka tas pilnībā atbilst aprakstam Las Kasasa “Īsajā ziņojumā par Indijas izpostīšanu”, kas tolaik bija bestsellers Eiropā.
Šī dzeltenā valsts nekaunīgi noraidīja kristietību, saucot to par ķecerīgu reliģiju, kas nepazīst žēlastību.
Būtu loģiskāk, ja autors atdarinātu Las Kasasa attēloto nežēlīgo Japānu, cerot to apmelot, lai atriebtos.
Laikraksts Asahi Shimbun pielūdz Makartūru un citus baltos cilvēkus, neapšaubot tos.
Vai ar to inficējās arī Šiba?
Eiropas ceļojumu aprakstā ar prieku tiek aprakstīts, ka, kad Tokugavas Jošinobu jaunākais brālis Akitake apmeklēja Beļģiju, karalis Leopolds II “izrādīja īpašu laipnību”.
Tomēr pēc tam karalis iecerēja Japānu padarīt par koloniju.
Viņš arī teica: “Necivilizētā Āzijas zeme noteikti uzņems Eiropas civilizāciju.”
Galu galā karalis kolonizēja Kongo, nogrieza pusei iedzīvotāju plaukstas un nogalināja 70 % iedzīvotāju.
Par šādu karali netika izteikts neviens kritisks vārds.
Šķiet, Šiba ir pilnībā pielāgojies Asahi Shimbun kultūrai, kas ir “stingra pret japāņiem, bet ļoti ciena ārzemniekus, pat korejiešus”.
Šibas skatījums uz vēsturi ir tāds, ka “Japāna, sasniedzot virsotni, kļuva augstprātīga un virzījās uz sabrukumu”.
Tomēr viņa skatījums uz vēsturi ir sajaukts ar naidu pret mūsdienu Japānu un bērnišķīgu cittautiešu pielūgsmi.
Nav nejaušība, ka viņa viedoklis ir dīvaini līdzīgs laikraksta Asahi Shimbun viedoklim, kas kritizē Meidži laikmeta 150. gadadienu.
Septembris 28, 2019
Kāpēc Šiba atdarināja Honda Katsuiči?
Viņa cilvēku tēlošana pārspēja arī Ijiči Kosuke.
Tā ir nodaļa, kuru publicēju 2018. gada 29. septembrī.
Es katru nedēļu abonēju žurnālu Shukan Shincho, lai lasītu Takayama Masayuki un Sakurai Yoshiko serializētās slejas.
Arī šīs nedēļas sleja skaisti apliecina viņa plašās zināšanas, iedziļināšanos, spožo pārbaudi un augstās reportāžas veidošanas spējas.
Ryotaro Shiba bija Sankei Shimbun vecākais reportieris, un viņš būtu bijis pazīstams.
Es neesmu lepns, ka nekad neesmu lasījis nevienu no viņa grāmatām - es nekad neesmu vēlējies to darīt -, taču es viņu labi pazinu.
Ilgu laiku biju regulārs Asahi Weekly abonents.
Šibas “Kaido ga Yuku” (“Uz šosejas”), žurnāla pamatseriālu, es lasīju gandrīz katru nedēļu.
Tajā pašā laikā es jutu sava veida likteni, jo divas reizes biju ar viņu sastapies Tokijas viesnīcas Okura Hotel bārā.
Tajā laikā es sarunājos ar ļoti tuvu draugu no Dentsu, un viņam bija tikšanās ar nozares pārstāvjiem.
Es biju divas reizes ar viņu sastapies, sēdēdams tieši blakus.
Tāpēc 2010. gadā, neilgi pēc tam, kad es negribīgi parādījos internetā, visplašākajā bibliotēkā cilvēces vēsturē, es uzrakstīju rakstu, kurā izsmēju viņu.
Biju iepazinies ar Takayama spožo kritiku šīs nedēļas numurā.
Kāds draugs, aizrautīgs lasītājs, mani izsmēja, sakot, ka tikai tu un Takayama varat kritizēt Ryōtarō Shiba.
Tekstā, izņemot virsrakstu, uzsvars ir mans.
Šis ir 150. Meidži ēras gads.
Kad es pievienojos laikrakstam Sankei Shimbun, vakara izdevumā tika publicēts Šibas Rjotaro seriāls “Ryoma ga Yuku”.
Atceros, ka uz mani lielu iespaidu atstāstīja varoņu tēlojums.
Ap 1970. gada drošības līguma krīzes laiku Sankei vakara izdevumā tika publicēts arī seriāls “Mākoņi virs kalna”.
Es nevarēju sagaidīt, kad pienāks vakara laikraksts.
Arī mans brālis, kurš vienmēr bija teicis muļķīgas lietas, piemēram, “Asahi ir labākais laikraksts”, pārgāja uz Sankei.
Tas bija “Mākoņu virs kalna” efekts.
Tomēr, seriālam turpinoties, varoņu tēls, kas mani bija iespaidojis, kļuva dīvaini smagnējs, un man pat sāka nepatikt to lasīt.
Piemēram, viņš skarbi kritizēja Nogi Maresuke, kurš Portartūras ieņemšanas laikā bija izraisījis daudzus upurus.
Viņš nosauca viņu par nekompetentu un izteica citu līdzīgu skarbu kritiku.
Viņš vēl skarbāk apvainojās uz viņa štāba virsnieku Ijiči Kosuke.
Nezinu nevienu japāņu rakstnieku, kas spētu tik ļoti apvainot cilvēkus.
Nesen Hosaka Masajasu (Hosaka Masayasu) uzrakstīja neglaimojošu rakstu par Tojo Hideki.
Es domāju, ka Šiba deva pilsonību vulgāriem attēlojumiem, kas nav japāniski, līdzīgi kā korejiešu kritika Japānas jautājumā.
Kad beidzās seriāls, es biju Hanedas preses klubā.
Apmeklējot aviokompānijas, es uzzināju, ka viens no Japan Airlines vadītājiem bija Abo Kijokazu, Apvienotās flotes galvenā strēlnieka, mazdēls.
Viņš bija cilvēks, kurš atradās blakus Togo Heihačiro un vadīja koncentrēto Baltijas flotes bombardēšanu.
ANA biznesa vadības nodaļas vadītājs bija Ijiči Kosuke mazdēls, kuru Šiba bija tik asi kritizējis.
Es pajautāju viņiem abiem par viņu iespaidiem par Šibas attēloto vectēvu, taču iebildumu bija daudz.
Es gribēju par to pajautāt Šibam tieši, bet, pirms es to pamanīju, viņš bija pārgājis no Sankei uz Asahi un sācis rakstīt ceļojumu žurnālus.
Ap to laiku Šibas rakstīšanas stils sāka iegūt dīvainu Asahi toni.
Aptuveni tajā laikā viņš komentēja: “Pārbrauksim viņiem pāri un nogalināsim viņus”.
Pirms kara beigām Šiba atgriezās no Mandžūrijas un tika izvietots tanku bāzē Sano pilsētā Točigi prefektūrā.
Bija baumas par ASV karaspēka izsēdināšanu.
Imperatora ģenerālštāba štāba darbinieki pavēlēja no Sano doties lejup un apturēt tos pie ūdens krasta.
Taču ceļi bija pilni ar bēgošiem cilvēkiem.
Uz jautājumu, ko viņiem vajadzētu darīt, imperatora ģenerālštābs atbildēja: “Aizbrauciet viņiem virsū.”
Tas bija atbilstoši Asahi radītās “brutālās japāņu armijas” virsniekam, taču man tas šķita dīvaini.
Tanku vienība vēl aizvien karājās Sano, tieši tad, kad ASV spēki bija izlidojuši, un visi bēga no Tokijas.
Vai ir iespējams, ka viņi domāja: “Nu, mums jau laiks doties ceļā”?
Patiesībā neviens no tanku vienības biedriem nedzirdēja, ko teica štāba virsnieks.
Kāpēc Šiba atdarināja Honda Katsuiči?
Viņa cilvēku tēlošana pārspēja arī Ijiči Kosukei tēlošanu.
Savā Šimabaras ceļojumu aprakstā viņš runāja par Matsukura Šigemasu, kurš apspieda kristiešus, sakot: “Japānas vēsturē nav neviena riebīgāka cilvēka par viņu.”
Viņš to pamatoja ar kāda portugāļu kapteiņa un holandiešu fabrikas vadītāja ierakstiem.
Piemēram, “viņi tērpa ticīgos salmu lietusmēteļos un aizdedzināja tos.”
Bet es gribētu zināt, vai viņš šos ierakstus ir pārbaudījis.
Ja kāds to pārbaudītu, redzētu, ka tas pilnībā atbilst aprakstam Las Kasasa “Īsajā ziņojumā par Indijas izpostīšanu”, kas tolaik bija bestsellers Eiropā.
Šī dzeltenā valsts nekaunīgi noraidīja kristietību, saucot to par ķecerīgu reliģiju, kas nepazīst žēlastību.
Būtu loģiskāk, ja autors atdarinātu Las Kasasa attēloto nežēlīgo Japānu, cerot to apmelot, lai atriebtos.
Laikraksts Asahi Shimbun pielūdz Makartūru un citus baltos cilvēkus, neapšaubot tos.
Vai ar to inficējās arī Šiba?
Eiropas ceļojumu aprakstā ar prieku tiek aprakstīts, ka, kad Tokugavas Jošinobu jaunākais brālis Akitake apmeklēja Beļģiju, karalis Leopolds II “izrādīja īpašu laipnību”.
Tomēr pēc tam karalis iecerēja Japānu padarīt par koloniju.
Viņš arī teica: “Necivilizētā Āzijas zeme noteikti uzņems Eiropas civilizāciju.”
Galu galā karalis kolonizēja Kongo, nogrieza pusei iedzīvotāju plaukstas un nogalināja 70 % iedzīvotāju.
Par šādu karali netika izteikts neviens kritisks vārds.
Šķiet, Šiba ir pilnībā pielāgojies Asahi Shimbun kultūrai, kas ir “stingra pret japāņiem, bet ļoti ciena ārzemniekus, pat korejiešus”.
Šibas skatījums uz vēsturi ir tāds, ka “Japāna, sasniedzot virsotni, kļuva augstprātīga un virzījās uz sabrukumu”.
Tomēr viņa skatījums uz vēsturi ir sajaukts ar naidu pret mūsdienu Japānu un bērnišķīgu cittautiešu pielūgsmi.
Nav nejaušība, ka viņa viedoklis ir dīvaini līdzīgs laikraksta Asahi Shimbun viedoklim, kas kritizē Meidži laikmeta 150. gadadienu.
2024/10/1 in Umeda
