文明のターンテーブルThe Turntable of Civilization

日本の時間、世界の時間。
The time of Japan, the time of the world

Re-read. It was a top 50 searcher for the past week, 2023/4/16.

2023年08月16日 15時40分01秒 | 全般

1

習氏が権力基盤の浮沈をかけて台湾攻略に出てこようとするのに対し、抑止を確実にするには日米台の覚悟が必要で、日本は日本の国益のためにこそ、

2

トップページ

3

It was a popular page yesterday 2023/3/5.

4

Mystery of Big-name, the University of Tokyo Professor's "About-face."

5

「落下」ではなく「着弾」。その意味の違いも分からず、何が「現実味を帯びた演習」だ。外務省出身議員ですら、この程度の認識。

6

維新がこれに“一貫して反対”という事は分りました。しかし維新の周りには親中人物が多数。懸念は消えません

7

憲法学を担当していた宮沢俊義が、自己保身のために占領軍と米国にゴマをすって、押し付け憲法の理念を持ち上げる解釈を広めたのだ。

8

Interpretation of Article 9 by "war profiteers."

9

仁藤夢乃、大谷恭子、戒能民江、近藤恵子…共産主義者同盟、連合赤軍、重信房子、福島みずほ、金尻カズナ、斎藤秀樹、千田有紀、赤石千衣子、駒崎弘樹

10

何のことはない。日本の憲法学がガラパゴス化したのは、敗戦利得者の自己保身から始まった「敗戦利得者憲法学」のままだからである。

11

Why have Japanese Constitutional theory become Galápagos syndrome?

12

#杉尾秀哉 ってただのバカかと思ったら嘘つきだね#杉尾秀哉 相変わらずバカ丸出し議員。こいつに投票する有権者もバカ。#立憲民主党 の #杉尾秀哉 は国会で偽造発言したのか?

13

同書は東京大学法学部の歴代憲法学者の憲法学を「憲法学の病」と呼び、国際常識からかけ離れ「ガラパゴス化」していると批判する。

14

It was a popular page yesterday, 2023/4/13.

15

A produção e refino de terras raras da China estão causando destruição ambiental

16

「ふざけた事を。森山先生、自分ところの派閥の議員の足止めまでしたのと違うんか?奈良県民に説明を」と怒り爆発。

17

「こいつ正気か」と驚いたんじゃないか。 アメリカの核の傘に守られている日本の立場を全く認識していない。

18

Xi Jinping is vigilantly trying to make the third run away with it.

19

Por que a teoria constitucional japonesa se tornou a síndrome de Galápagos?

20

Pourquoi la théorie constitutionnelle japonaise est-elle devenue le syndrome des Galápagos ?

21

画像一覧

22

I know no other politician who has done so much to do Japan all ill turn. 

23

安倍氏暗殺事件には「真祖解明の為に警視庁公安部を投入するしかなかった。それができるのは中村警察庁長官しかいなかったがやらなかった」

24

国立大学の入学式なのに ”日の丸”も無く 式次第に”君が代”斉唱も無い…東大…今やアカ養成所だもんな…地に堕ちたよ、この大学。

25

Họ xem thường tình trạng này, không đủ tư cách để nói về sự thật, công lý, nhân quyền,

26

ブッシュ息子…日本の学習指導要領と共通テストをこっそり真似てテキサス州を全米一の教育州にし、それで大統領になった男だ。

27

Japan will surely awaken and achieve constitutional reform,

28

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/4/10.

29

La producción y refinación de tierras raras de China están causando una

30

But the information that China's United Front Work Department is moving is worrisome.

31

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/4/10, with my shots on 4/10, in Osaka, 5.

32

It's now a leftist pedophile training center. This university has fallen to the ground.

33

Re-send. Why have Japanese Constitutional theory become Galápagos syndrome?

34

China's rare earth production and refining are causing significant environmental destruction, and

35

バイデン夫人は、日本で言えば日教組のメンバー。確実にLGBT利権法案などの成立を促される。危うい。

36

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/4/10, with my shots on 4/10, in Osaka, 1.

37

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/4/10, with my shots on 4/10, in Osaka, 3.

38

Ze zien deze situatie over het hoofd, zijn niet gekwalificeerd om te praten over waarheid,

39

Chinas Produktion und Raffination von Seltenen Erden verursachen erhebliche

40

China will take the proceeds hostage, and France will be forced to follow China's lead even then.

41

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/4/13.

42

さらに日本は三つの領土係争を抱えています。この状況の中で安閑としていられるほうが、どうかしています…再発進!

43

peta situs Kami tidak mengatakan, "Lakukan hal minimum yang diperlukan untuk

44

だが彼の国の統一戦線工作部が動いているとの情報は心配。日本でも台湾でも動きが急

45

Top 10 real-time searches 2023/4/9, 21:47

46

Warum ist die japanische Verfassungstheorie zum Galápagos-Syndrom geworden?

47

中国と朝鮮半島の代理人といっても過言ではない人間達が東京都から公金を受け取って、反日訴訟を起こす?

48

十分な防衛予算を確保して、結果的に戦争を起こさせないほうがよほど安上がりで安全なのです。

49

非常に厳しい環境下…三つの核保有国に囲まれた国なんて、日本だけ…しかも三つとも独裁国家

50

Jie nepastebi šios situacijos, nėra kvalifikuoti kalbėti apie tiesą, teisingumą

 

 


Re-read. It was a popular page yesterday, 2023/4/16.

2023年08月16日 15時38分46秒 | 全般

1

習氏が権力基盤の浮沈をかけて台湾攻略に出てこようとするのに対し、抑止を確実にするには日米台の覚悟が必要で、日本は日本の国益のためにこそ、

2

バイデン夫人は、日本で言えば日教組のメンバー。確実にLGBT利権法案などの成立を促される。危うい。

3

仁藤夢乃、大谷恭子、戒能民江、近藤恵子…共産主義者同盟、連合赤軍、重信房子、福島みずほ、金尻カズナ、斎藤秀樹、千田有紀、赤石千衣子、駒崎弘樹

4

日本が生んだ天才の一人である坂村健がトロンを発明しただけではなく、この事の重要性に当然の如くに気がついていた日本国政府(自民党政府だ)

5

receiving public money from the Tokyo Metropolitan Government and filing anti-Japanese lawsuits

6

トップページ

7

Top 10 real-time searches 2023/4/15, 0:25

8

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 2023/4/15

9

It was a popular page yesterday 2023/3/5.

10

安倍元総理暗殺事件で犯人を擁護、美化するかのような報道をしていたマスコミ…犯人を神格化するような発言をしていた極左の活動家&文化人の責任

11

It was a popular page yesterday, 2023/4/15.

12

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/4/15.

13

It was a popular page yesterday on ameba, 2023/4/15.

14

the far-left activists & cultural figures who were making statements that deify the perpetrators

15

I would like to hear the left-wing media's self-discipline and summation.

16

小西…ツイート印刷物持参…「謝罪文」火に油…今日の産経新聞から。

17

The Asahi Shimbun seems to praise Yamagami.

18

Japan will surely awaken and achieve constitutional reform,

19

公式ハッシュタグランクイン記事一覧 2023/4/15

20

山上を礼賛するかのような朝日新聞。 こうしたテロを助長しかねない報道に弊誌は断固反対します!

21

この記事は、中国が「底知れぬ悪」と「まことしやかな嘘」の国である事を、これ以上ない程に証明している。

22

peta situs Kami tidak mengatakan, "Lakukan hal minimum yang diperlukan untuk

23

凶悪で甘ったれた偽装テロリスト、山上を擁護する朝日の報道が、岸田首相へ攻撃を仕掛けたパイプ爆弾テロ事件を引き起こしたのは衆目の一致するところだ

24

#杉尾秀哉 ってただのバカかと思ったら嘘つきだね#杉尾秀哉 相変わらずバカ丸出し議員。こいつに投票する有権者もバカ。#立憲民主党 の #杉尾秀哉 は国会で偽造発言したのか?

25

Top 10 real-time searches 2023/4/15, 23:46

26

「落下」ではなく「着弾」。その意味の違いも分からず、何が「現実味を帯びた演習」だ。外務省出身議員ですら、この程度の認識。

27

非常に厳しい環境下…三つの核保有国に囲まれた国なんて、日本だけ…しかも三つとも独裁国家

28

光愛病院は、日本赤軍支援グループの拠点、巣窟だった。また辻元の内縁の夫、北川が経営する「第三書館」という出版社は

29

Top 10 real-time searches 2023/4/14, 17:29.

30

何のことはない。日本の憲法学がガラパゴス化したのは、敗戦利得者の自己保身から始まった「敗戦利得者憲法学」のままだからである。

31

再発進!さらに日本は三つの領土係争を抱えています。この状況の中で安閑としていられるほうが、どうかしています。

32

さらに日本は三つの領土係争を抱えています。この状況の中で安閑としていられるほうが、どうかしています…再発進!

33

月別表示(2022年07月)

34

維新がこれに“一貫して反対”という事は分りました。しかし維新の周りには親中人物が多数。懸念は消えません

35

「こいつ正気か」と驚いたんじゃないか。 アメリカの核の傘に守られている日本の立場を全く認識していない。

36

WBPCについて本気で調べてると全てが絡み合ってて村木厚子がラスボスって実感するしかなくて背筋が凍るんだよな

37

Họ xem thường tình trạng này, không đủ tư cách để nói về sự thật, công lý, nhân quyền,

38

目的が手段を浄化する→手段を選ぶ必要はない→どんな手段でも目的のためなら正当化される…知能が低すぎる クズだな

40

この磯田道史の朝日新聞で出来上がった頭脳...自分の愚かしさにも気付かず、日本を非難、批判して悦に入っている態度の度し難さ!

41

利益を国内に持ち帰ることができて初めて投資と呼ぶ。持ち帰れないものに投資し、一所懸命働く、バカバカしいと思わないのだろうか

42

Por que a teoria constitucional japonesa se tornou a síndrome de Galápagos?

44

月別表示(2016年11月)

45

画像一覧

46

A produção e refino de terras raras da China estão causando destruição ambiental

47

It was a popular page yesterday, 2023/4/13.

48

公安当局は辻元が元在日朝鮮人で北の工作員であり、「ピースボート」 の実質的主宰者は朝鮮総聯であることを割り出した。

49

ニーハオの林芳正、シェイシェイの茂木敏充、ワンスイの岸田文雄…親中三羽ガラスが雁首揃えている図

50

朝日がまた新しいアベガー憲法学者を見つけてきた…蟻川恒正って誰それ?…ググったら、とんでもないことがわかってしまった…

 

 

 

 


Re-read. It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/16.

2023年08月16日 15時35分39秒 | 全般

1

習氏が権力基盤の浮沈をかけて台湾攻略に出てこようとするのに対し、抑止を確実にするには日米台の覚悟が必要で、日本は日本の国益のためにこそ、

2

トップページ

3

It was a popular page yesterday 2023/3/5.

4

画像一覧

5

TBSが反日的報道をする理由を知っていますか? 元TBS社員の独り言 「うちの局がこんなになってしまった経緯をお話しましょう」

6

早稲田大学は中国人留学生に乗っ取られる 

7

日本国には、それぞれの一隅で、最澄が定義した国宝として、素晴らしい仕事をしている人たちが無数に居る。

8

LGBT法案が成立しかねない?という状況は、日本国が、既に崩壊していた事を告げるものである。

9

For more than 20 years, the Japanese media, criminals in the name of the media, and politicians,

10

The real reason why the German government is controlled by radical environmental leftists

11

歴史に学んでいれば、出るはずのない発言だろう…いわれなき「罪の意識」をこうして広げてゆくことに、首相の心は痛まないのだろうか

12

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 2023/5/9

13

It is a Chinese ploy to undermine the German economy and make it dependent on China.

14

公式ハッシュタグランクイン記事一覧 2023/5/10

15

In other words, remember what you have been doing for the past 20 years through the press clubs

16

It was a popular page yesterday, 2023/5/9, with my shots in Osaka.

17

尖閣や海保を管轄する国交大臣に必ず親中の公明党議員を充てることによって自公政権は中国にひざまずき、

18

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/9, with my shots in Osaka 2.

19

いわれなき「罪の意識」をこうして広げてゆくことに、首相の心は痛まないのだろうか。

20

You Are Here (Remastered 2010) with my shots on 2023/5/9 in Osaka

21

We hope that the Japanese people will take a lesson from this aberrance.

22

Does it not pain the prime minister's heart to spread the baseless "guilt" in this way?

23

It was a popular page yesterday, 2023/5/9, with my shots in Osaka, 2.

24

China Rejoices at "Minister of State from the Komeito Party"--"Senkaku Issue Is Safe and Sound

25

The saying by folk art scholars that "white in Joseon is the color of sorrow" is now a complete lie.

26

Top 10 real-time searchers, 5/12, 12:08 with my shot on today

27

Top 10 real-time searches 2023/5/9, 22:41

28

高市早苗さんがBoston Global Forumから「World Leader in AIWS Award 2023」を受賞👏👏

29

「底知れぬ悪」と「まことしやかな嘘」の国である中国と朝鮮半島の反日プロパガンダどおりに、日本に対して頻繁に人権勧告を行う国連

30

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 2023/5/10

32

新橋芸者小はんは、小泉純一郎の愛人であった。 彼女は突然、何の前触れもなく変死をしている。

33

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/14, with my shots in Osaka 1.

34

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 2023/5/11

35

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 5/12 with my shot today in Osaka

36

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/9, with my shots in Osaka

37

Ipadala muli! Walang logic sa kuwento na-set up sa kanya bilang bayani.

38

Resend! It was a popular page yesterday, 2023/5/15.

39

LGBT…テレ朝の世論調査…サミット前までに成立させる必要があるは「25%」で、成立させる必要がないは倍以上の「52%」に

40

わざわざスイスに本拠を構えて、国連ユネスコに対して発言権の様なものを持つ、自虐史観と反日思想で凝り固まった異常な人間達

41

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 with my shots on 2023/5/9 in Osaka

42

It is the top 10 real-time searchers, 5/13, 23:50, with my shot on 5/12.

43

Top 10 real-time searches 2023/5/10, 6:28

44

Отправить! apan, the time of the world Никаких контрмер "против вторжения Китая

45

Grow Old With Me (Remastered 2010) with my shots on 2023/5/9, in Osaka

46

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/10.

47

川上詩朗と山本晴太という弁護士が中心になって動いている…この二人の弁護士は韓国寄りの訴訟ばかり起こしている

48

It is the top 10 real-time searchers, 5/12, 23:11.

49

We are in big trouble if the Japanese people don't get Kishida out of office before Japan collapses!

50

Candy Apple Red - Reina del Cid and T

 

 


Re-read. It was a popular page yesterday, 2023/5/16.

2023年08月16日 15時34分18秒 | 全般

1

習氏が権力基盤の浮沈をかけて台湾攻略に出てこようとするのに対し、抑止を確実にするには日米台の覚悟が必要で、日本は日本の国益のためにこそ、

2

トップページ

3

It was a popular page yesterday 2023/3/5.

4

Resend! It was a popular page yesterday, 2023/5/15.

5

LGBT…テレ朝の世論調査…サミット前までに成立させる必要があるは「25%」で、成立させる必要がないは倍以上の「52%」に

6

so self-absorbed that they think they are doing a good thing are the worst offenders

7

福井県の皆様に問いたい…こんなロクデナシ次なる選挙で落選願います

8

For more than 20 years, the Japanese media, criminals in the name of the media, and politicians,

9

Germany, where there are many violent discriminatory crimes even with LGBT discrimination laws

10

総務会は1人でも反対がいれば通りませんが…もし通った場合は、これがまるごと次の選挙の 「落とすリスト」になります。

11

LGBT法は11条に…研修の実施等の必要な措置を講じる”と規定…補助金狙いの利権スキームがこれ

12

without recognizing Japan does not recognize same-sex marriage in its Constitution

13

Resend!It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15.

14

画像一覧

15

without recognizing Japan does not recognize same-sex marriage in its Constitution, resend!

16

In other words, remember what you have been doing for the past 20 years through the press clubs

17

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15, with my shots in Osaka,7.

18

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15, with my shots in Osaka,8.

19

早稲田大学は中国人留学生に乗っ取られる 

20

It was a popular page yesterday, 2023/5/15,with my shots in Osaka,3.

21

Se a grandeza de Shinzo Abe levou ao seu assassinato, não apenas a China

22

It is the top 10 real-time searchers, 5/15, 11:15.

23

LGBT利権法案は自民党議員のリトマス試験紙だ…①揺るがず信念を貫く議員…⑤進んで極左と組む議員

24

米国が植民地フィリピン人を、英国がインド人を自国兵の盾に使うような非道はしなかった。

26

The LGBT bill puts women and children at risk, confuses children's identities, and

27

아베 신조의 위대함이 그의 암살로 이어졌다면 중국뿐 아니라 한국도

28

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15, with my shots in Osaka,6.

29

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15, with my shots in Osaka,3.

30

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15, with my shots in Osaka,5.

31

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/14, with my shots in Osaka 1.

32

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15.

33

Candy Apple Red - Reina del Cid and Toni Lindgren with my shots on 5/11 in Osaka

34

It was a popular page yesterday on ameba, 2023/5/15.

35

Candy Apple Red - Reina del Cid and Toni Lindgren with my Michelangelo on 5/12 in Osaka

36

Candy Apple Red - Reina del Cid and Toni Lindgren with my shots on 5/11 in Osaka

37

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15,with my shots in Osaka,2.

38

It was a popular page yesterday, 2023/5/15,with my shots in Osaka,2.

39

全く必要のないLGBTなんちゃら法なんかより、日本の安全保障にとって早急に作るべき法律いっぱいあるでしょうに。

40

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15, with my shots in Osaka,4.

41

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/5/15,with my shots in Osaka.

42

月別表示(2010年07月)

43

尖閣や海保を管轄する国交大臣に必ず親中の公明党議員を充てることによって自公政権は中国にひざまずき、

45

Deutschland, wo es trotz LGBT-Diskriminierungsgesetzen viele diskriminierende Gewaltverbrechen gibt

46

重信被告の所持品の分析を進めた結果、日本赤軍が市民団体(ピースボート)を関連組織と位置付けている事が分かり、今回 の捜索に踏み切った

47

Candy Apple Red - Reina del Cid and Toni Lindgren with my Michelangelo on 5/12 in Osaka

48

Si la grandeur de Shinzo Abe a conduit à son assassinat, non seulement la Chine

49

「こいつ正気か」と驚いたんじゃないか。 アメリカの核の傘に守られている日本の立場を全く認識していない。

50

Wenn die Größe von Shinzo Abe zu seiner Ermordung führte, dann nicht nur in China,

 

 


Re-read. It was a top 50 searcher for the past week, 2023/6/16.

2023年08月16日 15時30分37秒 | 全般

1

習氏が権力基盤の浮沈をかけて台湾攻略に出てこようとするのに対し、抑止を確実にするには日米台の覚悟が必要で、日本は日本の国益のためにこそ、

2

トップページ

3

It was a popular page yesterday 2023/3/5.

4

It was a popular page yesterday, 2023/6/11.

5

「LGBT法案が成立したら、私は保守政党を立ち上げます」…百田尚樹氏…👏👏👏

6

BBCの暴露報道と同時に海外逃亡 良心ある中国の方々が住所を突き止めてくれました。何と豊洲のタワマン7000万〜1億の物件

7

安倍さんはかなり早い段階から、LGBT法案が「皇室の危機」に繋がることを見抜き、八木教授らと勉強会を開いていた。

8

The U.S. Embassy is behind the growth of the LGBT movement in Japan.

9

BBCの暴露報道と同時に海外逃亡 良心ある中国の方々が住所を突き止めてくれました。何と豊洲のタワマン7000万〜1億の物件

10

岸田ァ 国民の声を聞かず よくも勝手に外国人労働者2号拡大を勝手に決めてくれたな ・在留期限なし ・家族帯同 移民政策じゃないかい!自分の弟に頼まれた?

11

本論文は、戦後の日本の言論界において、金字塔を打ち立てた論文の一つであるといっても過言ではない。

12

It is the top 10 real-time searchers, 6/9, 23:55

13

KuTooの石川優実「なぜ女性が水着になって仕事をしないといけない?海外にはグラビアなんてない」…お前グラビアどころかAV出てたやないかw

14

The U.S. Democratic Party's Plan for LGBT…Recruitment at the U.S. Embassy

15

共産党は悪質なクレーマー。県も一団体からのクレームで中止に追い込むことはない。事なかれ主義も甚しい。

16

エマニュエル大使の「日本は進化途上にある」「30年前の米国と同じ」に抗議する政治家が皆無であることが信じられない。

17

Priority should be given to ensuring women's safety rather than consideration for Komei. 

18

TBSが反日的報道をする理由を知っていますか? 元TBS社員の独り言 「うちの局がこんなになってしまった経緯をお話しましょう」

19

NHK程度のお涙頂戴劇で洗脳されて社会正義を叫びだすと、人も国も滅びるぞ。

20

低賃金の労働力確保の為に特定技能2号拡大で移民大国に突き進む日本…デフレ脱却どころか“継続宣言”の岸田首相…解散総選挙で日本が壊れる前に岸田退陣実現を

21

再発信!メディアに常識があれば日本は普通の国になっている…日本が普通の国ならね…メディアが狂っているんだ。

22

It is the top 10 real-time searchers, 6/12, 6:14.

23

You are not qualified to be involved in Japanese politics!

24

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 2023/6/13

25

有村治子氏が「たとえ万分の一であっても女性や子供の安全安心を堅持する社会に寄与すべきと考え明日の内閣委員会で質問に立ちます

26

女子トイレに性自認女で体は男が入って来ても「お互い理解、配慮」って狂ってる。…岩手県

27

報道の自由などという素敵なものは日本には存在しない。あるのは報道しない自由のみ。

28

公式ハッシュタグランクイン記事一覧 2023/6/10

29

I don't want them to come to Japan. Chinese people are really bad quality.

30

自民党の有村治子氏はLGBT法案におけるエマニュエル大使の言動を厳しく批判。

31

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/6/11.

32

It is the top 10 real-time searchers, 6/11,9:22

33

岸田首相是他們的“傀儡”。

34

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 2023/6/9.

35

It is the top 10 real-time searchers, 6/9, 16:49

36

このような検索妨害の手口と、その防止策について、gooの運営会社であるNTTレゾナントに、メール或いは電話で教えて頂きたい

37

Christians and Muslims parents join forces on the streets of Ottawa to fight against gender ideology

38

LGBT理解増進法という利権増進法が制定される前に、すでに日本の学校教育が分断の温床となり、破壊され始めている。

39

「性同一性」という表現を「ジェンダーアイデンティティ」に改める…まさかこんなふざけた話で済むと思っているわけではないだろう

40

こういう男が強制収容所の管理所長に収まるのだろう。

41

特に差別に関する法律は、「差別」の中身を明確にしないと無限定に逆差別が起こる。

42

女性の性を守れと撮影会を中止に追い込んだ このご婦人方はダイレクトに女性の性が危険にさらされるLGBT法には賛成…どれだけ矛盾してるんだよ?

43

they will have no problem at all because they think that such a thing is the duty of human beings

44

Nu ești calificat să fii implicat în politica japoneză!

45

稲田朋美議員が「起きない」と言っていたことが既に起きている…LGBT法案を推し進めている議員は女性の敵

46

I want to ask for the help of readers of this column

47

It is the top 10 real-time searchers, 6/9, 13:00

48

昨日今日できたばかりの合衆国大使がエラそうに、悠久の歴史のある日本に「貴方達は進化の過程にある」ですって?! 失敬な。

49

百田さんよりうんと少ないですけど、私も私財を投じます。自分のお金、自分のリスクで始めるのが基本です。#あさ8 もそうでした。

50

Who Influenced the Promoting Congressman?…LGBT activists are full of lies. 

 

 


Re-read. It was a popular page yesterday, 2023/6/16.

2023年08月16日 15時29分06秒 | 全般

 1

習氏が権力基盤の浮沈をかけて台湾攻略に出てこようとするのに対し、抑止を確実にするには日米台の覚悟が必要で、日本は日本の国益のためにこそ、

2

自民党の有村治子氏はLGBT法案におけるエマニュエル大使の言動を厳しく批判。

3

トップページ

4

再生可能エネルギーは火力発電などによって周波数が安定していない限り利用できない

5

Who has led the world in such a ridiculous direction?

6

公式ハッシュタグランクイン記事一覧 2023/6/15

7

It was a popular page yesterday 2023/3/5.

8

Why do they act like borrowed cats outside of Japan but so arrogant in Japan?

9

文明のターンテーブルThe Turntable of Civilizationの人気記事 2023/6/15

10

It is the top 10 real-time searchers, 6/15,19:39

11

なお悪いことに、この誤情報を正当化したのは世界気象機関(WMO)で、気候変動に関する政府間パネル(IPCC)を設立した機関だ

12

It was a top 50 searcher for the past week, 2023/6/15.

13

It was a popular page yesterday, 2023/6/15.

14

We Japanese cannot stand Emmanuel's arrogant words and deeds.

15

It was a popular page yesterday on ameba, 2023/6/15.

16

まるで被害者であるかのような報道はジャーナリストとして目が腐ってるのでは? だから朝日新聞は実売

17

Por que eles agem como gatos emprestados fora do Japão, mas tão arrogantes no Japão?

18

安倍首相が存命なら…早い段階で岸田の軽挙妄動をたしなめ今国会成立の流れを断ち切ったろう…やはり政

19

嫌がらせをやらせたら世界一だな。何しに来たんだよ。

20

日本軍があまりにも強すぎた…圧倒的な物量を誇った当時の世界最強の国である米国の軍隊は骨身にしみて思った事だろう。

21

言葉でなく行動を見るのが大事…左翼活動家の利権が充分確保されたと判断しているからである。

22

だから他国の大使に何か言われると、忠犬ポチのようにシッポを振って実行しようとする訳です。

23

再発信!メディアに常識があれば日本は普通の国になっている…日本が普通の国ならね…メディアが狂っているんだ。

24

自民党の有村治子氏はLGBT法案におけるエマニュエル大使の言動を厳しく批判。

25

Chi ha guidato il mondo in una direzione così ridicola?

26

有村治子氏が「たとえ万分の一であっても女性や子供の安全安心を堅持する社会に寄与すべきと考え明日の内閣委員会で質問に立ちます

27

Qui a conduit le monde dans une direction aussi ridicule ?

28

LGBT法暴走への歯止めを国会記録に残す気迫の質問。だが有村質問で逆にいかにこの法が必要ないか

29

¿Quién ha llevado al mundo en una dirección tan ridícula?

30

Quem levou o mundo a uma direção tão ridícula?

31

犯人が工作員の可能性はないのか?という視点も完全に欠落。犯人の名前が報道されないのも変。

32

ジョニー・ソマリの行為が「迷惑系」で済まされてはならない…2度と入国させないようにすべきです

33

このような検索妨害の手口と、その防止策について、gooの運営会社であるNTTレゾナントに、メール或いは電話で教えて頂きたい

34

そして、今回は特に、自民党員や自民党支持者の方からのご意見が多い。しっかりと受け止めたい。

35

この目標は、心は女性でもいいんでしょ→プライム企業、女性役員3割に 政府が「女性版骨太」決定

36

Kto poprowadził świat w tak niedorzecznym kierunku?

37

元々は国の実習生制度に問題があったのは間違いないので、そこを改善してから受け入れを再考すべき。

38

Wer hat die Welt in eine so lächerliche Richtung geführt?

39

BBCの暴露報道と同時に海外逃亡 良心ある中国の方々が住所を突き止めてくれました。何と豊洲のタワマン7000万〜1億の物件

40

全額弁償させてほしい 自己破産とかぬきで…モネ絵画に赤い塗料 環境活動家

41

It is the top 10 real-time searchers, 6/15, 8:32

42

慰安婦合意も破られレーダー照射もうやむや  スワップを言うなら竹島を返してもらってから。

43

岸田最側近、木原誠二官房副長官 愛人運転のベンツで官邸出勤。 医療費や税金を巡る疑惑

44

I want to ask for the help of readers of this column

45

秋岡家栄の衣鉢…もう一つ。外では借りてきた猫みたいなくせに、日本ではやたら尊大に振舞うのはなぜか。それも秋岡家栄流なのか。

46

氷山の一角 とうとう逮捕 中共の産業スパイ フッ素化合物に関連する技術を中国企業に漏洩

47

Perché si comportano come gatti presi in prestito fuori dal Giappone ma così arroganti in Giappone?

48

Dlaczego poza Japonią zachowują się jak pożyczone koty, ale w Japonii są tak aroganccy?

49

この動き、ほんとに凄いスピードで進んでる…これを止める法律はなぜ急がない?

50

これがLGBT法案を進めてる奴らの正体  24から先読んで…24.打ち壊せ 日本人中心主義

 

 


ŠINZO ABE: PIEREDZĪGS STRATĒĢIS, KAS CINĀJĀS PAR JAPĀNAS ATdzīvināšanu

2023年08月16日 15時04分24秒 | 全般

Tālāk tekstā ir sniegta informācija no Jošiko Sakurai oficiālās tīmekļa vietnes.
Šis dokuments arī pierāda, ka viņa ir nacionālā bagātība, augstākais nacionālais dārgums, ko definē Saičo.
Tas ir obligāti jāizlasa ne tikai Japānas iedzīvotājiem, bet arī cilvēkiem visā pasaulē.
Panta rindkopas atbilst šīs rubrikas formātam.
2023.07.13 (Cet)

ŠINDZO ABE: PIEREDZĒJIS STRATĒĢIS, KURŠ CĪNĪJĀS, LAI ATDZĪVINĀTU JAPĀNU

Turpmākajā sēru runā, atzīmējot pirmo gadadienu kopš viņa slepkavības pagājušā gada 8. jūlijā, žurnāliste Jošiko Sakurai bijušo premjerministru Šinzo Abē raksturo kā lielisku draugu, siltu cilvēku, gudru stratēģu un optimistu, kurš nelokāmi ticēja Japānas gaišajai nākotnei.

Šindzo Abe mīļi dēvēja savu vectēvu un bijušo premjerministru Nobusuke Kiši par "mūsu džiisanu (vectēvu)". Kiši riskēja ar savu dzīvību, pārskatot ASV un Japānas drošības līgumu 1960. gadā, kad ap parlamenta ēku Nagata-čo ik dienu pulcējās demonstrantu viļņi, kas nikni iebilda pret līguma pārskatīšanu.

Kiši mīlēja mazo Šinzo, kuram tolaik bija tikai seši gadi. Kādu dienu Šinzo bija mājās kopā ar Kiši, izstiepies uz vectēva muguras.
Bet, kad viņš bezrūpīgi skandēja tolaik populāro kreiso lozungu "Ampo hantai!". ("Es esmu pret līgumu!"), Kiši tas acīmredzot ļoti nepatika un viņš jautāja mazdēlam: "Vai tu nevari teikt "Ampo sansei (Es esmu par līgumu), Šinzo?".

Abe dievināja Kiši un cēla viņu uz pjedestāla. (Kiši nomira 1987. gadā 90 gadu vecumā.) Kiši memuāros "Manas jaunības dienas" (Kosaido, Tokija, 1983), kurus viņš sāka rakstīt 1945. gada beigās, kad vēl atradās Sugamo cietumā kā aizdomās turētais A klases kara noziedznieks, un pabeidza aptuveni 1948. gada vidū, lasītāju pārsteidz viņa spēcīgā mīlestība pret Abi.
Tajā sirsnīgais viņa dzimtās pilsētas Jamaguči un viņa radinieku, skolotāju, draugu un paziņu apraksts spilgti atspoguļo to, kā tolaik dzīvoja cilvēki, kā viņa radinieki viens otram palīdzēja, cik nebaidījās no pašaizliedzības un cik gatavi bija cits citu atbalstīt.
Tie bija tieši tādi cilvēki, kurus Abe man bieži raksturoja kā vienkāršus pilsoņus, kas dzīvoja saskaņā ar Japānas tradicionālajiem tikumiem.

Tas, ka Kiši, kuru parasti uzskatīja par norobežotu un nepieejamu, patiesībā bija diezgan līdzjūtīgs un mīlēja bērnus, tiek vēstīts visā grāmatā. Būdams ceturtās klases skolnieks, viņš pārgāja no pamatskolas Niši-tabuse, Jamaguči prefektūrā, uz Uči-Jamašitas pamatskolu Okajamas prefektūrā - solis, kas bija nepieciešams, lai iestātos prestižajā Okajamas vidusskolā, - pateicoties Matsusuke Sato, sava tēvoča, kurš bija profesors (vēlāk pārdēvētajā Okajamas Medicīnas universitātē), labajam gādībai. Kamēr Kiši mācījās Okajamā, Sato ģimenē piedzima divas meitenītes - Hiroko, kura vēlāk apprecējās ar Kiši jaunāko brāli Eisaku Sato (kurš bija premjerministrs 1964-1972), un Masako. Jaunais Kiši bija sajūsmā.

"Tā kā es mīlēju mazus bērnus, man bija labi pavadīt laiku, bieži nēsājot Hikoro uz muguras, kad es ar viņu spēlējos," rakstīja Kiši.
Es varu viegli iedomāties Kiši, kurš kā pamatskolnieks nekad nav bijis ļoti izturīgs, kā viņš jautri pavadīja laiku, nēsājot uz muguras mazu meitenīti.

Matsusuke bieži sūdzējās savai sievai, norādot, ka viņai nevajadzētu likt tādam jaunam zēnam kā Nobusuke nēsāt uz muguras mazu meitenīti, taču nākamais premjerministrs to darīja ar prieku.

Tāpat kā viņa vectēvs, kuram patika rūpēties par maziem bērniem, neraugoties uz viņa "atturīgā un nepieejamā" tēlu, arī pats Šindzo ar prieku sadziedājās ar bērniem, rūpējoties par cietušajiem 2011. gada 11. marta Lielajā Austrumā Japānas zemestrīcē.
Viņa attieksme ne tikai atspoguļo vectēva maigumu, bet arī liecina, ka viņš būtu bijis lielisks tēvs, ja viņam un viņa sievai Akie būtu savi bērni.

Domāju, ka lielā uzticība un cerības, ko viņi katrs ir likuši mūsu nākamajai paaudzei, lai tā vestu Japānu pareizajā virzienā, ir saikne, kas saista kopā Kiši tēvoci Matsusuke, pašu Kiši un Šinzo Abē.

Matsusuke bija izcils pedagogs.
Viņš ne tikai rūpējās par Kiši un vēlāk par viņa divām vecākajām māsām, kā arī par daudzsološiem jauniešiem un jaunietēm no radinieku vidus, bet arī vienmēr meklēja talantīgus cilvēkus, labprāt maksājot par viņu izglītību no savas kabatas.
Kad viņš pēkšņi nomira 35 gadu vecumā, kā rakstīja Kiši, Matsusukei nebija palicis ne santīma no viņa uzkrājumiem, jo viņš bija iztērējis "visus savus finanšu līdzekļus mūsu izglītībai".

Bagātīgi izbaudījis Matsusuke mīlestību un dāsno atbalstu, Kiši pats stingri apņēmās veidot Japānu nākotnei tāpat kā viņa tēvocis.
Nav pārspīlēti apgalvot, ka Japānas pasaules līmeņa sociālās drošības sistēmas pamatā ir sākotnējie plāni, kurus izstrādāja Kiši, kurš arī bija nopelniem bagāts Tirdzniecības un rūpniecības kameras dibināšanā 1943. gadā.

Abes politikas pirmsākumi bija nopietnas cerības, ka mūsu jaunā paaudze uzņemsies atbildību par Japānas nākotni.
Monumentālā uzrunā 2015. gadā, atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 70. gadadienu, Abe paziņoja: "Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu bērniem, mazbērniem un nākamajām paaudzēm, kurām nav nekāda sakara ar šo karu, būtu lemts par to atvainoties".

Vienā no savām uzstāšanās reizēm manā interneta ziņu raidījumā "Genron" 2021. gada 3. decembrī Abe atzīmēja:
"Salīdzinot ar manas jaunības dienām, šodien daudz vairāk jaunās paaudzes pārstāvju ir ieinteresēti darīt sabiedrībai noderīgu darbu, nevis aizrauties ar karjeras izaugsmi. Tāpēc es jūtu, ka šīs nācijas nākotne ir diezgan daudzsološa, un, domājot par šiem jauniešiem, es vēlos radīt sabiedrību, kas vienmēr ir atvērta un pilna iespēju, kurās viņi var pilnībā izmantot savas spējas.

Es domāju, ka Kiši un Abē bija ļoti līdzīgi arī mājās.
Kišī vecākais dēls Nobukazu par Kišī raksta: "Viņš bieži tika kritizēts par to vai citu iemeslu dēļ, viņš mājās nekad nerunāja par politiku un, atnākot mājās, vienmēr uzlika labu seju, neatkarīgi no tā, cik nepatīkama varēja būt bijusi viņa darba diena".

Tāpat kā viņa mīļotais džizans, arī Abe bija absolūti uzmanīgs un iejūtīgs pret savu sievu Aki un māti Joko.
Ar prieku atceros pieņemšanu, kas notika 2018. gada 7. februārī par godu Birei Kin, Taivānā dzimušai, naturalizētai komentētājai, kura par ieguldījumu Japānas un Taivānas attiecībās tika apbalvota ar Uzlecošās saules ordeni, zelta stariem un rozeti.

Kin kundze sēdēja galvenā galda priekšgalā, bet Abe, viņa sieva un es sēdējām viņai pa kreisi.
Pie galda sēdēja arī Reitaku universitātes direktors Mototaka Hiroike ar sievu, toreizējais valdības galvenais sekretārs Jošihide Suga ar sievu Mariko un labsirdīgs kokmateriālu ražošanas vadītājs ar sievu. Mūsu jautrā saruna nenovēršami novirzījās uz Ziemeļkoreju, un Abe piebilda:

"Man ir aizdomas, ka Kims Čenuns ir pārāk sasprindzināts, lai naktīs gulētu."

Es jutos tāpat. Tajā laikā Phenjanas spītīgā atteikuma dēļ atbrīvot nolaupītos Japānas pilsoņus Japāna bija nupat mainījusi savu politiku attiecībā uz Ziemeļkoreju no dialoga un spiediena uz stingru spiedienu. Japāna uzņēmās vadību Apvienoto Nāciju Organizācijā, pieņemot stingras rezolūcijas, ar kurām Phenjanai tika noteiktas sankcijas. Iespiests stūrī, Kims, ļoti dabiski, bija pārņemts no satraukuma.

Akī pēkšņi jautāja vīram: "No kurienes tu zini, ka Kims naktīs nevar gulēt? Neviens taču nevarēja redzēt, vai viņš guļ, vai nē."

Visi uz mirkli sastinga klusumā.
Kāpēc Akī uzdeva šo jautājumu, nebija grūti saprast, bet tad Abe tikai tēlaini norādīja uz Kima nespēju gulēt šajos apstākļos.
Tā domājot, es ar lielu interesi vēroju, kā premjerministrs atbildēs sievai.

Abe mīļi uzlūkoja savu sievu ar maigu smaidu sejā.
Tad viņš lēnām pagriezās pret viņu, uzlika kreiso roku uz viņas krēsla atzveltnes un sāka atbildēt uz viņas jautājumu, nedaudz noliecies uz priekšu, it kā gribētu viņu apskaut:

"Redzi, Akī. Kims mūsdienās ir pakļauts stingrām sankcijām no visas pasaules. Viņam ir lielas nepatikšanas, jo viņš ir pakļauts milzīgam spiedienam. Ziemeļkorejas ekonomika ir patiešām sliktā stāvoklī, un Kims nespēj pietiekami pabarot savu tautu. Turklāt viņa valsts attiecības ar Ķīnu nav bijušas labas..."

Mēs redzējām, kā Akijs piekodina Abi burvīgi pārliecinošo toni - aina, kas lika man iedomāties, ka šāda veida dialogs nav nekas neparasts, kad Abi ir mājās kopā ar Akiju.

Nedaudz pirms šīs epizodes Akiē ierosināja tēmu par Moritomo Gakuen kronisma skandālu, kurā, iespējams, bija iesaistīti Abe.
Viņas acīs bija asaras, kad viņa stāstīja savu stāstu.
Galu galā viņa bija cietusi no apsūdzībām, kas bija - vairāk nekā neobjektīvi ziņojumi - klaji meli.
Klausoties Akiju, es paskatījos uz Abē. Joprojām smaidot, viņš skatījās viņai tieši acīs, it kā gribētu teikt: "Kā es varu jums palīdzēt, mana mīļā?"
Viņa skatiens atspoguļoja viņa stingro apņēmību par katru cenu aizsargāt sievu.
Es stingri ticu, ka Akī bija Abes vissvarīgākais biedrs šajā pasaulē - kāds, kura dvēseles mieru viņš bija apņēmības pilns sargāt.

Atceros sarunu, kas man ar Abi bija pēdējā decembrī, gadu pirms viņa negaidītās nāves.
Mēs vakariņojām viņa dzimtajā pilsētā Jamaguči, kad viņš man pēkšņi teica:

"Man šķiet, ka mēs pirmo reizi satikāmies saistībā ar "mierinātāju sieviešu" jautājumu".

Neraugoties uz to, ka līdz tam laikam bijām jau vairākkārt tikušies, es īsti neatcerējos, kad notika mūsu pirmā tikšanās.
Runājot par mūsu pirmās tikšanās laiku, aptuveni tajā laikā es bieži tikos ar valdošās Liberāldemokrātiskās partijas konservatīvo biedru Shoichi Nakagawa, kurš 2008.-2009. gadā bija finanšu ministrs.
Mēs apmainījāmies viedokļiem par tādiem jautājumiem kā Ķīnas un Dienvidkorejas safabricējumi par Japānas impērijas armijas darbību, korejiešu "mierinājuma sievietes", "Nankinas slaktiņš" un citi neatrisināti Otrā pasaules kara jautājumi.
Taču es precīzi nezināju, kad man pirmo reizi bija tas gods satikt Abē.

Daudz vēlāk es izlasīju Abes un viņa jauno LDP kolēģu sastādīto grāmatu "Jautājumi par vēstures mācību grāmatām: (Tenkaisha Publishing Co., Tokyo: 1997). Tad es beidzot sapratu, ko Abe kā premjerministrs gribēja pateikt par vēstures mācību grāmatām. Šo 518 lappušu biezo grāmatu sagatavoja "Jauno parlamentāriešu apvienība, kas apņēmusies apsvērt Japānas nākotni un vēstures izglītību". Izdevumā ir ierakstītas Abes piezīmes.

"Demokrātijā "vārda brīvība" ir garantēta, lai demokrātiskā sistēma varētu normāli funkcionēt," paziņoja Abe, atsaucoties uz incidentu, kas notika tā paša gada (1997. gada) janvārī.

Man bija paredzēts 29. janvārī uzstāties Miura pilsētas Tirdzniecības palātā Kanagavas prefektūrā, taču šīs prefektūras Cilvēktiesību centrs bija iebildis pret manām iepriekšējām piezīmēm par "mierinājuma sievietēm" un pieprasīja, lai organizatori izvēlas citu runātāju.
Viņi pakļāvās centra spiedienam un atcēla manu uzstāšanos dienu iepriekš, 28. janvārī.
Šis Centra ierosinātais boikots vēlāk izplatījās visā valstī, aptverot konservatīvas korporatīvās asociācijas, kā rezultātā tika atceltas manas uzstāšanās un lekcijas.
Toreiz es stingri protestēju, ka mēģinājums mani apklusināt ir vārda brīvības pārkāpums, lai gan uzsvēru, ka ikviens var brīvi kritizēt manas piezīmes. Abe rakstīja:

Sakurai kundze pagājušā gada oktobrī Jokohamas pilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes sponsorētajā lekcijā teica: "Savā žurnālistiskajā pētījumā es neesmu saskārusies ar pierādījumiem, ka Japānas armija būtu piespiedusi sievietes strādāt militārajos bordeļos..." Par Cilvēktiesību centra veiktajām darbībām pret Sakurai kundzi es uzzināju no Yomiuri un Sankei laikraksta. Tā sauktās "mierinātājas sievietes" no šā gada ir iekļautas visās jaunāko klašu vēstures mācību grāmatās, tāpēc es jau labi zināju par spēkiem, kas agresīvi propagandē šo jautājumu, bet kā politiķis es izjūtu spēcīgu krīzes sajūtu, ka tagad viņi ir nonākuši līdz atklātai vārda brīvības apspiešanai."

Abe rīkojās ātri, izveidojot iepriekš minēto parlamentāriešu apvienību ar Nakagavu kā tās vadītāju tikai mēnesi pēc tam, kad Cilvēktiesību centrs uzsāka valsts mēroga kampaņu, lai mani apklusinātu. Abem izdevās sapulcināt 107 jaunus parlamentāriešus - 84 no apakšpalātas un 23 no augšpalātas -, brīvprātīgi pieteicoties kļūt par ģenerālsekretāru. Deputāti tikās reizi nedēļā no plkst. 21.00, lai piedalītos mācību sesijā.

Politiķi parasti tiek aicināti uz vakara sapulcēm, tāpēc Abe apzināti izvēlējās vēlās stundas saviem domubiedriem, lai nodrošinātu lielāku apmeklētību.
Asociācija aicināja ne tikai konservatīvos viedokļu līderus, tādus kā Tsutomu Nišioka un Širo Takahaši, bet arī liberāļus, piemēram, profesoru Jošiaki Jošimi un Johei Kono, kuri nelokāmi uzskatīja, ka "mierinājuma sievietes" prostitūcijā piespiedu kārtā bija iesaistījusi Japānas armija.

Abe atbrīvoja Japānu no nepatiesām apsūdzībām

Jau 1997. gadā Abe un jaunie parlamentārieši pasludināja par "absolūtiem izdomājumiem" pašpasludinātā žurnālista Seidži Jošidas apgalvojumus, ka viņš kara laikā Korejas Čedžudo salā esot vadījis jauno korejiešu sieviešu vervēšanu. Laikrakstā Asahi bija publicēta virkne rakstu, kas balstījās uz Yoshida nepatiesiem apgalvojumiem. Septiņpadsmit gadus vēlāk, 2014. gadā, Asahi oficiāli un ar novēlošanos atsauca attiecīgos rakstus un atvainojās.

Atskatoties uz notikumu secību, kas attīstījās kopš mūsu pirmās tikšanās reizes, es sāku domāt, vai Abe domāja, ka mēs esam "cīņas biedri", kad viņš 2021. gada beigās man teica, ka mēs tikāmies "saistībā ar "komforta sieviešu" jautājumu". Iespējams, mana interpretācija izklausās augstprātīga, taču es patiesi jutu, ka viņš mani laipni iekļauj vienā kategorijā ar tiem, kas kopā ar viņu cīnījās arī par citiem jautājumiem, piemēram, par japāņu nolaupīto atbrīvošanu no Ziemeļkorejas. Starp tiem, kas cieši sadarbojās ar viņu, lai mēģinātu atgriezt mājās nolaupītos cilvēkus, bija Šigeru Jokota (Shigeru Yokota), Kaijoko Arimoto (Kayoko Arimoto), Šigeo Iizuka (Shigeo Iizuka), Cutomu Nišioka (Tsutomu Nishioka) un Rui Abiru (Rui Abiru) - Ziemeļkorejas nolaupīto upuru ģimeņu asociācijas biedri.

Abe bija politisks līderis, kurš vienmēr cīnījās, domājot par stabilu stratēģiju.
Vispirms nospraužot mērķi, viņš centās palielināt draugu un atbalstītāju skaitu, ar kuriem kopā mācīties un augt.
Tikai pēc tam viņš veica konkrētus pasākumus, lai sasniegtu savu mērķi.
Viņa pieņemtie lēmumi un veiktās darbības bija vienkārši izcili.
Tieši Abe bija tas, kurš atmaskoja Asahi melus, attīrot Japānu no nepatiesām apsūdzībām par korejiešu sieviešu piespiedu vervēšanu prostitūcijai.

Abe izbaudīja labu cīņu un cīnījās nikni, bet aiz viņa cīņas gara slēpās spēcīga griba, ko radīja iedzimts optimisms.
Viņš nekad nepadevās un nekad nepadevās.
Kā piemēru var minēt veiksmīgo Japānas Meidži industriālās revolūcijas vietu reģistrāciju UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Dienvidkoreja neatlaidīgi iebilda pret reģistrāciju, apgalvojot, ka korejiešu strādnieki, kas bija emigrējuši uz Japānu pirms pēdējā kara un tā laikā, tika pakļauti piespiedu darbam. Patiesība bija tāda, ka Japānas korporācijas, tostarp Mitsui Mine un Japan Steel, piedāvāja korejiešu strādniekiem autentiskus darba līgumus, saskaņā ar kuriem attieksme pret korejiešu un japāņu strādniekiem bija vienlīdzīga.

Un tomēr mūsu Ārlietu ministrija pakļāvās neatlaidīgajam Dienvidkorejas spiedienam un piekrita diplomātiskajos dokumentos iekļaut frāzi "piespiedu darbs", kas nepārprotami nozīmēja "piespiedu darbu".

Koko Kato kundze, bijusī Abes kabineta padomniece, kura 17 gadus centās panākt, lai Meidži industriālie objekti tiktu reģistrēti kā Pasaules mantojuma objekti, bija tik vīlusies par reģistrācijas izredzēm, ka nolēma piezvanīt Abem, savam bērnības draugam. Kato citēja Abi teikto: "Neļauj viņiem tevi nomākt, Koko. Pastāstīsim savu versiju."

Abe uzskatīja, ka zaudējums nav pasaules gals.
Viņš uzskatīja, ka Japāna spēs atgūt zaudētās pozīcijas, izplatot visā pasaulē precīzu informāciju par Meidži rūpniecības objektiem.
Atšķirībā no žurnālistiem politiķiem ir jāturpina radīt konkrētus rezultātus.
Rezultāti var nebūt nevainojami, bet nākamreiz viņi centīsies vairāk, lai atgūtu zaudētās pozīcijas.
Svarīgākais ir turpināt virzīties uz priekšu: tieši to Abe nepārtraukti uzsvēra.

Atskatoties atpakaļ, es kā žurnālists baidos, ka biju tendēts izvirzīt viņam prasības, kas dažkārt bija pārāk nesaprātīgas.
Kad viņš 2013. gada decembrī kā amatā esošais premjerministrs apmeklēja Jasukuni svētnīcu, es viņam sirsnīgi pateicos par vizīti, bet vienlaikus pieprasīju, lai turpmāk viņš apmeklētu Jasukuni visos četros gadalaikos. Taču viņš norādīja, ka, viņaprāt, pietiktu ar vienu apmeklējumu viņa pilnvaru laikā, lai "paustu cieņu Jasukuni svētnīcā guldīto cilvēku gariem, kuri miruši, kalpojot mūsu valstij".

Redzot, ka viņš apmeklēja Jasukuni daudzas reizes pēc tam, kad 2020. gada septembrī atkāpās no premjerministra amata, es aizdomājos par to, ka neesmu aizdomājies par to, cik spēcīga bija jābūt starptautiskās sabiedrības pretestībai, kamēr viņš bija premjerministra amatā, jo īpaši no ASV puses, kur pastāvēja milzīga saprašanās barjera attiecībā uz Jasukuni. Es secināju, ka mums visiem ir svarīgi turpināt cīnīties par gaišāku Japānu, lai gan metodes var atšķirties, un ka tas būtu solījums, kas mums būtu jādod mūžībā aizgājušajam premjerministram, kurš nenogurstoši cīnījās par Japānu visās frontēs, nezaudējot cerību un nebeidzot mūs iedvesmot.
(Nobeigums)

(Tulkots no 2023. gada 13. jūlija "The Weekly Shincho" 2023. gada 13. jūlija numura slejas Nr. 1056 "Renaissance Japan")


SHINZO ABE: ostrieľaný stratég, ktorý bojoval za oživenie Japonska

2023年08月16日 15時03分33秒 | 全般

Nasledujúce informácie pochádzajú z oficiálnej webovej stránky Yoshiko Sakurai.
Aj tento dokument dokazuje, že je národným pokladom, najvyšším národným pokladom, ktorý definoval Sajcho.
Je to povinné čítanie nielen pre obyvateľov Japonska, ale pre ľudí na celom svete.
Odseky sú v súlade s formátom tejto rubriky.
2023.07.13 (Št)

ŠINZÓ ABE: SKÚSENÝ STRATÉG, KTORÝ BOJOVAL ZA OŽIVENIE JAPONSKA

V nasledujúcom smútočnom príhovore pri príležitosti prvého výročia jeho zavraždenia 8. júla minulého roka novinárka Jošiko Sakuraiová vykresľuje bývalého premiéra Šinza Abeho ako veľkého priateľa, srdečného človeka, šikovného stratéga a optimistu, ktorý pevne veril v svetlú budúcnosť Japonska.

Šinzó Abe s láskou hovoril o svojom starom otcovi a bývalom premiérovi Nobusuke Kišim ako o "našom džiisanovi". Kiši riskoval svoj život pri revízii americko-japonskej bezpečnostnej zmluvy v roku 1960 uprostred vĺn demonštrantov, ktorí sa denne zhromažďovali okolo budovy parlamentu v Nagata-cho a horlivo sa stavali proti revízii.

Kiši miloval malého Šinza, ktorý mal vtedy sotva šesť rokov. Jedného dňa bol Šinzo doma s Kišim a objímal starého otca na chrbte.
Keď však nonšalantne skandoval vtedy populárne ľavicové heslo "Ampo hantai!", Kišinš mu povedal, že sa mu to páči. ("Som proti zmluve!"), Kišimu sa to očividne veľmi nepáčilo a spýtal sa svojho vnuka: "Nemôžeš povedať "Ampo sansei (Som za zmluvu), Šinzo?"

Abe Kišiho zbožňoval a staval ho na piedestál. (Kiši zomrel v roku 1987 vo veku 90 rokov.) Kišiho memoáre Moje mladé dni (Kosaido, Tokio; 1983), ktoré začal písať koncom roka 1945, keď bol ešte držaný vo väzení Sugamo ako podozrivý vojnový zločinec triedy A, a dokončil ich približne v polovici roka 1948, zapôsobia na čitateľa jeho silnou náklonnosťou k Abemu.
Jeho srdcervúci opis jeho rodného mesta Jamaguči a jeho príbuzných, učiteľov, priateľov a známych živo odráža, ako ľudia v tom čase žili, ako si jeho príbuzní navzájom pomáhali, ako sa všetci nebáli sebaobetovania a ako boli pripravení navzájom sa podporovať.
Boli to presne tí ľudia, ktorých mi Abe často opisoval ako obyčajných občanov, ktorí žijú tradičnými cnosťami Japonska.

To, že Kiši, ktorý bol všeobecne považovaný za odťažitého a neprístupného, bol v skutočnosti skôr súcitný a mal rád deti, sa nesie celou knihou. Ako štvrták prestúpil zo základnej školy v Niši-tabuse v prefektúre Jamaguči na základnú školu Uči-jamšita v prefektúre Okajama - krok potrebný na vstup na prestížnu strednú školu Okajama Junior High School - vďaka dobrým službám Matsusukeho Satóa, jeho strýka, ktorý bol profesorom na (neskôr premenovanej Okajamskej lekárskej univerzite). Počas Kišiho pobytu v Okajame sa rodine Satovcov narodili dve dievčatká - Hiroko, ktorá sa neskôr vydala za Kišiho mladšieho brata Eisakua Satóa (ktorý bol v rokoch 1964 - 1972 predsedom vlády), a Masako. Mladý Kiši bol nadšený.

"Keďže som mal rád malé deti, dobre som sa bavil, keď som Hikoro často nosil na chrbte, keď som sa s ňou hral," napísal Kiši.
Ľahko si viem predstaviť Kišiho, ktorý ako žiak základnej školy nikdy nebol veľmi statný, ako sa baví nosením malého dievčatka na chrbte.

Matsusuke sa často sťažoval svojej manželke a poznamenával, že by nemala nútiť mladého chlapca ako Nobusuke nosiť na chrbte malé dievčatko, ale budúci premiér to robil rád.

Rovnako ako jeho starý otec, ktorý sa napriek svojmu "odťažitému a neprístupnému" imidžu rád staral o malé deti, aj samotný Šinzó sa s radosťou miešal s deťmi, ktoré sa starali o obete veľkého východojaponského zemetrasenia z 11. marca 2011.
Jeho postoj nielenže odráža jemnosť jeho starého otca, ale hovorí mi, že by bol skvelým otcom, keby mal so svojou manželkou Akie vlastné deti.

Predpokladám, že veľká dôvera a očakávania, ktoré každý z nich vložil do našej ďalšej generácie, aby niesla Japonsko správnym smerom, je spojivom, ktoré spája Kišiho strýka Matsusukeho, samotného Kišiho a Šinza Abeho.

Matsusuke bol výnimočný pedagóg.
Nielenže sa staral o Kišiho a neskôr o jeho dve staršie sestry a nádejných mladých chlapcov a dievčatá spomedzi svojich príbuzných, ale vždy vyhľadával talentovaných jednotlivcov a ochotne im platil vzdelanie z vlastného vrecka.
Keď náhle zomrel vo veku 35 rokov, napísal Kiši, Matsusuke už nemal ani cent úspor po tom, čo "všetky svoje finančné prostriedky vynaložil na naše vzdelanie".

Kiši, ktorý bohato ťažil z Matsusukeho náklonnosti a štedrej podpory, sa sám pevne rozhodol vybudovať Japonsko budúcnosti rovnakým spôsobom ako jeho strýko.
Nie je prehnané tvrdiť, že japonský systém sociálneho zabezpečenia svetovej úrovne vychádza z pôvodných plánov vypracovaných Kišim, ktorý sa zaslúžil aj o založenie Obchodnej a priemyselnej komory v roku 1943.

Pôvodom Abeho politiky bolo úprimné očakávanie, že naša mladá generácia prevezme zodpovednosť za budúcnosť Japonska.
V monumentálnom prejave v roku 2015 pri príležitosti 70. výročia ukončenia druhej svetovej vojny Abe vyhlásil: "Nesmieme dopustiť, aby naše deti, vnuci a budúce generácie, ktoré s touto vojnou nemajú nič spoločné, boli predurčené na to, aby sa za ňu ospravedlňovali."

Počas jedného zo svojich vystúpení v mojej internetovej spravodajskej relácii "Genron" 3. decembra 2021 Abe poznamenal:
"V porovnaní s časmi mojej mladosti sa dnes oveľa viac príslušníkov mladej generácie zaujíma o prácu, ktorá je užitočná pre spoločnosť, namiesto toho, aby ich pohltil kariérny postup. Preto cítim, že budúcnosť tohto národa je celkom sľubná. s ohľadom na týchto mladých ľudí chcem vytvoriť spoločnosť, ktorá bude vždy otvorená a plná príležitostí, v ktorej budú môcť naplno využiť svoje schopnosti.

Myslím si, že Kiši a Abe si boli veľmi podobní aj doma.
Kišiho najstarší syn Nobukazu o Kišim píše: "Často ho kritizovali z toho či onoho dôvodu, že doma nikdy nehovoril o politike a vždy sa tváril dobre, keď prišiel domov, bez ohľadu na to, aký nepríjemný bol jeho deň v práci."

Rovnako ako jeho milovaný džizan bol Abe absolútne ohľaduplný a láskavý k svojej manželke Akie a matke Yoko.
S láskou si spomínam na recepciu, ktorá sa konala 7. februára 2018 na počesť Birei Kin, naturalizovanej komentátorky narodenej na Taiwane, ktorej bol udelený Rad vychádzajúceho slnka, zlaté lúče s rozetou za prínos k japonsko-taiwanským vzťahom.

Pani Kin sedela na čele hlavného stola, Abe, jeho manželka a ja sme sedeli po jej ľavici.
Pri stole sedeli aj riaditeľ univerzity Reitaku Mototaka Hiroike s manželkou, vtedajší hlavný tajomník vlády Jošihide Suga s manželkou Mariko a dobromyseľný vedúci drevárskej firmy s manželkou. Náš veselý rozhovor sa nevyhnutne presunul na Severnú Kóreu a Abe poznamenal:

"Mám podozrenie, že Kim Čong-un je v týchto dňoch príliš vystresovaný na to, aby v noci spal."

Cítil som sa rovnako. V tom čase Japonsko kvôli tvrdohlavému odmietaniu Pchjongjangu prepustiť unesených japonských občanov práve zmenilo svoju politiku voči Severnej Kórei z dialógu a nátlaku na výlučne nátlak. Japonsko prevzalo vedúcu úlohu v OSN pri prijímaní prísnych rezolúcií, ktoré ukladali sankcie voči Pchjongjangu. Kim, zahnaný do kúta, musel byť prirodzene bez seba od strachu.

Akie náhle požiadala svojho manžela: "Ako vieš, že Kim nemôže v noci spať? Nikto by tam nebol, aby videl, či spí, alebo nie."

Všetci sme na chvíľu zamrzli v tichu.
Prečo Akie položila túto otázku, nebolo ťažké pochopiť, ale potom Abe len obrazne narážal na Kimovo nespanie za daných okolností.
Takto premýšľajúc som so záujmom sledoval, ako premiér svojej žene odpovie.

Abe sa na svoju ženu láskyplne pozrel s jemným úsmevom na tvári.
Potom sa k nej pomaly otočil, položil ľavú ruku na operadlo jej stoličky a začal odpovedať na jej otázku, mierne naklonený dopredu, akoby ju chcel objať:

"Vidíš, Akie. Kim je v súčasnosti vystavený prísnym sankciám z celého sveta. Má veľké problémy, pretože je pod obrovským tlakom. Severokórejská ekonomika je naozaj v zlom stave a Kim nedokáže dostatočne uživiť svoj ľud. Navyše, vzťahy jeho krajiny s Čínou sa nevyvíjajú dobre..."

Videli sme, ako Akie prikývla na Abeho očarujúco presvedčivý tón - scéna, vďaka ktorej som si predstavoval, že takýto druh dialógu nie je ničím výnimočným, keď je Abe doma s Akie.

Chvíľu pred touto epizódou Akie nadhodila tému škandálu s kumpánstvom v Moritomo Gakuen, do ktorého boli údajne zapletení aj Abeovci.
Keď rozprávala svoj príbeh, v očiach sa jej zaleskli slzy.
Napokon, bola obeťou obvinení, ktoré boli - viac ako tendenčné spravodajstvo - úplnými lžami.
Pri počúvaní Akie som sa pozrel na Abeho. Stále sa usmieval a pozeral jej priamo do očí, akoby chcel povedať: "Ako ti môžem pomôcť, moja drahá?"
V jeho pohľade sa odrážalo pevné odhodlanie chrániť svoju ženu za každú cenu.
Pevne verím, že Akie bola pre Abeho najdôležitejším spoločníkom na tomto svete - niekým, koho pokoj duše bol dôkladne odhodlaný chrániť.

Spomínam si na rozhovor, ktorý som s Abem viedol naposledy v decembri roku pred jeho nečakaným skonom.
Večerali sme v jeho rodnom meste Jamaguči, keď mi z ničoho nič povedal:

"Myslím, že sme sa prvýkrát stretli v súvislosti s otázkou 'utešených žien'."

Napriek tomu, že sme sa dovtedy stretli viackrát, celkom som si nepamätal, kedy bolo naše prvé stretnutie.
Pokiaľ ide o načasovanie nášho prvého stretnutia, približne v tom čase som sa často stretával so Šóiči Nakagawom, konzervatívnym členom vládnucej Liberálnodemokratickej strany, ktorý v rokoch 2008 - 2009 zastával funkciu ministra financií.
Vymieňali sme si názory na také záležitosti, ako sú čínske a juhokórejské výmysly o činoch japonskej cisárskej armády, kórejské "ženy na útechu", "nankingský masaker" a ďalšie nevyriešené otázky druhej svetovej vojny.
Nebol som si však istý, kedy presne som mal tú česť stretnúť sa s Abem prvýkrát.

Oveľa neskôr som si prečítal knihu, ktorú zostavil Abe a jeho mladí kolegovia z LDP s názvom Otázky o učebniciach dejepisu: (Tenkaisha Publishing Co., Tokyo: 1997). Vtedy som konečne pochopil, čo chcel Abe ako premiér povedať o učebniciach dejepisu. Túto 518-stranovú knihu zostavilo "Združenie mladých poslancov, ktorí sa zaviazali uvažovať o budúcnosti Japonska a dejepisnom vzdelávaní". V zborníku sú zaznamenané Abeho poznámky.

"V demokracii je 'sloboda prejavu' zaručená, aby demokratický systém mohol normálne fungovať," uviedol Abe s odkazom na incident, ktorý sa mi stal v januári toho istého roku (1997).

Na 29. januára som mal vystúpiť v obchodnej komore mesta Miura v prefektúre Kanagawa, ale Centrum pre ľudské práva tejto prefektúry sa ohradilo proti mojim predchádzajúcim poznámkam o "ženách na útechu" a požiadalo organizátorov, aby vybrali iného rečníka.
Tí sa podvolili tlaku centra a zrušili moju prezentáciu deň predtým, 28. januára.
Tento bojkot, ktorý iniciovalo centrum, sa neskôr rozšíril po celej krajine na konzervatívne podnikové združenia, čo viedlo k zrušeniu mojich prejavov a prednášok.
Vtedy som ostro protestoval, že pokus umlčať ma je porušením slobody prejavu, hoci som zdôraznil, že každý môže slobodne kritizovať moje výroky. Abe napísal:

"Pani Sakuraiová urobila predmetný výrok v októbri minulého roka počas prednášky sponzorovanej Mestskou radou pre vzdelávanie v meste Jokohama, v ktorej povedala: 'V rámci môjho novinárskeho výskumu som nevidela žiadne dôkazy o tom, že by japonská armáda nútila ženy do služby vo vojenských verejných domoch...' O opatreniach, ktoré proti pani Sakuraiovej podniklo Centrum pre ľudské práva, som sa dozvedel z novín Yomiuri a Sankei. Vzhľadom na to, že takzvané 'ženy na útechu' sa od tohto roku dostali do všetkých učebníc dejepisu pre stredné školy, už som si bol dobre vedomý síl, ktoré túto problematiku agresívne presadzujú, ale ako politik pociťujem silnú krízu, že teraz prešli až k otvorenému potláčaniu slobody prejavu."

Abe konal rýchlo a založil spomínané združenie poslancov s Nakagawom na čele len mesiac po tom, ako Centrum pre ľudské práva začalo svoju celoštátnu kampaň na moje umlčanie. Abemu sa podarilo dať dohromady 107 mladých poslancov - 84 z Dolnej snemovne a 23 z Hornej snemovne - tým, že sa dobrovoľne stal generálnym tajomníkom. Členovia sa stretávali raz týždenne od 21.00 hod. na študijnom stretnutí.

Politici sú zvyčajne pozývaní na večerné stretnutia, takže Abe zámerne vybral pre svojich spolupracovníkov neskoré hodiny, aby umožnil väčšiu účasť.
Združenie pozývalo nielen konzervatívnych mienkotvorcov, ako boli Tsutomu Nishioka a Shiro Takahashi, ale aj liberálov, ako boli profesor Yoshiaki Yoshimi a Yohei Kono, ktorí boli neoblomne presvedčení, že "ženy na útechu" k prostitúcii nútila japonská armáda.

Abe očistil Japonsko od falošných obvinení

Už v roku 1997 Abe a mladí poslanci vyhlásili za "absolútne výmysly" tvrdenia samozvaného novinára Seidžiho Jošidu, že počas vojny riadil nábor mladých kórejských žien na kórejskom ostrove Čedžu. Denník Asahi uverejnil sériu článkov založených na Jošidových nepravdivých tvrdeniach. O sedemnásť rokov neskôr, v roku 2014, denník Asahi formálne a oneskorene stiahol predmetné články s ospravedlnením.

Keď sa pozerám späť na sled udalostí, ktoré sa od nášho prvého stretnutia vyvinuli, začal som uvažovať, či Abe myslel, že sme "kamaráti v boji", keď mi koncom roka 2021 povedal, že sme sa stretli "v súvislosti s otázkou 'žien na útechu'". Moja interpretácia môže znieť arogantne, ale úprimne som cítil, že ma láskavo zaradil do rovnakej kategórie ako tých, ktorí s ním bojovali aj za iné kauzy, napríklad za oslobodenie unesených Japoncov zo Severnej Kórey. Medzi tými, ktorí s ním úzko spolupracovali, aby sa pokúsili priviesť unesených domov, boli Shigeru Yokota, Kayoko Arimoto, Shigeo Iizuka, Tsutomu Nishioka a Rui Abiru - členovia Združenia rodín obetí unesených Severnou Kóreou.

Abe bol politickým vodcom, ktorý vždy bojoval s pevnou stratégiou v hlave.
Keď si najprv stanovil cieľ, usiloval sa o zvýšenie počtu priateľov a podporovateľov, s ktorými by sa spoločne učil a rástol.
Až potom podnikal konkrétne kroky na dosiahnutie svojho cieľa.
Rozhodnutia, ktoré urobil, a kroky, ktoré podnikol, boli jednoducho geniálne.
Bol to Abe, kto odhalil lži denníka Asahi a očistil Japonsko od falošných obvinení týkajúcich sa nátlakového náboru kórejských žien na prostitúciu.

Abe si vychutnával dobrý boj a bojoval neľútostne, ale za jeho bojovým duchom bola silná vôľa, ktorú vytváral vrodený optimizmus.
Nikdy neklesal na duchu a nikdy sa nevzdával.
Príkladom je úspešné zapísanie miest japonskej priemyselnej revolúcie Meidži do zoznamu svetového dedičstva UNESCO. Južná Kórea sa húževnato bránila registrácii a tvrdila, že kórejskí robotníci, ktorí sa do Japonska prisťahovali pred poslednou vojnou a počas nej, boli vystavení núteným prácam. Pravda bola taká, že japonské korporácie, vrátane Mitsui Mine a Japan Steel, mali ďaleko od nútenej práce a ponúkali kórejským robotníkom autentické pracovné zmluvy, na základe ktorých sa s kórejskými a japonskými robotníkmi zaobchádzalo rovnako.

A napriek tomu sa naše ministerstvo zahraničných vecí podvolilo vytrvalému juhokórejskému tlaku a súhlasilo so začlenením výrazu "nútená práca" - čo jednoznačne znamenalo "nútená práca" - do diplomatických dokumentov.

Pani Koko Kato, bývalá poradkyňa Abeho kabinetu, ktorá sa 17 rokov usilovala o to, aby boli priemyselné pamiatky Meidži zapísané do zoznamu svetového dedičstva, bola taká sklamaná z vyhliadok na zápis, že sa rozhodla zavolať Abemu, svojmu priateľovi z detstva. Kato citovala Abeho, ktorý jej povedal: "Nenechaj sa nimi sklamať, Koko. Povedzme našu stranu príbehu."

Utrpenie porážky neznamenalo koniec sveta, pokiaľ išlo o Abeho.
Domnieval sa, že Japonsko bude schopné získať späť stratené pozície šírením presných informácií o priemyselných lokalitách Meidži po celom svete.
Na rozdiel od novinárov musia politici neustále prinášať konkrétne výsledky.
Výsledky nemusia byť dokonalé, ale nabudúce sa budú viac snažiť získať späť stratené pozície.
Dôležité je neustále napredovať: to bolo to, na čo Abe neustále prízvukoval.

Pri spätnom pohľade sa obávam, že ako novinár som mal tendenciu klásť naňho požiadavky, ktoré boli niekedy príliš neprimerané.
Keď v decembri 2013 navštívil svätyňu Jasukuni ako úradujúci premiér, srdečne som mu za návštevu poďakoval, ale zároveň som ho požiadal, aby Jasukuni navštívil vo všetkých štyroch ročných obdobiach aj v budúcnosti. On však uviedol, že podľa neho stačí jedna návšteva počas jeho funkčného obdobia, aby "som vyjadril úctu duchom tých, ktorí sú v Jasukuni pochovaní a ktorí zomreli v službe našej krajine".

Keď som videl, že po odstúpení z funkcie predsedu vlády v septembri 2020 navštívil Jasukuni mnohokrát, zamyslel som sa nad tým, že som sa nezamyslel nad tým, aký silný odpor muselo mať medzinárodné spoločenstvo, keď bol vo funkcii, najmä USA, kde existovala obrovská bariéra pochopenia, pokiaľ ide o Jasukuni. Dospel som k záveru, že dôležité je, aby sme všetci pokračovali v boji za svetlejšie Japonsko, hoci metódy môžu byť rôzne, a že toto by mal byť sľub, ktorý by sme mali dať zosnulému premiérovi, ktorý neúnavne bojoval za Japonsko na všetkých frontoch, nikdy nestrácal nádej a nikdy nás neprestal inšpirovať.
(Koniec)

(Preložené z rubriky "Renesančné Japonsko" č. 1 056 vo vydaní týždenníka Šinčo z 13. júla 2023)


SHINZO ABE: STRATEG INVESTIT CARE A LUTAT PENTRU A RENVIREA JAPONIA

2023年08月16日 15時02分00秒 | 全般

Următoarele informații sunt preluate de pe site-ul oficial al lui Yoshiko Sakurai.
Acest document dovedește, de asemenea, că ea este o comoară națională, o comoară națională supremă definită de Saicho.
Este o lectură obligatorie nu numai pentru poporul japonez, ci și pentru oamenii din întreaga lume.
Paragrafele sunt în concordanță cu formatul acestei rubrici.
2023.07.13 (Joi)

SHINZO ABE: STRATEGUL EXPERIMENTAT CARE A LUPTAT PENTRU RENAȘTEREA JAPONIEI

În următorul elogiu care marchează prima aniversare a asasinării sale la 8 iulie anul trecut, jurnalista Yoshiko Sakurai îl descrie pe fostul prim-ministru Shinzo Abe ca pe un mare prieten, o ființă umană caldă, un strateg inteligent și un optimist care a crezut cu tărie în viitorul luminos al Japoniei.

Shinzo Abe se referea cu drag la bunicul său și fost prim-ministru Nobusuke Kishi ca fiind "jiisan (bunicul) nostru". Kishi și-a riscat viața în revizuirea Tratatului de securitate dintre SUA și Japonia în 1960, în mijlocul valurilor de demonstranți care convergeau zilnic în jurul clădirii Dietei din Nagata-cho, opunându-se cu înverșunare revizuirii.

Kishi l-a iubit pe micul Shinzo, care pe atunci abia împlinise șase ani. Într-o zi, Shinzo se afla acasă cu Kishi, călare pe spatele bunicului său.
Dar când acesta a scandat cu nonșalanță sloganul popular pe atunci al stângii: "Ampo hantai!" ("Mă opun tratatului!"), lui Kishi, evident, nu i-a plăcut foarte mult și și-a întrebat nepotul: "Nu poți spune "Ampo sansei (sunt pentru tratat), Shinzo?""."

Abe îl adora pe Kishi și îl punea pe un piedestal. (Kishi a murit în 1987, la 90 de ani.) Memoriile lui Kishi, My Youthful Days (Kosaido, Tokyo; 1983), pe care a început să le scrie spre sfârșitul anului 1945, pe când era încă deținut în închisoarea Sugamo ca suspect de criminal de război de clasa A și le-a terminat pe la jumătatea anului 1948, îl impresionează pe cititor prin puternica sa afecțiune pentru Abe.
Descrierea înduioșătoare a orașului său natal Yamaguchi și a rudelor, profesorilor, prietenilor și cunoștințelor sale reflectă în mod viu modul în care trăiau oamenii în acea perioadă, cum se ajutau rudele sale, cât de neînfricați erau toți de sacrificiile de sine și cât de dispuși erau să se sprijine reciproc.
Erau exact genul de oameni pe care Abe mi-i descria adesea ca fiind cetățeni obișnuiți care trăiau virtuțile tradiționale ale Japoniei.

Faptul că Kishi, care era în general considerat distant și inaccesibil, era de fapt mai degrabă plin de compasiune și iubea copiii, este transmis pe parcursul întregii cărți. Pe când era elev în clasa a patra, s-a transferat de la o școală primară din Nishi-tabuse, prefectura Yamaguchi, la școala primară Uchi-yamashita din prefectura Okayama - un pas necesar pentru a intra la prestigiosul liceu Okayama Junior High School - datorită bunelor oficii ale lui Matsusuke Sato, unchiul său care era profesor la (redenumită ulterior Okayama Medical Universicy). Două fetițe s-au născut în familia Sato în timp ce Kishi se afla în Okayama - Hiroko, care s-a căsătorit mai târziu cu fratele mai mic al lui Kishi, Eisaku Sato (care a fost prim-ministru între 1964 și 1972), și Masako. Tânărul Kishi a fost încântat.

"Pentru că iubeam copiii mici, m-am simțit bine să o port pe Hikoro în spate în mod frecvent în timp ce mă jucam cu ea", a scris Kishi.
Mi-l pot imagina cu ușurință pe Kishi, care nu a fost niciodată foarte robust ca elev de școală primară, distrându-se să poarte o fetiță în spate.

Matsusuke se plângea adesea soției sale, observând că nu ar trebui să oblige un băiat tânăr ca Nobusuke să poarte o fetiță în spate, dar viitorul prim-ministru era fericit să facă acest lucru.

La fel ca bunicul său, căruia îi plăcea să aibă grijă de copii mici, în ciuda imaginii sale "distanțate și inaccesibile", Shinzo însuși s-a amestecat cu plăcere printre copiii care se ocupau de victimele Marelui Cutremur din estul Japoniei din 11 martie 2011.
Atitudinea sa nu numai că reflectă blândețea bunicului său, dar îmi spune că ar fi fost un tată grozav dacă el și soția sa Akie ar fi avut proprii copii.

Presupun că marea încredere și așteptările pe care fiecare dintre ei le-a pus în următoarea generație pentru a duce Japonia în direcția cea bună reprezintă legătura care îi leagă pe unchiul lui Kishi, Matsusuke, pe Kishi însuși și pe Shinzo Abe.

Matsusuke a fost un educator extraordinar.
Nu numai că a avut grijă de Kishi și, mai târziu, de cele două surori mai mari ale sale, precum și de tinerii promițători, băieți și fete, din rândul rudelor sale, dar a fost mereu în căutare de persoane talentate, plătind de bunăvoie din propriul buzunar pentru educația lor.
Când a murit subit la 35 de ani, a scris Kishi, Matsusuke nu mai avea niciun ban în economii, după ce cheltuise "toate resursele sale financiare pentru educația noastră".

Beneficiind din plin de afecțiunea și de sprijinul generos al lui Matsusuke, Kishi însuși a fost ferm hotărât să construiască o Japonie pentru viitor în același mod ca unchiul său.
Nu este o exagerare să afirmăm că sistemul de securitate socială de clasă mondială al Japoniei se bazează pe planurile inițiale elaborate de Kishi, căruia i se atribuie, de asemenea, meritul de a fi fondat Camera de Comerț și Industrie în 1943.

Originea politicii lui Abe a fost o așteptare sinceră a tinerei noastre generații de a-și asuma responsabilitatea pentru viitorul Japoniei.
Într-un discurs monumental din 2015, care a marcat cea de-a 70-a aniversare a sfârșitului celui de-al Doilea Război Mondial, Abe a declarat: "Nu trebuie să îi lăsăm pe copiii, nepoții și generațiile viitoare, care nu au nimic de-a face cu acel război, să fie predestinați să își ceară scuze pentru el."

În timpul uneia dintre aparițiile sale în cadrul emisiunii mele de știri pe internet "Genron" din 3 decembrie 2021, Abe a remarcat: "În timpul războiului, Abe a spus
"În comparație cu zilele tinereții mele, mult mai mulți membri ai tinerei generații de astăzi sunt interesați să facă o muncă utilă pentru societate, în loc să fie consumați de avansarea în carieră. Prin urmare, consider că viitorul acestei națiuni este destul de promițător. cu acești tineri în minte, doresc să creez o societate care să fie mereu deschisă și plină de oportunități, în care aceștia să își poată folosi pe deplin abilitățile.

Cred că Kishi și Abe semănau foarte mult și acasă.
Scrie Nobukazu, fiul cel mare al lui Kishi, despre Kishi: "Era adesea criticat dintr-un motiv sau altul, nu vorbea niciodată de politică acasă și întotdeauna făcea o figură bună când venea acasă, indiferent cât de neplăcută ar fi fost ziua lui de muncă."

La fel ca iubitul său jiisan, Abe era absolut grijuliu și afectuos cu soția sa Akie și mama sa Yoko.
Îmi amintesc cu plăcere o recepție organizată la 7 februarie 2018 în onoarea lui Birei Kin, o comentatoare născută în Taiwan, naturalizată, care a primit Ordinul Soarelui Răsare, raze de aur cu rozetă, pentru contribuția sa la relațiile dintre Japonia și Taiwan.

Cu doamna Kin așezată în capul mesei principale, Abe, soția sa și eu am stat în stânga ei.
De asemenea, la masă se aflau directorul Universității Reitaku, Mototaka Hiroike și soția sa, secretarul-șef al cabinetului de la acea vreme, Yoshihide Suga și soția sa Mariko, precum și un director de firmă de cherestea de bun simț și soția sa. Conversația noastră veselă s-a îndreptat inevitabil spre Coreea de Nord, iar Abe a remarcat:

"Bănuiesc că Kim Jong-un este prea stresat pentru a dormi noaptea în aceste zile".

Și eu am simțit același lucru. La acea vreme, din cauza refuzului încăpățânat al Pyongyangului de a elibera cetățenii japonezi pe care îi răpise, Japonia tocmai își schimbase politica față de Coreea de Nord, trecând de la dialog și presiuni la strict presiuni. Japonia a preluat conducerea la Națiunile Unite în adoptarea unor rezoluții dure care impuneau sancțiuni împotriva Pyongyangului. Pus la colț, Kim trebuie să fi fost, în mod firesc, foarte neliniștit.

Akie și-a întrebat brusc soțul: "De unde știi că Kim nu poate să doarmă noaptea? Nimeni nu ar fi acolo să vadă dacă doarme sau nu".

Cu toții am încremenit în tăcere pentru o clipă.
De ce a pus Akie această întrebare nu era greu de înțeles, dar atunci Abe se referea doar la figurat la faptul că Kim nu reușea să doarmă în acele circumstanțe.
Gândind astfel, am urmărit cu mare interes cum avea să-i răspundă premierul soției sale.

Abe își privea soția cu dragoste, cu un zâmbet blând pe față.
Apoi s-a întors încet spre ea, și-a pus mâna stângă pe spătarul scaunului ei și a început să-i răspundă la întrebare, ușor aplecat în față ca și cum ar fi vrut să o îmbrățișeze:

"Vezi tu, Akie. În zilele noastre, Kim este supus unor sancțiuni severe din întreaga lume. Are mari probleme pentru că se află sub o presiune enormă. Economia nord-coreeană este într-adevăr în stare proastă și Kim nu-și poate hrăni suficient poporul. În plus, relația țării sale cu China nu merge prea bine...".

Am văzut-o pe Akie dând din cap la tonul fermecător de convingător al lui Abe - o scenă care m-a făcut să-mi imaginez că acest tip de dialog nu este nimic neobișnuit atunci când Abe este acasă cu Akie.

Cu puțin timp înainte de acest episod, Akie a adus în discuție subiectul scandalului de clientelism de la Moritomo Gakuen, în care ar fi fost implicați cei doi Abe.
Îi curgeau lacrimi în ochi în timp ce-și spunea povestea.
La urma urmei, ea a fost victima unor acuzații care erau - mai mult decât un reportaj tendențios - minciuni sfruntate.
M-am uitat la Abe în timp ce o ascultam pe Akie. Încă zâmbind, se uita direct în ochii ei, ca și cum ar fi vrut să spună: "Cu ce te pot ajuta, draga mea?".
Era o privire care reflecta hotărârea lui fermă de a-și proteja soția cu orice preț.
Cred cu tărie că Akie era cea mai importantă tovarășă a lui Abe în această lume - o persoană a cărei liniște sufletească se angajase temeinic să o protejeze.

Îmi amintesc de o conversație pe care am avut-o cu Abe ultima dată în luna decembrie a anului dinaintea dispariției sale neașteptate.
Luam cina în orașul său natal din Yamaguchi când mi-a spus din senin:

"Cred că ne-am întâlnit pentru prima dată în legătură cu problema "femeilor de reconfortare"."

În ciuda faptului că până atunci ne întâlnisem de mai multe ori, nu prea îmi aminteam când a fost prima noastră întâlnire.
În ceea ce privește momentul primei noastre întâlniri, în acea perioadă mă întâlneam frecvent cu Shoichi Nakagawa, un membru conservator al Partidului Liberal-Democrat aflat la guvernare, care a ocupat funcția de ministru de finanțe în perioada 2008-2009.
Am făcut schimb de opinii cu privire la subiecte precum invențiile chinezești și sud-coreene cu privire la acțiunile Armatei Imperiale Japoneze, "femeile de reconfortare" coreene, "masacrul de la Nanjing" și alte probleme nerezolvate ale celui de-al Doilea Război Mondial.
Dar nu știam exact când am avut onoarea de a-l întâlni pentru prima dată pe Abe.

Mult mai târziu, am citit o carte compilată de Abe și de tinerii săi colegi din PDL, intitulată Întrebări despre manualele de istorie: How Young Parliamentarians View the Issues (Tenkaisha Publishing Co., Tokyo: 1997). Atunci am ajuns în sfârșit să înțeleg ce voia Abe să spună despre manualele de istorie în calitate de prim-ministru. Cartea de 518 pagini a fost alcătuită de "Asociația tinerilor parlamentari angajați să ia în considerare viitorul Japoniei și educația istorică". Remarcile lui Abe sunt înregistrate în volum.

"Într-o democrație, "libertatea de exprimare" este garantată pentru ca sistemul democratic să funcționeze normal", a declarat Abe, referindu-se la un incident care mi s-a întâmplat în luna ianuarie a aceluiași an (1997).

Am fost programat să țin un discurs la Camera de Comerț din orașul Miura, în prefectura Kanagawa, pe 29 ianuarie, dar Centrul pentru Drepturile Omului din acea prefectură a contestat comentariile mele anterioare despre "femeile de reconfortare", solicitând ca organizatorii să aleagă un alt vorbitor.
Aceștia au cedat presiunilor Centrului și au anulat prezentarea mea cu o zi înainte, pe 28 ianuarie.
Acest boicot, inițiat de Centru, s-a extins ulterior la nivel național la asociațiile corporatiste conservatoare, ceea ce a dus la anularea discursurilor și prelegerilor mele.
La momentul respectiv, am protestat cu severitate că încercarea de a mă reduce la tăcere a fost o încălcare a libertății de exprimare, deși am subliniat că oricine era liber să îmi critice observațiile. Abe a scris:

"Doamna Sakurai a făcut declarația în cauză în octombrie anul trecut, în timpul unei prelegeri sponsorizate de Consiliul Municipal de Educație, orașul Yokohama, în care a spus: "În cadrul cercetărilor mele jurnalistice, nu am văzut nicio dovadă că armata japoneză ar fi obligat femeile să lucreze în bordelurile militare..." Am aflat despre acțiunile întreprinse de Centrul pentru Drepturile Omului împotriva doamnei Sakurai în Yomiuri și Sankei. Având în vedere că așa-numitele 'femei de reconfortare' au fost incluse în toate manualele de istorie din școlile gimnaziale începând din acest an, eram deja foarte conștient de forțele care promovează agresiv această problemă, dar, ca politician, am un puternic sentiment de criză din cauza faptului că acum au ajuns să suprime în mod deschis libertatea de exprimare."

Abe a acționat rapid, înființând asociația de parlamentari menționată mai sus, cu Nakagawa în fruntea acesteia, la doar o lună după ce Centrul pentru Drepturile Omului și-a început campania națională pentru a mă reduce la tăcere. Abe a reușit să reunească 107 tineri parlamentari - 84 din Camera inferioară și 23 din Camera superioară - oferindu-se voluntar pentru a deveni secretar general. Membrii se întâlneau o dată pe săptămână, de la ora 21.00, pentru o sesiune de studiu.

În general, politicienii sunt invitați la întâlniri de seară, așa că Abe a ales în mod deliberat ore târzii pentru asociații săi, astfel încât să permită o participare mai numeroasă.
Asociația nu a invitat doar lideri de opinie conservatori, precum Tsutomu Nishioka și Shiro Takahashi, ci și liberali precum profesorul Yoshiaki Yoshimi și Yohei Kono, care credeau cu tărie că "femeile de reconfortare" fuseseră constrânse să se prostitueze de către armata japoneză.

Abe a exonerat Japonia de acuzații false

Încă din 1997, Abe și tinerii parlamentari au declarat ca fiind "invenții absolute" afirmațiile autointitulatului jurnalist Seiji Yoshida, potrivit cărora el s-ar fi ocupat de recrutarea tinerelor coreene pe insula Chejudo din Coreea în timpul războiului. Publicația Asahi publicase o serie de articole bazate pe afirmațiile false ale lui Yoshida. Șaptesprezece ani mai târziu, în 2014, Asahi a retras în mod oficial și tardiv articolele în cauză, prezentând scuze.

Privind retrospectiv la secvența de evenimente care s-au derulat de când ne-am întâlnit prima dată, am început să mă întreb dacă Abe a vrut să spună că eram "camarazi de arme" atunci când mi-a spus la sfârșitul anului 2021 că ne-am întâlnit "în legătură cu problema "femeilor de reconfortare"". Interpretarea mea poate părea prezumțioasă, dar am simțit cu adevărat că mă includea cu bunăvoință în aceeași categorie cu cei care luptaseră alături de el și pentru alte cauze, cum ar fi eliberarea japonezilor răpiți în Coreea de Nord. Printre cei care au lucrat îndeaproape cu el pentru a încerca să aducă acasă răpiții se numără Shigeru Yokota, Kayoko Arimoto, Shigeo Iizuka, Tsutomu Nishioka și Rui Abiru - membri ai Asociației Familiilor Victimelor Răpite de Coreea de Nord.

Abe a fost un lider politic care a luptat întotdeauna cu o strategie solidă în minte.
Stabilindu-și mai întâi un obiectiv, el căuta să crească numărul de prieteni și susținători, cu care să învețe și să crească împreună.
Abia după aceea a întreprins acțiuni concrete pentru a-și atinge obiectivul.
Deciziile pe care le-a luat și acțiunile pe care le-a întreprins au fost pur și simplu geniale.
Abe a fost cel care a demascat minciunile din Asahi, exonerând Japonia de acuzațiile false privind recrutarea coercitivă a femeilor coreene pentru prostituție.

Abe savura o luptă bună și lupta cu înverșunare, dar în spatele spiritului său de luptă se afla o voință puternică generată de un optimism înnăscut.
Nu s-a lăsat niciodată doborât și nu a renunțat niciodată.
Înregistrarea cu succes a siturilor Revoluției industriale Meiji din Japonia ca situri ale patrimoniului mondial UNESCO este un exemplu în acest sens. Coreea de Sud s-a opus cu tenacitate înregistrării, susținând că muncitorii coreeni care au migrat în Japonia înainte și în timpul ultimului război au fost supuși la muncă forțată. Adevărul este că, departe de munca forțată, corporațiile japoneze, inclusiv Mitsui Mine și Japan Steel, au oferit muncitorilor coreeni contracte de muncă autentice, în cadrul cărora muncitorii coreeni și japonezi erau tratați în mod egal.

Cu toate acestea, Ministerul nostru de Externe a cedat presiunilor persistente ale Coreei de Sud și a fost de acord să includă expresia "forțat să muncească" - care însemna în mod clar "muncă forțată" - în documentele diplomatice.

Doamna Koko Kato, o fostă consilieră a cabinetului Abe, care timp de 17 ani s-a străduit ca siturile industriale Meiji să fie înregistrate ca situri ale Patrimoniului Mondial, a fost atât de dezamăgită de perspectivele de înregistrare încât a decis să-l sune pe Abe, prietenul ei din copilărie. Kato l-a citat pe Abe spunându-i: "Nu-i lăsa să te deprime, Koko. Hai să le spunem partea noastră de poveste".

Suferința unei înfrângeri nu era sfârșitul lumii, în ceea ce-l privea pe Abe.
El credea că Japonia va putea recâștiga terenul pierdut prin diseminarea de informații exacte în întreaga lume cu privire la siturile industriale Meiji.
Spre deosebire de jurnaliști, politicienii trebuie să continue să producă rezultate concrete.
Rezultatele pot să nu fie perfecte, dar ei vor încerca mai mult să recupereze terenul pierdut data viitoare.
Important este să continue să meargă înainte: acesta a fost lucrul pe care Abe l-a tot insistat în mod constant.

În retrospectivă, ca jurnalist, mă tem că am fost înclinat să îi fac cereri uneori prea puțin rezonabile.
Când a vizitat sanctuarul Yasukuni în calitate de prim-ministru în exercițiu în decembrie 2013, i-am mulțumit din inimă pentru vizită, dar i-am cerut în același timp să viziteze Yasukuni în toate cele patru anotimpuri de acum înainte. Dar el a indicat că a considerat că o singură vizită în timpul mandatului său ar fi suficientă pentru "a-mi exprima respectul față de spiritele celor consacrați la Yasukuni care au murit în slujba țării noastre".

Văzându-l vizitând Yasukuni de mai multe ori după ce a demisionat din funcția de prim-ministru în septembrie 2020, am reflectat asupra faptului că nu m-am gândit la cât de puternică trebuie să fi fost opoziția din partea comunității internaționale în timpul mandatului, în special din partea SUA, unde exista o barieră formidabilă de înțelegere, în ceea ce privește Yasukuni. Am ajuns la concluzia că cel mai important lucru este ca noi toți să continuăm să luptăm pentru o Japonie mai luminoasă, deși metodele pot varia, și că acesta ar trebui să fie angajamentul pe care ar trebui să i-l luăm regretatului prim-ministru, care a luptat neobosit pentru Japonia pe toate fronturile, fără să-și piardă niciodată speranța, fără să înceteze să ne inspire.
(Sfârșit)

(Tradus din rubrica "Renașterea Japoniei" nr. 1.056 din ediția din 13 iulie 2023 a săptămânalului Shincho)


SHINZO ABE: AHLI STRATEGI BERMANFAAT YANG BERJUANG UNTUK MEMBUAT SEMULA JEPUN

2023年08月16日 15時00分16秒 | 全般

Berikut adalah dari laman web rasmi Yoshiko Sakurai.
Makalah ini juga membuktikan bahawa dia adalah khazanah negara, khazanah negara tertinggi yang ditakrifkan oleh Saicho.
Ia mesti dibaca bukan sahaja untuk orang Jepun tetapi untuk orang di seluruh dunia.
Perenggan adalah konsisten dengan format lajur ini.
2023.07.13 (Khamis)

SHINZO ABE: AHLI STRATEGI BERMANFAAT YANG BERJUANG UNTUK MEMBUAT SEMULA JEPUN

Dalam pujian berikut yang menandakan ulang tahun pertama pembunuhannya pada 8 Julai lalu, wartawan Yoshiko Sakurai menggambarkan bekas Perdana Menteri Shinzo Abe sebagai kawan baik, manusia yang mesra, ahli strategi yang bijak, dan seorang optimis yang teguh percaya pada masa depan Jepun yang cerah.

Shinzo Abe dengan penuh sayang merujuk kepada datuknya dan bekas Perdana Menteri Nobusuke Kishi sebagai "jiisan (datuk) kami". Kishi mempertaruhkan nyawanya dalam menyemak semula Perjanjian Keselamatan AS-Jepun pada tahun 1960 di tengah gelombang penunjuk perasaan yang setiap hari berkumpul di sekitar bangunan Diet di Nagata-cho, menentang keras semakan itu.

Kishi menyayangi Shinzo kecil, yang ketika itu baru berusia enam tahun. Pada suatu hari, Shinzo berada di rumah bersama Kishi, mengangkangi belakang datuknya.
Tetapi apabila dia dengan acuh tak acuh melaungkan slogan sayap kiri yang popular ketika itu “Ampo hantai!” (“Saya menentang perjanjian itu!”), Kishi jelas tidak menyukainya dan bertanya kepada cucunya: “Bolehkah kamu mengatakan ‘Ampo sansei (saya untuk perjanjian itu), Shinzo?’”

Abe memuja Kishi dan meletakkannya di atas alas. (Kishi meninggal dunia pada tahun 1987 pada usia 90 tahun.) Memoir Kishi My Youthful Days (Kosaido, Tokyo; 1983), yang mula ditulisnya menjelang penghujung tahun 1945 ketika masih ditahan di Penjara Sugamo sebagai penjenayah perang Kelas A yang disyaki dan selesai sekitar pertengahan -1948, mengagumkan pembaca dengan kasih sayangnya yang kuat terhadap Abe.
Penerangan yang menyentuh hati tentang kampung halamannya di Yamaguchi, dan saudara-mara, guru, rakan, dan kenalannya dengan jelas menggambarkan bagaimana orang hidup pada masa itu, bagaimana saudara-maranya membantu antara satu sama lain, betapa semua orang tidak takut akan pengorbanan diri, dan betapa mereka bersedia untuk menyokong antara satu sama lain.
Mereka betul-betul jenis orang yang sering digambarkan oleh Abe kepada saya sebagai rakyat biasa yang mengamalkan nilai-nilai tradisi Jepun.

Bahawa Kishi, yang pada umumnya dianggap menyendiri dan tidak boleh diakses, sebenarnya agak penyayang dan menyayangi kanak-kanak, disampaikan di seluruh buku. Sebagai pelajar darjah empat, dia berpindah dari sekolah rendah di Nishi-tabuse, Prefektur Yamaguchi, ke Sekolah Gred Uchi-yamashita di Prefektur Okayama—satu langkah yang diperlukan untuk memasuki Sekolah Menengah Rendah Okayama yang berprestij—terima kasih kepada pejabat baik Matsusuke Sato, bapa saudaranya yang merupakan seorang profesor di (yang dinamakan Universiti Perubatan Okayama kemudian). Dua bayi perempuan dilahirkan dalam keluarga Sato semasa Kishi berada di Okayama—Hiroko, yang kemudiannya berkahwin dengan adik lelaki Kishi, Eisaku Sato (yang merupakan perdana menteri 1964-72), dan Masako. Kishi muda berasa gembira.

"Oleh kerana saya menyayangi kanak-kanak kecil, saya berseronok membawa Hikoro di belakang saya dengan kerap semasa saya bermain dengannya," tulis Kishi.
Saya boleh bayangkan dengan mudah Kishi, tidak pernah begitu teguh sebagai pelajar sekolah rendah, seronok menggendong bayi perempuan di belakangnya.

Matsusuke sering mengadu kepada isterinya, dengan menyatakan bahawa dia tidak sepatutnya membuat budak lelaki seperti Nobusuke membawa seorang gadis kecil di belakangnya, tetapi bakal perdana menteri itu gembira untuk berbuat demikian.

Sama seperti datuknya, yang gemar menjaga anak-anak kecil walaupun imejnya "menyendiri dan tidak dapat diakses", Shinzo sendiri gembira bergaul dengan kanak-kanak yang menjaga mangsa Gempa Besar Jepun Timur pada 11 Mac 2011.
Sikapnya bukan sahaja mencerminkan kelembutan datuknya tetapi memberitahu saya dia akan menjadi bapa yang hebat jika dia dan isterinya Akie mempunyai anak sendiri.

Saya rasa kepercayaan dan harapan besar yang mereka masing-masing berikan kepada generasi akan datang untuk membawa Jepun ke arah yang betul adalah pautan yang menghubungkan bapa saudara Kishi Matsusuke, Kishi sendiri dan Shinzo Abe bersama-sama.

Matsusuke adalah seorang pendidik yang luar biasa.
Dia bukan sahaja menjaga Kishi dan kemudian dua kakak perempuannya serta anak lelaki dan perempuan yang menjanjikan di kalangan saudara-maranya, tetapi sentiasa mencari individu yang berbakat, dengan rela membayar pendidikan mereka dari poketnya sendiri.
Apabila dia meninggal dunia secara tiba-tiba pada usia 35 tahun, tulis Kishi, Matsusuke tidak mempunyai satu sen pun dalam simpanannya selepas menghabiskan "semua sumber kewangannya untuk pendidikan kami."

Dengan banyak mendapat manfaat daripada kasih sayang dan sokongan dermawan Matsusuke, Kishi sendiri bertekad untuk membina Jepun untuk masa depan dengan cara yang sama seperti bapa saudaranya.
Ia tidak keterlaluan untuk menyatakan bahawa sistem keselamatan sosial bertaraf dunia Jepun adalah berdasarkan rancangan asal yang dirangka oleh Kishi, yang juga dikreditkan dengan pengasas Dewan Perniagaan dan Industri pada tahun 1943.

Asal usul politik Abe adalah jangkaan serius generasi muda kita untuk memikul tanggungjawab untuk masa depan Jepun.
Dalam ucapan monumental pada tahun 2015 menandakan ulang tahun ke-70 berakhirnya Perang Dunia II, Abe menyatakan: “Kita tidak boleh membiarkan anak-anak, cucu, dan generasi akan datang datang, yang tidak mempunyai apa-apa untuk dilakukan.

dengan perang itu, ditakdirkan untuk meminta maaf untuknya."

Semasa salah satu penampilannya di rancangan berita Internet "Genron" saya pada 3 Disember 2021, Abe berkata:
“Berbanding zaman muda saya, jauh lebih ramai generasi muda hari ini berminat untuk melakukan kerja yang berguna untuk masyarakat, daripada termakan dengan kemajuan kerjaya. Oleh itu, saya merasakan masa depan negara ini cukup menjanjikan. Dengan mengambil kira golongan muda ini, saya ingin mewujudkan masyarakat yang sentiasa terbuka dan penuh peluang di mana mereka boleh menggunakan sepenuhnya kemampuan mereka.

Saya rasa Kishi dan Abe sangat serupa di rumah juga.
Anak lelaki sulung Kishi, Nobukazu dari Kishi, menulis: "Dia sering dikritik atas satu sebab atau lain dia tidak pernah bercakap politik di rumah dan sentiasa menunjukkan wajah yang baik apabila dia pulang ke rumah, tidak kira betapa tidak menyenangkannya hari di tempat kerja."

Sama seperti jiisan kesayangannya, Abe sangat bertimbang rasa dan sayang kepada isterinya Akie dan ibu Yoko.
Saya teringat satu majlis resepsi yang diadakan pada 7 Februari 2018 sebagai penghormatan kepada Birei Kin, seorang pengulas naturalisasi kelahiran Taiwan yang telah dianugerahkan Order of the Rising Sun, Gold Rays dengan Rosette atas sumbangannya kepada hubungan Jepun-Taiwan.

Dengan Cik Kin duduk di kepala meja utama, Abe, isterinya, dan saya duduk di sebelah kirinya.
Turut berada di meja itu ialah Pengarah Universiti Reitaku Mototaka Hiroike dan isterinya, kemudian Ketua Setiausaha Kabinet Yoshihide Suga dan isterinya Mariko, dan seorang eksekutif kayu yang baik hati dan isterinya. Perbualan ceria kami tidak dapat dielakkan beralih ke Korea Utara, dengan Abe berkata:

"Saya mengesyaki Kim Jong-un terlalu tertekan untuk tidur pada waktu malam hari ini."

Saya merasakan cara yang sama. Pada masa itu, kerana keengganan Pyongyang yang degil untuk membebaskan warga Jepun yang diculiknya, Jepun baru saja mengalihkan dasarnya terhadap Korea Utara daripada dialog dan tekanan kepada tekanan semata-mata. Jepun mengambil alih kepimpinan di Pertubuhan Bangsa-Bangsa Bersatu dalam menerima pakai resolusi sukar yang mengenakan sekatan terhadap Pyongyang. Dipandu ke satu sudut, Kim secara semula jadi pasti berada di sebelah dirinya dengan kebimbangan.

Akie tiba-tiba bertanya kepada suaminya: “Bagaimana anda tahu Kim tidak boleh tidur pada waktu malam? Tiada siapa yang akan berada di sana untuk melihat sama ada dia sedang tidur atau tidak."

Kami semua terkaku dalam diam seketika.
Mengapa Akie bertanya soalan itu tidak sukar untuk difahami, tetapi kemudian Abe hanya merujuk secara kiasan kepada kegagalan Kim untuk tidur dalam keadaan itu.
Jadi sambil berfikir, saya melihat dengan penuh minat bagaimana perdana menteri akan menjawab isterinya.

Abe memandang isterinya dengan penuh kasih sayang dengan senyuman lembut di wajahnya.
Dia kemudian berpaling perlahan ke arahnya, meletakkan tangan kirinya di belakang kerusinya, dan mula menjawab soalannya, sedikit membongkok ke hadapan seolah-olah memeluknya:

“Awak nampak, Akie. Kim pada masa kini dikenakan sekatan keras dari seluruh dunia. Dia menghadapi masalah besar kerana dia berada di bawah tekanan yang luar biasa. Ekonomi Korea Utara benar-benar dalam keadaan lemah dan Kim tidak dapat memberi makan rakyatnya secukupnya. Selain itu, hubungan negaranya dengan China tidak berjalan dengan baik…”

Kami melihat Akie mengangguk kepada nada pujuk Abe yang menawan—suatu adegan yang membuatkan saya membayangkan dialog seperti ini bukan sesuatu yang luar biasa apabila Abe pulang bersama Akie.

Sedikit sebelum episod ini, Akie membawa topik skandal kronisme Moritomo Gakuen yang didakwa melibatkan Abes.
Air matanya bergenang ketika menceritakan kisahnya.
Lagipun, dia adalah mangsa tuduhan yang—lebih daripada laporan berat sebelah—pembohongan langsung.
Aku memandang Abe sambil mendengar Akie. Masih tersenyum, dia memandang tepat ke matanya, seolah-olah berkata, "Bagaimana saya boleh membantu awak, sayang?"
Pandangannya mencerminkan keazamannya yang teguh untuk melindungi isterinya dalam apa jua keadaan.
Saya sangat percaya bahawa Akie adalah rakan Abe yang paling penting di dunia ini—seseorang yang ketenangan fikirannya dia komited untuk menjaganya.

Saya masih ingat perbualan saya dengan Abe terakhir pada Disember tahun sebelum kematiannya yang tidak dijangka.
Kami sedang makan malam di kampung halamannya di Yamaguchi apabila dia memberitahu saya secara tiba-tiba:

"Saya rasa kami pertama kali bertemu berkaitan isu 'wanita selesa'."

Walaupun pada hakikatnya kami telah bertemu antara satu sama lain beberapa kali, saya tidak begitu ingat bila pertemuan pertama kami.
Mengenai masa pertemuan pertama kami, sekitar masa itu saya kerap bertemu dengan Shoichi Nakagawa, ahli konservatif Parti Liberal-Demokratik yang memerintah yang berkhidmat sebagai Menteri Kewangan 2008-2009.
Kami bertukar-tukar pandangan tentang perkara-perkara seperti rekaan China dan Korea Selatan mengenai tindakan Tentera Imperial Jepun, "wanita penghibur" Korea, "Pembunuhan Beramai-ramai Nanjing," dan isu Perang Dunia II yang tidak dapat diselesaikan.
Tetapi saya tidak pasti dengan tepat bila saya pertama kali mendapat penghormatan untuk bertemu Abe.

Tidak lama kemudian, saya membaca buku yang disusun oleh Abe dan rakan LDP mudanya bertajuk Soalan tentang Buku Teks Sejarah: Bagaimana Ahli Parlimen Muda Melihat Isu (Tenkaisha Publishing Co., Tokyo: 1997). Ketika itulah saya akhirnya memahami apa yang Abe

ingin mengatakan tentang buku teks sejarah sebagai Perdana Menteri. Buku setebal 518 halaman itu disusun oleh "Persatuan Ahli Parlimen Muda Komited untuk Mempertimbangkan Masa Depan dan Pendidikan Sejarah Jepun." Kenyataan Abe direkodkan dalam kelantangan.

"Dalam demokrasi, 'kebebasan bersuara' dijamin agar sistem demokrasi berfungsi dengan normal," kata Abe, merujuk kepada insiden yang berlaku kepada saya pada Januari tahun yang sama (1997).

Saya dijadualkan berucap di Dewan Perniagaan Bandar Miura di Wilayah Kanagawa pada 29 Januari, tetapi Pusat Hak Asasi Manusia di wilayah itu telah mengambil isu dengan kenyataan saya sebelum ini tentang "wanita penghibur," meminta penganjur memilih penceramah yang berbeza.
Mereka tunduk kepada tekanan Pusat dan membatalkan pembentangan saya sehari sebelumnya, pada 28 Januari.
Boikot ini, yang dimulakan oleh Pusat, kemudiannya merebak ke seluruh negara kepada persatuan korporat konservatif, yang membawa kepada pembatalan ucapan dan syarahan saya.
Pada masa itu, saya membantah sekeras-kerasnya bahawa ia adalah satu pencabulan kebebasan bersuara untuk cuba menutup mulut saya, walaupun saya menekankan bahawa sesiapa sahaja bebas untuk mengkritik kenyataan saya. Abe menulis:

"Cik. Sakurai membuat kenyataan berkenaan Oktober lalu semasa kuliah yang ditaja oleh Lembaga Pendidikan Perbandaran, Kota Yokohama, di mana dia berkata: 'Dalam skop penyelidikan kewartawanan saya, saya tidak melihat sebarang bukti tentera Jepun telah memaksa wanita perkhidmatan di rumah pelacuran tentera…' Saya mengetahui tentang tindakan yang diambil oleh Pusat Hak Asasi Manusia terhadap Cik Sakurai di Yomiuri dan Sankei. Dengan apa yang dipanggil 'wanita penghibur' dimasukkan ke dalam semua buku teks sejarah sekolah menengah rendah mulai tahun ini, saya sudah sedia maklum tentang kuasa yang agresif mempromosikan isu ini, tetapi sebagai seorang ahli politik, saya merasakan krisis yang kuat yang mereka ada. kini bergerak ke tahap menekan kebebasan bersuara secara terbuka."

Abe bertindak pantas, menubuhkan persatuan ahli parlimen yang disebut di atas dengan Nakagawa sebagai ketuanya hanya sebulan selepas Pusat Hak Asasi Manusia memulakan kempen di seluruh negara untuk menutup mulut saya. Abe berjaya mengumpulkan 107 ahli parlimen muda—84 dari Dewan Rendah dan 23 dari Dewan Tinggi—dengan menawarkan diri untuk menjadi setiausaha agung. Ahli-ahli bermesyuarat seminggu sekali dari pukul 9 malam. untuk sesi pengajian.

Ahli politik biasanya dijemput ke perhimpunan malam, jadi Abe sengaja memilih waktu lewat untuk rakan-rakannya supaya membenarkan kehadiran yang lebih ramai.
Persatuan itu bukan sahaja menjemput pemimpin pendapat konservatif, seperti Tsutomu Nishioka dan Shiro Takahashi, tetapi liberal seperti Profesor Yoshiaki Yoshimi dan Yohei Kono, yang dengan tegas percaya "wanita penghibur" telah dipaksa untuk melacur oleh tentera Jepun.

Abe Membebaskan Jepun daripada Tuduhan Palsu

Seawal 1997, Abe dan ahli parlimen muda mengisytiharkan sebagai "pemalsuan mutlak" dakwaan oleh wartawan gaya sendiri Seiji Yoshida bahawa dia bertanggungjawab merekrut wanita muda Korea di pulau Chejudo Korea semasa perang. Asahi telah menjalankan satu siri artikel berdasarkan dakwaan palsu Yoshida. Tujuh belas tahun kemudian, pada tahun 2014, Asahi secara rasmi dan lewat menarik balik bahagian yang dipersoalkan dengan memohon maaf.

Mengimbas kembali urutan peristiwa yang berkembang sejak pertama kali bertemu, saya mula tertanya-tanya sama ada Abe maksudkan kami adalah "rakan seperjuangan" apabila dia memberitahu saya pada akhir 2021 bahawa kami bertemu "berkaitan dengan isu 'wanita penghibur'." Tafsiran saya mungkin kedengaran sombong, tetapi saya benar-benar merasakan bahawa dia dengan bermurah hati memasukkan saya dalam kategori yang sama seperti mereka yang telah berjuang dengannya untuk tujuan lain juga, seperti membebaskan mangsa culik Jepun dari Korea Utara. Antara mereka yang bekerja rapat dengannya untuk cuba membawa pulang mangsa culik ialah Shigeru Yokota, Kayoko Arimoto, Shigeo Iizuka, Tsutomu Nishioka, dan Rui Abiru—ahli Persatuan Keluarga Mangsa yang Diculik oleh Korea Utara.

Abe adalah seorang pemimpin politik yang sentiasa berjuang dengan strategi yang mantap.
Menetapkan matlamat terlebih dahulu, dia akan berusaha untuk menambah bilangan rakan dan penyokong, dengan siapa dia akan belajar dan berkembang bersama.
Selepas itu barulah dia mengambil tindakan konkrit untuk mencapai matlamatnya.
Keputusan dan tindakan yang diambilnya adalah cemerlang.
Abelah yang mendedahkan pembohongan Asahi, membersihkan Jepun daripada tuduhan palsu mengenai pengambilan paksa wanita Korea untuk pelacuran.

Abe menikmati pertarungan yang baik dan bertarung dengan hebat, tetapi di sebalik semangat juangnya terdapat kuasa kemahuan yang kuat yang dihasilkan oleh keyakinan semula jadi.
Dia tidak pernah jatuh, dan dia tidak pernah berputus asa.
Kejayaan pendaftaran tapak Revolusi Perindustrian Meiji Jepun sebagai Tapak Warisan Dunia UNESCO adalah contoh. Korea Selatan bersungguh-sungguh menentang pendaftaran itu, dengan mendakwa bahawa buruh Korea yang telah berhijrah ke Jepun sebelum dan semasa perang lalu dikenakan kerja paksa. Hakikatnya ialah, jauh daripada kerja paksa, syarikat Jepun, termasuk Mitsui Mine dan Japan Steel, menawarkan pekerja Korea

kontrak pekerjaan di mana pekerja Korea dan Jepun dilayan sama rata.

Namun begitu, Kementerian Luar kita tunduk kepada tekanan berterusan Korea Selatan dan bersetuju untuk memasukkan ungkapan "terpaksa bekerja"—yang jelas bermaksud "kerja paksa"—ke dalam kertas diplomatik.

Cik Koko Kato, bekas penasihat kabinet Abe yang selama 17 tahun berusaha supaya tapak perindustrian Meiji didaftarkan sebagai Tapak Warisan Dunia, sangat kecewa dengan prospek pendaftaran dia memutuskan untuk menghubungi Abe, kawan zaman kanak-kanaknya. Kato memetik Abe sebagai memberitahunya: “Jangan biarkan mereka menjatuhkan awak, Koko. Mari ceritakan sisi kita."

Menderita kekalahan bukanlah pengakhiran dunia, bagi Abe.
Dia fikir Jepun akan dapat mendapatkan semula kedudukan yang hilang dengan menyebarkan maklumat yang tepat ke seluruh dunia mengenai tapak perindustrian Meiji.
Tidak seperti wartawan, ahli politik mesti terus menghasilkan keputusan yang konkrit.
Hasilnya mungkin tidak sempurna, tetapi mereka akan berusaha lebih keras untuk mendapatkan semula tempat yang hilang pada masa akan datang.
Perkara yang penting ialah untuk terus bergerak ke hadapan: itulah yang Abe terus menerus ungkapkan.

Jika difikirkan semula, sebagai seorang wartawan, saya khuatir saya cenderung untuk membuat tuntutan terhadapnya yang kadangkala terlalu tidak munasabah.
Apabila beliau melawat Kuil Yasukuni sebagai perdana menteri yang sedang bersidang pada Disember 2013, saya mengucapkan terima kasih yang sedalam-dalamnya atas lawatan itu tetapi pada masa yang sama meminta beliau melawat Yasukuni dalam semua empat musim akan datang. Tetapi dia menyatakan bahawa dia merasakan satu lawatan semasa tempoh jawatannya akan mencukupi untuk "menyatakan rasa hormat saya kepada roh mereka yang diabadikan di Yasukuni yang meninggal dunia berkhidmat untuk negara kita."

Melihat beliau melawat Yasukuni berkali-kali selepas meletak jawatan sebagai perdana menteri pada September 2020, saya merenung kegagalan saya untuk memikirkan betapa kuatnya pembangkang dari masyarakat antarabangsa semasa memegang jawatan, terutamanya dari AS di mana halangan persefahaman yang menggerunkan. wujud, mengenai Yasukuni. Saya telah membuat kesimpulan bahawa perkara yang penting adalah untuk kita semua terus berjuang untuk Jepun yang lebih cerah, walaupun kaedah mungkin berbeza-beza, dan ini harus menjadi ikrar yang harus kita buat kepada mendiang perdana menteri, yang tanpa jemu berjuang untuk Jepun di semua bidang, tidak pernah putus harapan, tidak pernah berhenti memberi inspirasi kepada kami.
(Tamat)

(Diterjemah daripada lajur "Renaissance Japan" no. 1,056 dalam The Weekly Shincho edisi 13 Julai 2023)


ชินโซ อาเบะ: นักยุทธศาสตร์ผู้ช่ำชองผู้ต่อสู้เพื่อฟื้นฟูญี่ปุ่น

2023年08月16日 14時57分37秒 | 全般

ต่อไปนี้มาจากเว็บไซต์อย่างเป็นทางการของ Yoshiko Sakurai
กระดาษนี้ยังพิสูจน์ว่าเธอเป็นสมบัติของชาติ ซึ่งเป็นสมบัติของชาติสูงสุดที่ Saicho กำหนดไว้
เป็นสิ่งที่ต้องอ่านไม่เพียงแต่สำหรับชาวญี่ปุ่นเท่านั้นแต่สำหรับผู้คนทั่วโลกด้วย
ย่อหน้าสอดคล้องกับรูปแบบของคอลัมน์นี้
2023.07.13 (พฤ.)

ชินโซ อาเบะ: นักยุทธศาสตร์ผู้ช่ำชองผู้ต่อสู้เพื่อฟื้นฟูญี่ปุ่น

ในคำสรรเสริญต่อไปนี้ซึ่งเป็นการฉลองครบรอบหนึ่งปีของการลอบสังหารเขาเมื่อวันที่ 8 กรกฎาคมที่ผ่านมา นักข่าว Yoshiko Sakurai ได้พรรณนาถึงอดีตนายกรัฐมนตรี Shinzo Abe ว่าเป็นเพื่อนที่ดี มีมนุษยสัมพันธ์ที่อบอุ่น เป็นนักยุทธศาสตร์ที่ชาญฉลาด และเป็นผู้มองโลกในแง่ดีที่เชื่อมั่นอย่างแน่วแน่ในอนาคตอันสดใสของญี่ปุ่น

ชินโซ อาเบะชอบเรียกคุณปู่และอดีตนายกรัฐมนตรีโนบุสุเกะ คิชิว่า “จิซัง (คุณปู่) ของเรา” คิชิเสี่ยงชีวิตในการแก้ไขสนธิสัญญาความมั่นคงระหว่างสหรัฐฯ และญี่ปุ่นในปี 2503 ท่ามกลางกระแสผู้ประท้วงที่มาชุมนุมกันรอบอาคารรัฐสภาในนากาตะโชทุกวัน โดยคัดค้านการแก้ไขอย่างขมขื่น

คิชิรักชินโซตัวน้อยที่ตอนนั้นอายุเพียงหกขวบ วันหนึ่ง Shinzo อยู่บ้านกับ Kishi นั่งคร่อมหลังคุณปู่ของเขา
แต่เมื่อเขาตะโกนคำขวัญของฝ่ายซ้ายที่เป็นที่นิยมในตอนนั้นอย่างไม่ไยดีว่า “แอมโป ฮันไต!” (“ฉันคัดค้านสนธิสัญญา!”) เห็นได้ชัดว่าคิชิไม่ชอบมันมากนักและถามหลานชายของเขาว่า “คุณพูดว่า 'Ampo sansei (ฉันทำสนธิสัญญา) ชินโซไม่ได้เหรอ?'”

Abe ชื่นชอบ Kishi และวางเขาไว้บนแท่น (คิชิถึงแก่กรรมในปี 2530 ในวัย 90 ปี) บันทึกของคิชิเรื่อง My Youthful Days (โคไซโด โตเกียว; 2526) ซึ่งเขาเริ่มเขียนในช่วงปลายปี 2488 ขณะที่ยังถูกควบคุมตัวอยู่ที่เรือนจำซูกาโมะในฐานะผู้ต้องสงสัยว่าเป็นอาชญากรสงครามระดับ A และเสร็จสิ้นประมาณกลางเดือน พ.ศ. 2491 สร้างความประทับใจแก่ผู้อ่านด้วยความรักอันแรงกล้าที่มีต่ออาเบะ
คำอธิบายอันอบอุ่นใจเกี่ยวกับบ้านเกิดของเขาที่ยามากูจิ และญาติ ครู เพื่อน และคนรู้จักของเขา สะท้อนให้เห็นอย่างชัดเจนว่าผู้คนใช้ชีวิตอย่างไรในเวลานั้น ญาติของเขาช่วยเหลือกันอย่างไร ทุกคนเสียสละตนเองได้อย่างไร และพวกเขาพร้อมแค่ไหน สนับสนุนซึ่งกันและกัน
พวกเขาเป็นคนประเภทเดียวกับที่อาเบะมักจะอธิบายให้ฉันฟังว่าเป็นพลเมืองธรรมดาที่ดำเนินชีวิตตามคุณธรรมดั้งเดิมของญี่ปุ่น

คิชิซึ่งมักถูกมองว่าอยู่ห่างไกลและเข้าไม่ถึง แท้จริงแล้วค่อนข้างมีความเห็นอกเห็นใจและรักเด็ก ถ่ายทอดออกมาตลอดทั้งเล่ม ในฐานะนักเรียนชั้นประถมศึกษาปีที่ 4 เขาย้ายจากโรงเรียนประถมใน Nishi-tabuse จังหวัด Yamaguchi ไปที่โรงเรียน Uchi-yamashita Grade School ในจังหวัด Okayama ซึ่งเป็นขั้นตอนที่จำเป็นในการเข้าโรงเรียนมัธยมต้น Okayama อันทรงเกียรติ ต้องขอบคุณสำนักงานที่ดีของ Matsusuke Sato ลุงของเขาซึ่งเป็นศาสตราจารย์ที่ (เปลี่ยนชื่อเป็นมหาวิทยาลัยแพทย์โอกายามะในภายหลัง) ทารกหญิงสองคนเกิดในครอบครัว Sato ขณะที่ Kishi อยู่ใน Okayama—Hiroko ซึ่งต่อมาได้แต่งงานกับ Eisaku Sato น้องชายของ Kishi (ซึ่งเป็นนายกรัฐมนตรีในช่วงปี 1964-72) และ Masako Young Kishi รู้สึกยินดีเป็นอย่างยิ่ง

“เพราะฉันรักเด็กเล็กๆ ฉันจึงมีช่วงเวลาที่ดีที่จะอุ้มฮิโคโระไว้บนหลังบ่อยๆ ขณะที่ฉันเล่นกับเธอ” คิชิเขียน
ฉันนึกภาพออกง่ายๆ ว่าคิชิไม่เคยแข็งแรงเท่าเด็กประถม กำลังสนุกสนานกับการแบกเด็กผู้หญิงตัวเล็กๆ ไว้บนหลัง

มัตสึสุเกะมักจะบ่นกับภรรยาโดยสังเกตว่าเธอไม่ควรให้เด็กหนุ่มอย่างโนบุสุเกะอุ้มเด็กผู้หญิงตัวเล็ก ๆ ไว้บนหลัง แต่นายกรัฐมนตรีคนต่อไปก็ยินดีที่จะทำเช่นนั้น

เช่นเดียวกับคุณปู่ของเขาที่ชอบดูแลเด็กๆ แม้จะมีภาพลักษณ์ที่ “ห่างไกลและไม่สามารถเข้าถึงได้” ชินโซเองก็คลุกคลีอยู่กับเด็กๆ อย่างมีความสุขเพื่อดูแลผู้ประสบภัยจากแผ่นดินไหวครั้งใหญ่ทางตะวันออกของญี่ปุ่นเมื่อวันที่ 11 มีนาคม 2554
ทัศนคติของเขาไม่เพียงแต่สะท้อนความอ่อนโยนของคุณปู่เท่านั้น แต่ยังบอกฉันว่าเขาจะเป็นพ่อที่ดีได้หากเขาและภรรยาของเขา Akie มีลูกเป็นของตนเอง

ฉันคิดว่าความไว้วางใจและความคาดหวังอันยิ่งใหญ่ที่พวกเขาแต่ละคนมีให้กับคนรุ่นต่อไปของเราในการนำพาญี่ปุ่นไปในทิศทางที่ถูกต้องคือความเชื่อมโยงที่เชื่อมโยงมัตสึสุเกะ ลุงของคิชิ คิชิเอง และชินโซ อาเบะเข้าด้วยกัน

มัตสึสุเกะเป็นนักการศึกษาที่ไม่ธรรมดา
เขาไม่เพียงดูแล Kishi และต่อมาพี่สาวสองคนของเขาและเด็กชายและเด็กหญิงที่มีแนวโน้มในหมู่ญาติของเขาเท่านั้น แต่ยังมองหาบุคคลที่มีความสามารถอยู่เสมอโดยเต็มใจจ่ายค่าเล่าเรียนจากกระเป๋าของเขาเอง
เมื่อเขาเสียชีวิตอย่างกระทันหันด้วยวัย 35 ปี เขียนโดย Kishi มัตสึสุเกะไม่เหลือเงินเก็บสักบาทหลังจากใช้ “ทรัพยากรทางการเงินทั้งหมดที่มีไปกับการศึกษาของเรา”

คิชิได้รับผลประโยชน์มากมายจากความรักใคร่และการสนับสนุนอย่างล้นเหลือของมัตสึสุเกะ เขาตั้งใจอย่างแน่วแน่ที่จะสร้างญี่ปุ่นเพื่ออนาคตในแบบเดียวกับลุงของเขา
ไม่ใช่เรื่องเกินจริงที่จะกล่าวว่าระบบประกันสังคมระดับโลกของญี่ปุ่นนั้นใช้แผนเดิมที่ร่างโดย Kishi ซึ่งได้รับเครดิตในการก่อตั้งหอการค้าและอุตสาหกรรมในปี 1943

ต้นกำเนิดของการเมืองของอาเบะคือความคาดหวังอย่างจริงจังของคนรุ่นใหม่ที่จะแบกรับความรับผิดชอบต่ออนาคตของญี่ปุ่น
ในคำปราศรัยที่ยิ่งใหญ่ในปี 2558 ซึ่งเป็นวันครบรอบ 70 ปีของการสิ้นสุดสงครามโลกครั้งที่ 2 อาเบะกล่าวว่า “เราต้องไม่ปล่อยให้ลูกหลานของเรา และคนรุ่นหลังของเราที่ไม่มีอะไรจะทำ

กับสงครามครั้งนั้น ถูกกำหนดไว้แล้วว่าจะต้องขอโทษ”

ระหว่างการปรากฏตัวครั้งหนึ่งของเขาในรายการข่าวทางอินเทอร์เน็ต “Genron” ของฉันเมื่อวันที่ 3 ธันวาคม 2564 อาเบะกล่าวว่า:
“เมื่อเปรียบเทียบกับสมัยที่ยังเยาว์วัย คนรุ่นใหม่จำนวนมากสนใจที่จะทำงานที่เป็นประโยชน์แก่สังคม มากกว่าหมกมุ่นอยู่กับความก้าวหน้าในอาชีพการงาน ดังนั้นฉันจึงรู้สึกว่าอนาคตของชาตินี้ค่อนข้างสดใส ด้วยความคิดของเยาวชนเหล่านี้ ฉันต้องการสร้างสังคมที่เปิดกว้างและเต็มไปด้วยโอกาสที่พวกเขาสามารถใช้ความสามารถของพวกเขาได้อย่างเต็มที่

ฉันคิดว่าคิชิกับอาเบะก็เหมือนกันที่บ้านเหมือนกัน
Nobukazu ลูกชายคนโตของ Kishi เขียนโดย Nobukazu จาก Kishi: “เขามักถูกวิจารณ์ด้วยเหตุผลใดก็ตาม เขาไม่เคยคุยเรื่องการเมืองที่บ้านเลย และมักจะแสดงสีหน้าที่ดีเสมอเมื่อกลับถึงบ้าน ไม่ว่าวันทำงานของเขาจะไม่ค่อยดีเท่าไหร่ก็ตาม”

เช่นเดียวกับจิซังที่เขารัก Abe มีน้ำใจและรักใคร่อากิเอะภรรยาของเขาและแม่โยโกะอย่างมาก
ฉันจำได้ดีถึงงานเลี้ยงต้อนรับที่จัดขึ้นเมื่อวันที่ 7 กุมภาพันธ์ 2018 เพื่อเป็นเกียรติแก่ Birei Kin ผู้วิจารณ์สัญชาติไต้หวันโดยกำเนิด ซึ่งได้รับรางวัล Order of the Rising Sun, Gold Rays with Rosette จากผลงานของเธอในความสัมพันธ์ระหว่างญี่ปุ่นกับไต้หวัน

คุณคินนั่งอยู่ที่หัวโต๊ะหลัก คุณอาเบะ ภรรยาของเขาและฉันนั่งอยู่ทางซ้ายของเธอ
นอกจากนี้ ที่โต๊ะยังมีผู้อำนวยการมหาวิทยาลัย Reitaku Mototaka Hiroike และภรรยาของเขา จากนั้น Yoshihide Suga เลขาธิการคณะรัฐมนตรีและ Mariko ภรรยาของเขา ตลอดจนผู้บริหารงานไม้นิสัยดีและภรรยาของเขา บทสนทนาที่สนุกสนานของเราเปลี่ยนไปที่เกาหลีเหนืออย่างหลีกเลี่ยงไม่ได้ โดย Abe ตั้งข้อสังเกตว่า:

“ฉันสงสัยว่าช่วงนี้คิมจองอึนเครียดเกินกว่าจะนอนตอนกลางคืน”

ฉันรู้สึกแบบเดียวกัน ในเวลานั้น เนื่องจากการดื้อดึงของเปียงยางปฏิเสธที่จะปล่อยตัวพลเมืองญี่ปุ่นที่ถูกลักพาตัวไป ญี่ปุ่นเพิ่งเปลี่ยนนโยบายต่อเกาหลีเหนือจากการเจรจาและการกดดันเป็นการกดดันเพียงอย่างเดียว ญี่ปุ่นเป็นผู้นำของสหประชาชาติในการลงมติที่เข้มงวดซึ่งกำหนดบทลงโทษต่อเปียงยาง เมื่อถูกต้อนจนมุม คิมต้องอยู่ข้างตัวเองด้วยความวิตกกังวลเป็นธรรมดา

อากิเอะถามสามีทันทีว่า “คุณรู้ได้อย่างไรว่าคิมนอนไม่หลับตอนกลางคืน? จะไม่มีใครอยู่ที่นั่นเพื่อดูว่าเขาหลับหรือไม่”

พวกเราทุกคนนิ่งเงียบไปครู่หนึ่ง
เหตุใดอากิเอะจึงถามคำถามนั้นไม่ใช่เรื่องยากที่จะเข้าใจ แต่อาเบะก็พูดถึงการที่คิมนอนไม่หลับภายใต้สถานการณ์ดังกล่าวโดยนัย
คิดได้ดังนั้นก็เฝ้าดูด้วยความสนใจว่านายกรัฐมนตรีจะตอบภริยาอย่างไร

อาเบะมองภรรยาด้วยความรักด้วยรอยยิ้มอ่อนโยนบนใบหน้า
จากนั้นเขาก็หันไปหาเธอช้าๆ วางมือซ้ายบนพนักเก้าอี้ของเธอ และเริ่มตอบคำถามของเธอ ก้มตัวไปข้างหน้าเล็กน้อยราวกับจะโอบกอดเธอ:

“เห็นไหมอากิเอะ ปัจจุบัน คิมถูกคว่ำบาตรอย่างเข้มงวดจากทั่วโลก เขากำลังมีปัญหาใหญ่เพราะเขาอยู่ภายใต้ความกดดันอย่างมาก เศรษฐกิจของเกาหลีเหนือย่ำแย่จริงๆ และคิมไม่สามารถเลี้ยงคนของเขาได้อย่างเพียงพอ ยิ่งไปกว่านั้น ความสัมพันธ์ของประเทศของเขากับจีนก็ไม่ค่อยดีนัก…”

เราเห็น Akie พยักหน้าให้กับน้ำเสียงที่โน้มน้าวอย่างมีเสน่ห์ของ Abe ซึ่งเป็นฉากที่ทำให้ฉันจินตนาการว่าบทสนทนาแบบนี้จะไม่ใช่เรื่องแปลกเมื่อ Abe อยู่บ้านกับ Akie

ก่อนหน้านี้เล็กน้อย Akie หยิบยกหัวข้อเรื่องอื้อฉาวเกี่ยวกับลัทธิพวกพ้องของ Moritomo Gakuen ซึ่งถูกกล่าวหาว่าเกี่ยวข้องกับ Abes
น้ำตาคลอเบ้าเมื่อเธอเล่าเรื่องราวของเธอ
ท้ายที่สุด เธอตกเป็นเหยื่อของข้อกล่าวหาที่เป็นมากกว่าการรายงานที่มีอคติ นั่นคือการโกหกโดยสิ้นเชิง
ฉันมองไปที่อาเบะในขณะที่ฟังอากิเอะ เขายังคงยิ้ม เขามองตรงไปยังดวงตาของเธอ ราวกับจะพูดว่า “ฉันจะช่วยคุณได้อย่างไร ที่รักของฉัน”
ภาพลักษณ์ของเขาสะท้อนถึงความตั้งใจแน่วแน่ที่จะปกป้องภรรยาของเขาในทุกวิถีทาง
ฉันเชื่ออย่างยิ่งว่า Akie เป็นเพื่อนที่สำคัญที่สุดของ Abe ในโลกนี้ ซึ่งเป็นคนที่เขามุ่งมั่นที่จะปกป้องความสงบของจิตใจ

ฉันจำการสนทนากับอาเบะเมื่อเดือนธันวาคมปีที่แล้วก่อนที่เขาจะเสียชีวิตโดยไม่คาดฝัน
เรากำลังทานอาหารเย็นที่บ้านเกิดของเขาในยามากูจิ เมื่อเขาบอกฉันอย่างไม่ปิดบังว่า:

“ฉันคิดว่าเราพบกันครั้งแรกโดยเกี่ยวข้องกับปัญหา 'ผู้หญิงบำเรอ'”

แม้ว่าเราจะพบกันหลายครั้งแล้ว แต่ฉันก็จำไม่ค่อยได้ว่าเจอกันครั้งแรกเมื่อไหร่
สำหรับช่วงเวลาของการพบกันครั้งแรก ในช่วงเวลานั้น ผมได้พบกับโชอิจิ นาคางาวะ สมาชิกอนุรักษ์นิยมของพรรคเสรีนิยม-ประชาธิปไตย ซึ่งดำรงตำแหน่งรัฐมนตรีว่าการกระทรวงการคลังระหว่างปี 2551-2552 บ่อยครั้ง
เราได้แลกเปลี่ยนความคิดเห็นเกี่ยวกับประเด็นต่าง ๆ เช่น จีนและเกาหลีใต้ประดิษฐ์การกระทำของกองทัพจักรวรรดิญี่ปุ่น เกาหลี "หญิงบำเรอ" "การสังหารหมู่นานกิง" และปัญหาสงครามโลกครั้งที่สองที่ยังไม่ได้รับการแก้ไขอื่นๆ
แต่ฉันไม่แน่ใจว่าเมื่อไหร่ที่ฉันได้รับเกียรติให้พบกับอาเบะเป็นครั้งแรก

ในเวลาต่อมา ฉันได้อ่านหนังสือที่รวบรวมโดยอาเบะและเพื่อนร่วมงานรุ่นเยาว์ของ LDP ชื่อ Questions about History Textbooks: How Young Parliamentarians View the Issues (Tenkaisha Publishing Co., Tokyo: 1997) นั่นคือตอนที่ฉันเข้าใจสิ่งที่ Abe ในที่สุด

อยากพูดถึงตำราเรียนประวัติศาสตร์สมัยเป็นนายกฯ หนังสือ 518 หน้ารวบรวมโดย "สมาคมสมาชิกรัฐสภารุ่นเยาว์ที่มุ่งมั่นที่จะพิจารณาอนาคตและการศึกษาประวัติศาสตร์ของญี่ปุ่น" คำพูดของ Abe ถูกบันทึกไว้ในเล่ม

“ในระบอบประชาธิปไตย 'เสรีภาพในการพูด' ได้รับการรับรองเพื่อให้ระบบประชาธิปไตยทำงานได้อย่างปกติ” อาเบะกล่าวโดยอ้างถึงเหตุการณ์ที่เกิดขึ้นกับฉันในเดือนมกราคมปีเดียวกันนั้น (1997)

ฉันมีกำหนดจะพูดที่หอการค้าเมืองมิอุระในจังหวัดคานางาวะในวันที่ 29 มกราคม แต่ศูนย์สิทธิมนุษยชนของจังหวัดนั้นมีปัญหากับคำพูดก่อนหน้านี้ของฉันเกี่ยวกับ "ผู้หญิงปลอบโยน" โดยขอให้ผู้จัดงานเลือกผู้พูดคนอื่น
พวกเขาน้อมรับแรงกดดันของศูนย์และยกเลิกการนำเสนอของฉันหนึ่งวันก่อนวันที่ 28 มกราคม
การคว่ำบาตรนี้ริเริ่มโดยศูนย์ ต่อมาได้แพร่กระจายไปทั่วประเทศไปยังสมาคมองค์กรอนุรักษ์นิยม ซึ่งนำไปสู่การยกเลิกการกล่าวสุนทรพจน์และการบรรยายของฉัน
ในเวลานั้น ฉันประท้วงอย่างรุนแรงว่าการพยายามปิดปากฉันเป็นการละเมิดเสรีภาพในการพูด แม้ว่าฉันจะย้ำว่าทุกคนมีอิสระที่จะวิจารณ์คำพูดของฉัน อาเบะเขียนว่า:

"นางสาว. ซากุราอิแถลงเมื่อเดือนตุลาคมปีที่แล้วระหว่างการบรรยายที่ได้รับการสนับสนุนจากคณะกรรมการการศึกษาเทศบาล เมืองโยโกฮาม่า ซึ่งเธอกล่าวว่า: 'ภายในขอบเขตของการวิจัยด้านสื่อสารมวลชนของฉัน ฉันไม่เห็นหลักฐานใด ๆ ที่แสดงว่ากองทัพญี่ปุ่นได้บีบบังคับให้ผู้หญิงเข้าสู่ รับราชการในซ่องทหาร…' ฉันได้เรียนรู้เกี่ยวกับการดำเนินการของศูนย์สิทธิมนุษยชนต่อคุณซากุราอิในโยมิอุริและซังเค ด้วยสิ่งที่เรียกว่า 'หญิงบำเรอ' รวมอยู่ในหนังสือเรียนประวัติศาสตร์ระดับมัธยมต้นทุกเล่มที่เริ่มในปีนี้ ฉันตระหนักดีอยู่แล้วถึงพลังที่ส่งเสริมเรื่องนี้อย่างจริงจัง แต่ในฐานะนักการเมือง ฉันรู้สึกถึงวิกฤตที่พวกเขามี ตอนนี้ย้ายไปที่จุดของการปราบปรามเสรีภาพในการพูดอย่างเปิดเผย”

อาเบะดำเนินการอย่างรวดเร็ว โดยจัดตั้งสมาคมสมาชิกรัฐสภาที่กล่าวถึงข้างต้นโดยมีนากากาวะเป็นหัวหน้าเพียงหนึ่งเดือนหลังจากที่ศูนย์สิทธิมนุษยชนเริ่มรณรงค์ทั่วประเทศเพื่อปิดปากฉัน อาเบะสามารถรวบรวมสมาชิกรัฐสภาอายุน้อย 107 คน โดยมาจากสภาล่าง 84 คน และจากสภาสูง 23 คน โดยสมัครใจเป็นเลขาธิการ สมาชิกพบกันสัปดาห์ละครั้งตั้งแต่เวลา 21.00 น. สำหรับเซสชั่นการศึกษา

โดยทั่วไปแล้ว นักการเมืองจะได้รับเชิญให้เข้าร่วมการชุมนุมในตอนเย็น ดังนั้น อาเบะจึงจงใจเลือกเวลาสำหรับเพื่อนร่วมงานของเขาเพื่อให้มีผู้ร่วมงานมากขึ้น
สมาคมนี้ไม่เพียงแต่เชิญผู้นำทางความคิดแบบอนุรักษ์นิยม เช่น Tsutomu Nishioka และ Shiro Takahashi เท่านั้น แต่ยังมีพวกเสรีนิยมอย่างศาสตราจารย์ Yoshiaki Yoshimi และ Yohei Kono ซึ่งเชื่ออย่างหนักแน่นว่า "หญิงบำเรอ" ถูกกองทัพญี่ปุ่นบังคับให้ค้าประเวณี

อาเบะเคลียร์ข้อกล่าวหาเท็จของญี่ปุ่น

ในช่วงต้นปี 2540 อาเบะและสมาชิกรัฐสภารุ่นเยาว์ประกาศข้อกล่าวหาของเซอิจิ โยชิดะ นักข่าวที่อ้างตัวเองว่าเป็น "การประดิษฐ์อย่างสมบูรณ์" ว่าเขามีหน้าที่รับผิดชอบในการสรรหาหญิงสาวชาวเกาหลีบนเกาะเชจูโดของเกาหลีในช่วงสงคราม Asahi จัดทำบทความหลายชุดโดยอิงตามการกล่าวอ้างเท็จของ Yoshida สิบเจ็ดปีต่อมา ในปี 2014 Asahi ได้ถอนชิ้นส่วนที่เป็นปัญหาอย่างเป็นทางการและล่าช้าพร้อมคำขอโทษ

เมื่อมองย้อนกลับไปถึงลำดับเหตุการณ์ที่พัฒนาขึ้นตั้งแต่เราพบกันครั้งแรก ฉันเริ่มสงสัยว่าอาเบะหมายความว่าเราเป็น "สหายร่วมรบ" หรือไม่เมื่อเขาบอกฉันในปลายปี 2564 ว่าเราพบกัน "เกี่ยวข้องกับประเด็น 'หญิงบำเรอ'" การตีความของฉันอาจฟังดูทะนงตัว แต่ฉันรู้สึกจริงๆ ว่าพระองค์ทรงโปรดให้ฉันอยู่ในกลุ่มเดียวกันกับผู้ที่ต่อสู้กับเขาด้วยสาเหตุอื่นๆ เช่น การปลดปล่อยผู้ลักพาตัวชาวญี่ปุ่นจากเกาหลีเหนือ ในบรรดาผู้ที่ทำงานอย่างใกล้ชิดกับเขาเพื่อพยายามพาผู้ลักพาตัวกลับบ้าน ได้แก่ Shigeru Yokota, Kayoko Arimoto, Shigeo Iizuka, Tsutomu Nishioka และ Rui Abiru ซึ่งเป็นสมาชิกของสมาคมครอบครัวเหยื่อที่ถูกลักพาตัวโดยเกาหลีเหนือ

อาเบะเป็นผู้นำทางการเมืองที่ต่อสู้ด้วยกลยุทธ์ที่มั่นคงเสมอ
การตั้งเป้าหมายอย่างแรก เขาจะหาทางเพิ่มจำนวนเพื่อนและผู้สนับสนุน ซึ่งเขาจะได้เรียนรู้และเติบโตไปด้วยกัน
หลังจากนั้นเขาก็ดำเนินการอย่างเป็นรูปธรรมเพื่อให้บรรลุเป้าหมาย
การตัดสินใจและการกระทำของเขานั้นยอดเยี่ยมมาก
อาเบะเป็นผู้เปิดโปงคำโกหกของอาซาฮี ล้างญี่ปุ่นจากข้อกล่าวหาเท็จเกี่ยวกับการบังคับเกณฑ์ผู้หญิงเกาหลีเพื่อค้าประเวณี

อาเบะชอบการต่อสู้ที่ดีและต่อสู้อย่างดุเดือด แต่เบื้องหลังจิตวิญญาณแห่งการต่อสู้ของเขาคือพลังอันแข็งแกร่งที่เกิดจากการมองโลกในแง่ดีโดยกำเนิด
เขาไม่เคยล้มและไม่เคยยอมแพ้
ความสำเร็จในการขึ้นทะเบียนสถานที่แห่งการปฏิวัติอุตสาหกรรมเมจิของญี่ปุ่นในฐานะมรดกโลกขององค์การยูเนสโกเป็นประเด็นสำคัญ เกาหลีใต้คัดค้านการขึ้นทะเบียนอย่างจริงจัง โดยอ้างว่าแรงงานเกาหลีที่อพยพไปญี่ปุ่นทั้งก่อนและระหว่างสงครามครั้งสุดท้ายถูกบังคับใช้แรงงาน ความจริงของเรื่องนี้ก็คือ ห่างไกลจากการบังคับใช้แรงงาน บริษัทญี่ปุ่น ซึ่งรวมถึง Mitsui Mine และ Japan Steel ได้เสนอให้คนงานเกาหลีตรวจสอบสิทธิ์

สัญญาจ้างงาน ntic ซึ่งคนงานเกาหลีและญี่ปุ่นได้รับการปฏิบัติอย่างเท่าเทียมกัน

ถึงกระนั้น กระทรวงต่างประเทศของเราก็น้อมรับแรงกดดันจากเกาหลีใต้อย่างต่อเนื่องและตกลงที่จะรวมคำว่า "ถูกบังคับให้ทำงาน" ซึ่งหมายถึง "แรงงานบังคับ" อย่างชัดเจนในเอกสารทางการทูต

Ms. Koko Kato อดีตที่ปรึกษาคณะรัฐมนตรีของอาเบะซึ่งพยายามให้แหล่งอุตสาหกรรมเมจิขึ้นทะเบียนเป็นมรดกโลกเป็นเวลา 17 ปี รู้สึกผิดหวังมากกับโอกาสในการขึ้นทะเบียน เธอจึงตัดสินใจโทรหาอาเบะ เพื่อนสมัยเด็กของเธอ Kato อ้างถึง Abe ว่าบอกกับเธอว่า: "อย่าปล่อยให้พวกเขาทำให้คุณผิดหวัง Koko มาเล่าเรื่องของเรากันดีกว่า”

การพ่ายแพ้อย่างทุกข์ทรมานไม่ใช่จุดจบของโลก เท่าที่ Abe กังวล
เขาคิดว่าญี่ปุ่นจะสามารถกอบกู้พื้นที่ที่สูญเสียไปกลับคืนมาได้ด้วยการเผยแพร่ข้อมูลที่ถูกต้องเกี่ยวกับแหล่งอุตสาหกรรมเมจิไปทั่วโลก
นักการเมืองต้องสร้างผลงานที่เป็นรูปธรรมไม่เหมือนกับนักข่าว
ผลลัพธ์อาจไม่สมบูรณ์แบบ แต่พวกเขาจะพยายามให้หนักขึ้นเพื่อยึดพื้นที่ที่เสียไปกลับคืนมาในครั้งต่อไป
สิ่งสำคัญคือการก้าวไปข้างหน้า นั่นคือสิ่งที่อาเบะพยายามอย่างต่อเนื่อง

เมื่อมองย้อนกลับไป ในฐานะนักข่าว ฉันเกรงว่าฉันมีแนวโน้มที่จะเรียกร้องเขาซึ่งบางครั้งก็ไม่สมเหตุสมผลเกินไป
เมื่อเขาไปเยือนศาลเจ้ายาสุคุนิในฐานะนายกรัฐมนตรีในเดือนธันวาคม 2013 ฉันขอบคุณเขาจริงๆ สำหรับการมาเยือน แต่ในขณะเดียวกันก็ขอให้เขาไปเยี่ยมยาสุคุนิทั้งสี่ฤดูกาลนับจากนี้ แต่เขาระบุว่าเขารู้สึกว่าการเยือนหนึ่งครั้งระหว่างดำรงตำแหน่งก็เพียงพอแล้วที่จะ “แสดงความเคารพต่อดวงวิญญาณของผู้ที่ประดิษฐานอยู่ที่ยาสุคุนิซึ่งเสียชีวิตรับใช้ประเทศของเรา”

เห็นเขาไปเยี่ยมยาสุคุนิหลายครั้งหลังจากลาออกจากตำแหน่งนายกรัฐมนตรีในเดือนกันยายน 2020 ฉันได้คิดถึงความล้มเหลวของฉันที่จะคิดว่าการต่อต้านต้องแข็งแกร่งเพียงใดจากประชาคมระหว่างประเทศในขณะที่ดำรงตำแหน่ง โดยเฉพาะอย่างยิ่งจากสหรัฐอเมริกาซึ่งเป็นกำแพงขวางกั้นความเข้าใจอันน่าเกรงขาม มีอยู่เกี่ยวกับ Yasukuni ฉันได้ข้อสรุปว่าสิ่งสำคัญคือพวกเราทุกคนจะต้องต่อสู้ต่อไปเพื่อให้ญี่ปุ่นสดใสขึ้น แม้ว่าวิธีการอาจแตกต่างกันไป และนี่ควรเป็นคำมั่นสัญญาที่เราควรให้ไว้กับนายกรัฐมนตรีผู้ล่วงลับไปแล้ว ผู้ซึ่งต่อสู้อย่างไม่รู้จักเหน็ดเหนื่อยในทุกด้านเพื่อญี่ปุ่น ไม่เคยหมดหวัง ไม่เคยหยุดที่จะสร้างแรงบันดาลใจให้กับเรา
(ตอนจบ)

(แปลจากคอลัมน์ “Renaissance Japan” ฉบับที่ 1,056 ใน The Weekly Shincho ฉบับวันที่ 13 กรกฎาคม 2023)


شينزو آبي: الاستراتيجي الموسمي الذي سعى لإحياء اليابان

2023年08月16日 14時52分44秒 | 全般

ما يلي هو من الموقع الرسمي ليوشيكو ساكوراي.
تثبت هذه الورقة أيضًا أنها كنز وطني ، كنز وطني أسمى حدده Saicho.
إنه أمر لا بد منه ليس فقط لشعب اليابان ولكن للناس في جميع أنحاء العالم.
تتوافق الفقرات مع تنسيق هذا العمود.
2023.07.13 (الخميس)

شينزو آبي: الاستراتيجي الموسمي الذي سعى لإحياء اليابان

في التأبين التالي لإحياء الذكرى الأولى لاغتياله في 8 يوليو الماضي ، يصور الصحفي يوشيكو ساكوراي رئيس الوزراء السابق شينزو آبي على أنه صديق عظيم وإنسان دافئ واستراتيجي ذكي ومتفائل يؤمن بشدة بمستقبل اليابان المشرق.

أشار شينزو آبي باعتزاز إلى جده ورئيس الوزراء السابق نوبوسوكي كيشي على أنهما "جيسان (جدنا)". خاطر كيشي بحياته في مراجعة المعاهدة الأمنية الأمريكية اليابانية في عام 1960 وسط موجات من المتظاهرين الذين كانوا يتجمعون يوميًا حول مبنى الدايت في ناجاتا-تشو ، ويعارضون المراجعة بشدة.

أحب كيشي شينزو الصغير ، الذي كان آنذاك بالكاد في السادسة من عمره. ذات يوم ، كان شينزو في المنزل مع كيشي ، يقف على ظهر جده.
ولكن عندما ردد بلا مبالاة شعار الجناح اليساري الشهير آنذاك "Ampo hantai!" ("أنا أعارض المعاهدة!") ، من الواضح أن كيشي لم يعجبها كثيرًا وسأل حفيده: "ألا يمكنك أن تقول" أمبو سانسي (أنا أؤيد المعاهدة) ، شينزو؟ "

عشق آبي كيشي ووضعه على قاعدة. (توفي كيشي في عام 1987 عن عمر يناهز 90 عامًا). مذكرات كيشي أيام شبابي (كوسايدو ، طوكيو ؛ 1983) ، والتي بدأ كتابتها في نهاية عام 1945 بينما كان لا يزال محتجزًا في سجن سوغامو كمجرم حرب مشتبه به من الدرجة الأولى وانتهى في منتصفه تقريبًا. -1948 ، أثار إعجاب القارئ بمحبته الشديدة لآبي.
إن وصفه الحماسي لمدينة ياماغوتشي ، وأقاربه ، ومعلميه ، وأصدقائه ، ومعارفه يعكس بوضوح كيف عاش الناس في ذلك الوقت ، وكيف ساعد أقاربه بعضهم البعض ، ومدى عدم خوف الجميع من التضحيات بالنفس ، ومدى استعدادهم لذلك. يدعم كل منهما الآخر.
لقد كانوا بالضبط نوع الأشخاص الذين كثيرًا ما يصفهم آبي لي بأنهم مواطنين عاديين كانوا يعيشون الفضائل التقليدية لليابان.

إن كون كيشي ، الذي كان يُنظر إليه عمومًا على أنه منعزل ولا يمكن الوصول إليه ، كان في الواقع أطفالًا عطوفًا ومحبوبًا إلى حد ما ، تم نقله في جميع أنحاء الكتاب. كطالب في الصف الرابع ، انتقل من مدرسة ابتدائية في نيشي تابوز ، محافظة ياماغوتشي ، إلى مدرسة أوشي ياماشيتا الابتدائية في محافظة أوكاياما - وهي خطوة ضرورية لدخول مدرسة أوكاياما جونيور الثانوية المرموقة - بفضل المساعي الحميدة لماتسوسوكي ساتو ، عمه الذي كان أستاذا في جامعة أوكاياما الطبية في وقت لاحق. ولدت طفلتان لعائلة ساتو بينما كان كيشي في أوكاياما - هيروكو ، التي تزوجت لاحقًا من شقيق كيشي الأصغر إيساكو ساتو (الذي كان رئيسًا للوزراء من 1964 إلى 1972) وماساكو. كان يونغ كيشي مسرورًا.

كتب كيشي: "لأنني كنت أحب الأطفال الصغار ، فقد قضيت وقتًا ممتعًا في حمل هيكورو على ظهري كثيرًا كما كنت ألعب معها".
يمكنني أن أتخيل بسهولة كيشي ، الذي لم يكن قويًا أبدًا عندما كان طالبًا في المرحلة الابتدائية ، يستمتع بحمل طفلة صغيرة على ظهره.

غالبًا ما كان ماتسوسوكي يشتكي لزوجته ، مشيرًا إلى أنه لا ينبغي لها أن تجعل صبيًا صغيرًا مثل نوبوسوكي يحمل فتاة صغيرة على ظهره ، لكن رئيس الوزراء المستقبلي كان سعيدًا بفعل ذلك.

تمامًا مثل جده ، الذي استمتع برعاية الأطفال الصغار على الرغم من صورته "المنعزلة والتي يتعذر الوصول إليها" ، اختلط شينزو نفسه بسعادة مع الأطفال الذين يعتنون بضحايا زلزال شرق اليابان الكبير في 11 مارس 2011.
لا يعكس موقفه لطف جده فحسب ، بل يخبرني أنه كان من الممكن أن يكون أباً عظيماً إذا كان هو وزوجته أكي قد رزقوا بأطفالهم.

أفترض أن الثقة الكبيرة والتوقعات التي وضعها كل منهم على جيلنا القادم لحمل اليابان في الاتجاه الصحيح هي الرابط الذي يربط بين عم كيشي ماتسوسوكي وكيشي نفسه وشينزو آبي معًا.

كان ماتسوسوكي معلمًا استثنائيًا.
لم يكتفِ برعاية كيشي ولاحقًا أخواته الكبيرتين ووعد بالفتيان والفتيات الصغار من بين أقاربه ، ولكنه كان دائمًا يبحث عن الأفراد الموهوبين ، ويدفع عن طيب خاطر تكاليف تعليمهم من جيبه الخاص.
كتب كيشي أنه عندما توفي فجأة في سن الخامسة والثلاثين ، لم يتبق لماتسوسوكي فلسًا واحدًا في مدخراته بعد أن أنفق "كل موارده المالية على تعليمنا".

استفاد كيشي بشكل كبير من محبة ماتسوسوكي ودعمه السخي ، فقد صمم نفسه بقوة على بناء اليابان للمستقبل بنفس طريقة عمه.
ليس من المبالغة القول بأن نظام الضمان الاجتماعي الياباني ذو المستوى العالمي يعتمد على الخطط الأصلية التي صاغها كيشي ، الذي كان له الفضل أيضًا في تأسيس غرفة التجارة والصناعة في عام 1943.

كان أصل سياسة آبي هو التوقع الجاد لجيلنا الأصغر لتحمل المسؤولية عن مستقبل اليابان.
في خطاب ضخم في عام 2015 بمناسبة الذكرى السبعين لنهاية الحرب العالمية الثانية ، قال آبي: "يجب ألا ندع أطفالنا وأحفادنا والأجيال القادمة ، الذين ليس لديهم ما يفعلونه

مع تلك الحرب ، يكون مقدرا للاعتذار عنها ".

خلال أحد ظهوره في برنامج "Genron" الإخباري على الإنترنت في 3 ديسمبر 2021 ، قال آبي:
"بالمقارنة مع أيام شبابي ، فإن عددًا أكبر بكثير من أفراد جيل الشباب اليوم مهتمون بالقيام بعمل مفيد للمجتمع ، بدلاً من الانغماس في التقدم الوظيفي. لذلك ، أشعر أن مستقبل هذه الأمة واعد للغاية ، ومع وضع هؤلاء الشباب في الاعتبار ، أود إنشاء مجتمع مفتوح دائمًا ومليء بالفرص التي يمكنهم فيها الاستفادة الكاملة من قدراتهم.

أعتقد أن كيشي وآبي كانا متشابهين جدًا في المنزل أيضًا.
يكتب نوبوكازو ابن كيشي الأكبر: "غالبًا ما تعرض للانتقاد لسبب أو لآخر لأنه لم يتحدث عن السياسة في المنزل أبدًا وكان دائمًا ما يظهر بشكل جيد عند عودته إلى المنزل ، بغض النظر عن مدى سوء يومه في العمل."

مثل الكثير من الجيسيين المحبوبين ، كان آبي مراعًا ومحبًا تمامًا لزوجته آكي ووالدته يوكو.
أتذكر باعتزاز حفل استقبال أقيم في 7 فبراير 2018 تكريما لبيري كين ، المعلق التايواني المولد والمتجنس الذي حصل على وسام الشمس المشرقة ، أشعة الذهب مع روزيت لمساهمتها في العلاقات بين اليابان وتايوان.

جلست مع السيدة كين على رأس الطاولة الرئيسية ، جلست أنا وزوجته آبي إلى يسارها.
وكان على الطاولة أيضًا مدير جامعة ريتاكو موتوتاكا هيرويكي وزوجته ، وكبير أمناء مجلس الوزراء آنذاك يوشيهيدي سوجا وزوجته ماريكو ، ومدير تنفيذي في مجال الأخشاب حسن الخلق وزوجته. تحولت محادثتنا المبهجة لا محالة إلى كوريا الشمالية ، حيث قال آبي:

"أظن أن كيم جونغ أون يعاني من الإجهاد الشديد لدرجة عدم تمكنه من النوم ليلا هذه الأيام."

أنا شعرت بنفس الطريقة. في ذلك الوقت ، وبسبب رفض بيونغ يانغ العنيد لإطلاق سراح المواطنين اليابانيين الذين اختطفتهم ، كانت اليابان قد حولت للتو سياستها تجاه كوريا الشمالية من الحوار والضغط إلى الضغط الصارم وحدها. اتخذت اليابان زمام القيادة في الأمم المتحدة في تبني قرارات صارمة فرضت عقوبات على بيونغ يانغ. لقد حوصر كيم في الزاوية ، وبطبيعة الحال لا بد أنه كان بجانب نفسه مع القلق.

سألت آكي زوجها فجأة: "كيف تعرف أن كيم غير قادرة على النوم ليلا؟ لن يكون هناك أحد ليرى ما إذا كان نائمًا أم لا ".

تجمدنا جميعًا في صمت للحظة.
لم يكن من الصعب فهم سبب طرح آكي لهذا السؤال ، ولكن بعد ذلك كان آبي يشير مجازيًا فقط إلى فشل كيم في النوم في ظل هذه الظروف.
لذا فكرت باهتمام شديد راقبت كيف سيجيب رئيس الوزراء على زوجته.

نظر آبي إلى زوجته بلطف وابتسامة لطيفة على وجهه.
ثم استدار نحوها ببطء ، ووضع يده اليسرى على ظهر كرسيها ، وبدأ في الإجابة على سؤالها ، وانحنى قليلاً إلى الأمام كما لو كان يحتضنها:

"كما ترى ، آكي. كيم في الوقت الحاضر يخضع لعقوبات صارمة من جميع أنحاء العالم. إنه في ورطة كبيرة لأنه يتعرض لضغوط هائلة. الاقتصاد الكوري الشمالي في حالة سيئة حقًا ولا يستطيع كيم إطعام شعبه بشكل كافٍ. علاوة على ذلك ، فإن علاقة بلاده مع الصين لم تكن تسير على ما يرام ... "

رأينا إيماءة إيماءة بنبرة آبي الساحرة المقنعة - مشهد جعلني أتخيل أن هذا النوع من الحوار ليس شيئًا غير عادي عندما يكون آبي في المنزل مع آكي.

قبل هذه الحلقة بقليل ، أثار آكي موضوع فضيحة المحسوبية في Moritomo Gakuen التي يُزعم أنها تورطت فيها Abes.
اغرورقت الدموع في عينيها وهي تروي قصتها.
بعد كل شيء ، كانت ضحية اتهامات كانت - أكثر من التقارير المتحيزة - أكاذيب صريحة.
نظرت إلى آبي وأنا أستمع إلى آكي. لا يزال يبتسم ، وكان ينظر مباشرة في عينيها ، وكأنه يقول ، "كيف يمكنني مساعدتك يا عزيزتي؟"
كانت نظرة عكست تصميمه الراسخ على حماية زوجته بأي ثمن.
أعتقد اعتقادًا راسخًا أن آكي كان أهم رفيق لآبي في هذا العالم - شخصًا كان ملتزمًا تمامًا بالحفاظ على راحة البال.

أتذكر محادثة أجريتها مع آبي آخر مرة في ديسمبر من العام قبل وفاته غير المتوقعة.
كنا نتناول العشاء في مسقط رأسه في ياماغوتشي عندما أخبرني فجأة:

"أعتقد أننا التقينا لأول مرة فيما يتعلق بقضية" نساء المتعة "."

على الرغم من حقيقة أننا التقينا في ذلك الوقت مع بعضنا البعض عدة مرات ، إلا أنني لم أتذكر متى كانت أول مواجهة لنا.
بالنسبة لتوقيت لقائنا الأول ، فقد التقيت كثيرًا في ذلك الوقت بشويتشي ناكاجاوا ، وهو عضو محافظ في الحزب الليبرالي الديمقراطي الحاكم الذي شغل منصب وزير المالية 2008-2009.
تبادلنا وجهات نظرنا حول أمور مثل التلفيقات الصينية والكورية الجنوبية لأفعال الجيش الإمبراطوري الياباني ، و "نساء المتعة" الكوريات ، و "مذبحة نانجينغ" ، وغيرها من قضايا الحرب العالمية الثانية التي لم يتم حلها.
لكنني لم أكن متأكدة بالضبط عندما تشرفت بلقاء آبي لأول مرة.

بعد ذلك بوقت طويل ، قرأت كتابًا جمعه آبي وزملاؤه الشباب من الحزب الديمقراطي الليبرالي بعنوان أسئلة حول كتب التاريخ المدرسية: كيف ينظر البرلمانيون الشباب إلى القضايا (Tenkaisha Publishing Co.، Tokyo: 1997). كان ذلك عندما جئت أخيرًا لفهم ما هو آبي

أراد أن يقول عن كتب التاريخ المدرسية كرئيس للوزراء. تم وضع الكتاب المكون من 518 صفحة من قبل "جمعية البرلمانيين الشباب الملتزمة بالنظر في مستقبل اليابان وتعليم التاريخ". يتم تسجيل ملاحظات آبي في المجلد.

صرح آبي ، في إشارة إلى حادثة وقعت لي في يناير من نفس العام (1997): "في الديمقراطية ، يتم ضمان" حرية التعبير "حتى يعمل النظام الديمقراطي بشكل طبيعي".

كان من المقرر أن أتحدث في غرفة تجارة مدينة ميورا في محافظة كاناغاوا في 29 يناير ، لكن مركز حقوق الإنسان في تلك المحافظة اعترض على ملاحظاتي السابقة حول "نساء المتعة" ، طالبًا المنظمين باختيار متحدث مختلف.
رضخوا لضغوط المركز وألغوا عرضي التقديمي قبل يوم واحد ، في 28 يناير.
هذه المقاطعة ، التي بدأها المركز ، انتشرت لاحقًا في جميع أنحاء البلاد إلى جمعيات الشركات المحافظة ، مما أدى إلى إلغاء خطاباتي ومحاضراتي.
في ذلك الوقت ، احتجت بشدة على أن محاولة إسكاتي تعد انتهاكًا لحرية التعبير ، رغم أنني أكدت أن أي شخص يتمتع بحرية انتقاد ملاحظاتي. كتب آبي:

"آنسة. أدلت ساكوراي بالتصريح المعني في أكتوبر الماضي خلال محاضرة برعاية مجلس التعليم البلدي ، مدينة يوكوهاما ، حيث قالت: `` ضمن نطاق بحثي الصحفي ، لم أر أي دليل على قيام الجيش الياباني بإجبار النساء على القيام بذلك. الخدمة في بيوت الدعارة العسكرية ... "علمت بالإجراءات التي اتخذها مركز حقوق الإنسان ضد السيدة ساكوراي في يوميوري وسانكي. مع إدراج ما يسمى بـ "نساء المتعة" في جميع كتب التاريخ المدرسية للمرحلة الإعدادية بدءًا من هذا العام ، كنت أدرك جيدًا بالفعل القوى التي تروج بقوة لهذه القضية ، ولكن كسياسي ، أشعر بإحساس قوي بالأزمة التي يواجهنها. انتقل الآن إلى درجة قمع حرية التعبير علانية ".

تحرك آبي بسرعة ، حيث أنشأ جمعية البرلمانيين المذكورة أعلاه مع ناكاجاوا كرئيس لها بعد شهر واحد فقط من بدء مركز حقوق الإنسان حملته الوطنية لإسكاتي. نجح آبي في جمع 107 من أعضاء البرلمان الشباب - 84 من مجلس النواب و 23 من مجلس الشيوخ - من خلال التطوع ليصبح أمينًا عامًا. اجتمع الأعضاء مرة واحدة في الأسبوع من الساعة 9 مساءً. لجلسة دراسية.

تتم دعوة السياسيين عمومًا إلى التجمعات المسائية ، لذلك اختار آبي عمداً ساعات متأخرة من مساعديه للسماح بحضور أكبر.
لم تقم الجمعية بدعوة قادة الرأي المحافظين ، مثل تسوتومو نيشيوكا وشيرو تاكاهاشي فحسب ، بل قامت بدعوة ليبراليين مثل البروفيسور يوشياكي يوشيمي ويوهي كونو ، الذين اعتقدوا بقوة أن "نساء المتعة" قد أجبرهن الجيش الياباني على ممارسة الدعارة.

برأ آبي اليابان من الاتهامات الباطلة

في وقت مبكر من عام 1997 ، أعلن آبي والبرلمانيون الشباب تأكيدات الصحفي سيجي يوشيدا بأنه كان مسؤولاً عن تجنيد شابات كوريات في جزيرة تشيجودو الكورية خلال الحرب ، على أنها "افتراءات مطلقة". نشرت صحيفة أساهي سلسلة من المقالات بناء على ادعاءات يوشيدا الكاذبة. بعد سبعة عشر عامًا ، في عام 2014 ، سحب أساهي رسميًا وبشكل متأخر القطع المعنية باعتذار.

بالنظر إلى تسلسل الأحداث التي تطورت منذ لقائنا لأول مرة ، بدأت أتساءل عما إذا كان آبي يعني أننا "رفاق في السلاح" عندما أخبرني في أواخر عام 2021 أننا التقينا "فيما يتعلق بقضية" نساء المتعة ". قد يبدو تفسيري متغطرسًا ، لكنني شعرت بصدق أنه كان يضمني في نفس فئة أولئك الذين قاتلوا معه لأسباب أخرى أيضًا ، مثل تحرير المختطفين اليابانيين من كوريا الشمالية. ومن بين أولئك الذين عملوا معه عن كثب لمحاولة إعادة المختطفين إلى الوطن شيغيرو يوكوتا ، وكايوكو أريموتو ، وشيجيو إيزوكا ، وتسوتومو نيشيوكا ، وروي أبيرو - أعضاء في رابطة أسر الضحايا الذين اختطفتهم كوريا الشمالية.

كان آبي قائداً سياسياً قاتل دائماً باستراتيجية صلبة.
عند تحديد الهدف أولاً ، سيسعى إلى زيادة عدد الأصدقاء والمؤيدين ، الذين سيتعلم معهم وينمو معًا.
بعد ذلك فقط اتخذ إجراءات ملموسة لتحقيق هدفه.
كانت القرارات التي اتخذها والإجراءات التي اتخذها رائعة بكل بساطة.
كان آبي هو الذي فضح أكاذيب أساهي ، ليبرئ اليابان من الاتهامات الكاذبة فيما يتعلق بالتجنيد القسري للنساء الكوريات في الدعارة.

استمتع آبي بقتال جيد وقاتل بضراوة ، ولكن خلف روحه القتالية كانت قوة الإرادة القوية الناتجة عن التفاؤل الفطري.
لم ينزل أبدًا ، ولم يستسلم أبدًا.
ومن الأمثلة على ذلك التسجيل الناجح لمواقع ثورة ميجي الصناعية في اليابان كمواقع للتراث العالمي لليونسكو. عارضت كوريا الجنوبية بشدة التسجيل ، مدعية أن العمال الكوريين الذين هاجروا إلى اليابان قبل وأثناء الحرب الأخيرة تعرضوا للعمل القسري. كانت حقيقة الأمر أنه ، بعيدًا عن العمل الجبري ، عرضت الشركات اليابانية ، بما في ذلك ميتسوي ماين وجابان ستيل ، على العمال الكوريين

عقود العمل التي تم بموجبها معاملة العمال الكوريين واليابانيين على قدم المساواة.

ومع ذلك ، أذعنت وزارة خارجيتنا لضغوط كوريا الجنوبية المستمرة ووافقت على إدراج عبارة "مجبرين على العمل" - التي تعني بوضوح "العمل الجبري" - في الأوراق الدبلوماسية.

السيدة كوكو كاتو ، مستشارة مجلس الوزراء السابقة في آبي والتي سعت طوال 17 عامًا لتسجيل مواقع ميجي الصناعية كمواقع للتراث العالمي ، شعرت بخيبة أمل كبيرة من آفاق التسجيل وقررت الاتصال بآبي ، صديقة طفولتها. نقلت كاتو عن آبي قوله لها: "لا تدعهم يحبطونك يا كوكو. دعونا نحكي جانبنا من القصة ".

المعاناة من الهزيمة لم تكن نهاية العالم بالنسبة لآبي.
كان يعتقد أن اليابان ستكون قادرة على استعادة الأرض المفقودة من خلال نشر معلومات دقيقة في جميع أنحاء العالم فيما يتعلق بمواقع ميجي الصناعية.
على عكس الصحفيين ، يجب على السياسيين الاستمرار في تحقيق نتائج ملموسة.
قد لا تكون النتائج مثالية ، لكنهم سيحاولون بجد أكبر لاستعادة الأرض المفقودة في المرة القادمة.
الشيء المهم هو الاستمرار في المضي قدمًا: هذا ما ظل آبي يعزفه باستمرار.

عند العودة إلى الوراء ، كصحفي ، أخشى أنني كنت أميل إلى تقديم مطالب عليه كانت في بعض الأحيان غير معقولة للغاية.
عندما زار ضريح ياسوكوني كرئيس للوزراء في ديسمبر 2013 ، شكرته بحرارة على الزيارة لكنني طلبت في نفس الوقت أن يزور ياسوكوني في جميع الفصول الأربعة القادمة. لكنه أشار إلى أنه شعر أن زيارة واحدة خلال فترة ولايته ستكون كافية "للتعبير عن احترامي لأرواح أولئك الذين توفوا في ضريح ياسوكوني الذين ماتوا وهم يخدمون بلادنا".

عندما رأيته يزور ياسوكوني عدة مرات بعد استقالته من منصب رئيس الوزراء في سبتمبر 2020 ، فكرت في فشلي في التفكير في مدى قوة المعارضة من المجتمع الدولي أثناء وجوده في المنصب ، وخاصة من الولايات المتحدة حيث يوجد حاجز هائل للتفاهم موجودة فيما يتعلق ياسوكوني. لقد خلصت إلى أن الشيء المهم بالنسبة لنا جميعًا هو الاستمرار في القتال من أجل اليابان أكثر إشراقًا ، على الرغم من أن الأساليب قد تختلف ، وأنه يجب أن يكون هذا هو التعهد الذي يجب أن نقدمه لرئيس الوزراء الراحل ، الذي حارب بلا كلل من أجل اليابان على جميع الجبهات ، لا تفقد الأمل أبدًا ، ولا تتوقف عن إلهامنا.
(النهاية)

(مترجم من عمود "عصر النهضة في اليابان" رقم 1056 في عدد 13 يوليو 2023 من The Weekly Shincho)


SHINZO ABE: SOUTE STRATEG WAT GEVEG HET OM JAPAN TE HERLEWE

2023年08月16日 14時52分04秒 | 全般

Die volgende is van Yoshiko Sakurai se amptelike webwerf.
Hierdie artikel bewys ook dat sy 'n nasionale skat is, 'n hoogste nasionale skat wat deur Saicho gedefinieer is.
Dit is 'n moet-lees, nie net vir die mense van Japan nie, maar vir mense oor die hele wêreld.
Paragrawe stem ooreen met die formaat van hierdie kolom.
2023/07/13 (Do)

SHINZO ABE: SOUTE STRATEG WAT GEVEG HET OM JAPAN TE HERLEWE

In die volgende lofrede ter herdenking van die eerste herdenking van sy sluipmoord verlede Julie 8 Julie, beeld joernalis Yoshiko Sakurai voormalige premier Shinzo Abe uit as 'n groot vriend, warm mens, slim strateeg en 'n optimis wat vas geglo het in Japan se blink toekoms.

Shinzo Abe het met liefde na sy oupa en voormalige premier Nobusuke Kishi verwys as "ons jiisan (oupa)." Kishi het sy lewe gewaag deur die VS-Japan-veiligheidsverdrag in 1960 te hersien te midde van golwe van betogers wat daagliks om die Diet-gebou in Nagata-cho saamgetrek het en die hersiening bitter teëgestaan het.

Kishi was lief vir klein Shinzo, wat toe skaars ses jaar oud was. Eendag was Shinzo by Kishi by die huis, op sy oupa se rug.
Maar toe hy nonchalant die destyds gewilde linkse slagspreuk "Ampo hantai!" ("Ek opponeer die verdrag!"), Kishi het natuurlik nie baie daarvan gehou nie en het sy kleinseun gevra: "Kan jy nie sê 'Ampo sansei (ek is vir die verdrag), Shinzo?'"

Abe het Kishi aanbid en hom op 'n voetstuk gesit. (Kishi is in 1987 op 90 oorlede.) Kishi se memoir My Youthful Days (Kosaido, Tokio; 1983), wat hy teen die einde van 1945 begin skryf het terwyl hy steeds in die Sugamo-gevangenis aangehou was as 'n vermeende Klas A-oorlogsmisdadiger en omstreeks middel klaargemaak het -1948, beïndruk die leser met sy sterk geneentheid vir Abe.
Die hartroerende beskrywing van sy tuisdorp, Yamaguchi, en sy familielede, onderwysers, vriende en kennisse weerspieël duidelik hoe mense destyds geleef het, hoe sy familielede mekaar gehelp het, hoe onbevrees almal was vir selfopoffering, en hoe gereed hulle was om mekaar ondersteun.
Hulle was presies die soort mense wat Abe dikwels vir my sou beskryf as gewone burgers wat die tradisionele deugde van Japan uitgeleef het.

Dat Kishi, wat algemeen as afsydig en ontoeganklik beskou is, eintlik taamlik deernisvol en lief was vir kinders, word deur die hele boek oorgedra. As 'n graad vierde het hy van 'n laerskool in Nishi-tabuse, Yamaguchi Prefektuur, oorgeplaas na Uchi-yamashita Grade School in Okayama Prefecture - 'n stap wat nodig was om die gesogte Okayama Junior High School te betree - danksy die goeie kantore van Matsusuke Sato, sy oom wat 'n professor by (later herdoop Okayama Medical Universicy) was. Twee babadogtertjies is uit die Sato-familie gebore terwyl Kishi in Okayama was—Hiroko, wat later met Kishi se jonger broer Eisaku Sato (wat eerste minister 1964-72 was), en Masako getrou het. Jong Kishi was verheug.

"Omdat ek lief was vir klein kindertjies, het ek dit baie geniet om Hikoro gereeld op my rug te dra terwyl ek met haar gespeel het," het Kishi geskryf.
Ek kan my maklik voorstel dat Kishi, nooit baie stewig as 'n graadleerling nie, pret het om 'n klein babadogtertjie op sy rug te dra.

Matsusuke het dikwels by sy vrou gekla en opgemerk dat sy nie 'n jong seun soos Nobusuke 'n dogtertjie op sy rug moet laat dra nie, maar die toekomstige premier was bly om dit te doen.

Net soos sy oupa, wat dit geniet het om klein kindertjies te versorg ten spyte van sy “afsydige en ontoeganklike” beeld, het Shinzo self gelukkig gemeng met kinders wat omgesien het na slagoffers van die Groot Oos-Japan Aardbewing van 11 Maart 2011.
Sy houding weerspieël nie net die sagmoedigheid van sy oupa nie, maar sê vir my hy sou 'n wonderlike pa gewees het as hy en sy vrou Akie hul eie kinders gehad het.

Ek veronderstel die groot vertroue en verwagting wat hulle elkeen op ons volgende generasie geplaas het om Japan in die regte rigting te dra, is die skakel wat Kishi se oom Matsusuke, Kishi self en Shinzo Abe saambind.

Matsusuke was 'n buitengewone opvoeder.
Hy het nie net vir Kishi en later sy twee ouer susters en belowende jong seuns en meisies onder sy familie gesorg nie, maar was altyd op die uitkyk vir talentvolle individue, wat gewillig uit sy eie sak vir hul opvoeding betaal het.
Toe hy skielik op 35 oorlede is, skryf Kishi, het Matsusuke nie 'n sent in sy spaargeld oorgehad nie nadat hy “al sy finansiële hulpbronne aan ons onderwys bestee het”.

Kishi het ryklik baat gevind by Matsusuke se liefde en vrygewige ondersteuning en het self vasbeslote om 'n Japan vir die toekoms te bou op dieselfde manier as sy oom.
Dit is nie 'n oordrywing om te sê dat Japan se wêreldklas sosiale sekerheidstelsel gebaseer is op die oorspronklike planne wat deur Kishi opgestel is, wat ook gekrediteer is met die stigting van die Kamer van Koophandel en Nywerheid in 1943.

Die oorsprong van Abe se politiek was 'n ernstige verwagting van ons jonger geslag om verantwoordelikheid te dra vir die toekoms van Japan.
In 'n monumentale toespraak in 2015 ter viering van die 70ste herdenking van die einde van die Tweede Wêreldoorlog, het Abe gesê: "Ons moet nie toelaat dat ons kinders, kleinkinders en toekomstige geslagte kom, wat niks te doen het nie.

met daardie oorlog, wees voorbestem om daarvoor verskoning te vra.”

Tydens een van sy verskynings op my “Genron” internetnuusprogram op 3 Desember 2021, het Abe opgemerk:
“Vergeleke met my jeugdae stel baie meer lede van die jonger generasie vandag belang daarin om werk te doen wat nuttig is vir die samelewing, eerder as om verteer te word met loopbaanvordering. Daarom voel ek die toekoms van hierdie nasie is nogal belowend. Met hierdie jongmense in gedagte, wil ek 'n samelewing skep wat altyd oop en vol geleenthede is waarin hulle hul vermoë ten volle kan benut.

Ek dink Kishi en Abe was ook baie dieselfde by die huis.
Kishi se oudste seun Nobukazu van Kishi skryf: "Hy is dikwels om die een of ander rede gekritiseer, hy het nooit politiek by die huis gepraat nie en het altyd 'n goeie gesig opgestel wanneer hy by die huis gekom het, ongeag hoe onaangenaam sy dag by die werk was."

Net soos sy geliefde jiisan, was Abe absoluut bedagsaam en liefdevol teenoor sy vrou Akie en ma Yoko.
Ek onthou met liefde 'n onthaal wat op 7 Februarie 2018 gehou is ter ere van Birei Kin, 'n Taiwanees-gebore, genaturaliseerde kommentator wat die Orde van die Opkomende Son, Gold Strale met Rosette bekroon is vir haar bydrae tot Japan-Taiwan-verhoudinge.

Met me. Kin aan die hoof van die hooftafel sit, het ek en Abe, sy vrou, links van haar gesit.
Ook aan tafel was Mototaka Hiroike, direkteur van die Reitaku-universiteit, en sy vrou, destydse kabinetsekretaris Yoshihide Suga en sy vrou Mariko, en 'n goedhartige houtbestuurder en sy vrou. Ons vrolike gesprek het onvermydelik na Noord-Korea verskuif, met Abe wat opgemerk het:

“Ek vermoed Kim Jong-un is deesdae te gestres om snags te slaap.”

Ek het dieselfde gevoel. Destyds, as gevolg van Pyongyang se hardnekkige weiering om Japannese burgers wat hy ontvoer het, vry te laat, het Japan pas sy beleid na Noord-Korea verskuif van dialoog en druk na streng druk alleen. Japan het die leierskap by die Verenigde Nasies geneem deur taai resolusies aan te neem wat sanksies teen Pyongyang ingestel het. In 'n hoek gedryf, moes Kim baie natuurlik buite homself gewees het van angs.

Akie het haar man skielik gevra: “Hoe weet jy Kim kan nie snags slaap nie? Niemand sal daar wees om te sien of hy slaap of nie.”

Almal van ons het vir 'n oomblik in stilte gevries.
Hoekom Akie daardie vraag gevra het, was nie moeilik om te verstaan nie, maar dan het Abe net figuurlik verwys na Kim se versuim om onder die omstandighede te slaap.
So dink ek het ek met groot belangstelling gekyk hoe die premier sy vrou sou antwoord.

Abe kyk liefdevol na sy vrou met 'n sagte glimlag op sy gesig.
Hy draai toe stadig na haar, sit sy linkerhand op die rugleuning van haar stoel en begin haar vraag beantwoord, effens vorentoe gebuk asof hy haar wil omhels:

“Jy sien, Akie. Kim word deesdae aan streng sanksies van regoor die wêreld onderwerp. Hy is in groot moeilikheid omdat hy onder geweldige druk is. Die Noord-Koreaanse ekonomie is regtig in 'n swak toestand en Kim kan nie sy mense genoeg voed nie. Boonop het sy land se verhouding met China nie goed gegaan nie …”

Ons het gesien hoe Akie na Abe se bekoorlik oorredende toon knik - 'n toneel wat my laat dink het dat hierdie soort dialoog niks ongewoon is as Abe by Akie tuis is nie.

'n Bietjie voor hierdie episode het Akie die onderwerp van die Moritomo Gakuen-kronyisme-skandaal wat na bewering die Abes betrek het, ter sprake gebring.
Trane het in haar oë gestroom toe sy haar storie vertel.
Sy was immers 'n slagoffer van beskuldigings wat - meer as bevooroordeelde beriggewing - reguit leuens was.
Ek het na Abe gekyk terwyl ek na Akie luister. Hy het steeds geglimlag en reguit in haar oë gekyk, asof hy wou sê: "Hoe kan ek jou help, my skat?"
Sy was 'n blik wat sy vaste voorneme weerspieël het om sy vrou ten alle koste te beskerm.
Ek glo sterk dat Akie Abe se belangrikste kameraad in hierdie wêreld was – iemand wie se gemoedsrus hy deeglik toegewy was om te beskerm.

Ek onthou 'n gesprek wat ek laas in Desember van die jaar voor sy onverwagse dood met Abe gehad het.
Ons het aandete in sy tuisdorp in Yamaguchi geëet toe hy uit die bloute vir my sê:

"Ek dink ons het die eerste keer ontmoet in verband met die 'troosvroue'-kwessie."

Ten spyte van die feit dat ons mekaar toe al 'n paar keer ontmoet het, het ek nie mooi onthou wanneer ons eerste ontmoeting was nie.
Wat die tydsberekening van ons eerste ontmoeting betref, het ek omtrent daardie tyd gereeld met Shoichi Nakagawa ontmoet, 'n konserwatiewe lid van die regerende Liberaal-Demokratiese Party wat 2008-2009 as Minister van Finansies gedien het.
Ons het ons menings uitgeruil oor sake soos die Chinese en Suid-Koreaanse versinsels van die optrede van die Keiserlike Japannese Leër, die Koreaanse "troosvroue", die "Nanjing-slagting" en ander onopgeloste Tweede Wêreldoorlog-kwessies.
Maar ek was nie seker presies wanneer ek die eerste keer die eer gehad het om Abe te ontmoet nie.

Heelwat later het ek 'n boek gelees wat deur Abe en sy jong LDP-kollegas saamgestel is, getiteld Vrae oor geskiedenishandboeke: Hoe jong parlementariërs die kwessies sien (Tenkaisha Publishing Co., Tokio: 1997). Dit was toe ek uiteindelik verstaan het wat Abe

wou sê oor geskiedenishandboeke as Eerste Minister. Die boek van 518 bladsye is saamgestel deur die “Young Parliamentarians’ Association Commited to considering Japan’s Future and History Education”. Abe se opmerkings is in die bundel opgeteken.

"In 'n demokrasie word 'vryheid van spraak' gewaarborg sodat die demokratiese stelsel normaal kan funksioneer," het Abe gesê, met verwysing na 'n voorval wat in Januarie daardie selfde jaar (1997) met my gebeur het.

Ek was geskeduleer om op 29 Januarie by die Miura City-sakekamer in die Kanagawa-prefektuur te praat, maar die Menseregtesentrum van daardie prefektuur het my vroeëre opmerkings oor "troosvroue" bevraagteken en versoek dat die organiseerders 'n ander spreker kies.
Hulle het voor die Sentrum se druk gebuig en my aanbieding een dag tevore, op 28 Januarie, gekanselleer.
Hierdie boikot, wat deur die Sentrum geïnisieer is, het later landwyd na konserwatiewe korporatiewe verenigings versprei, wat gelei het tot die kansellasies van my toesprake en lesings.
Ek het destyds streng geprotesteer dat dit 'n skending van vryheid van spraak is om my te probeer stilmaak, hoewel ek beklemtoon het dat dit enigiemand vry staan om my opmerkings te kritiseer. Abe het geskryf:

“Mev. Sakurai het verlede Oktober die betrokke stelling gemaak tydens 'n lesing geborg deur die Munisipale Onderwysraad, Yokohama City, waarin sy gesê het: 'Binne die bestek van my joernalistieke navorsing het ek geen bewyse gesien dat die Japannese weermag vroue gedwing het om diens in militêre bordele...' Ek het geleer van die optrede wat deur die Menseregtesentrum teen me. Sakurai in die Yomiuri en die Sankei geneem is. Met die sogenaamde 'troosvroue' wat ingesluit is in alle junior hoërskool geskiedenishandboeke wat hierdie jaar begin, was ek reeds deeglik bewus van die kragte wat hierdie kwessie aggressief bevorder, maar as 'n politikus voel ek 'n sterk gevoel van krisis wat hulle het nou beweeg tot die punt om vrye spraak openlik te onderdruk.”

Abe het vinnig opgetree en die bogenoemde parlementariërsvereniging met Nakagawa as hoof gestig net een maand nadat die Menseregtesentrum sy landwye veldtog begin het om my stil te maak. Abe het daarin geslaag om 107 jong parlementslede byeen te bring—84 van die Laerhuis en 23 van die Hoërhuis—deur vrywillig aan te meld om sekretaris-generaal te word. Die lede het een keer per week vanaf 21:00 vergader. vir 'n studiesessie.

Politici word oor die algemeen na aandbyeenkomste genooi, dus het Abe doelbewus laat ure vir sy medewerkers gekies om 'n groter bywoning moontlik te maak.
Die vereniging het nie net konserwatiewe meningsleiers, soos Tsutomu Nishioka en Shiro Takahashi, genooi nie, maar liberale soos professor Yoshiaki Yoshimi en Yohei Kono, wat vasberade geglo het dat die "troosvroue" deur die Japannese weermag tot prostitusie gedwing is.

Abe het Japan van valse beskuldigings skoongemaak

Reeds in 1997 het Abe en die jong parlementariërs die bewerings deur self-gestileerde joernalis Seiji Yoshida dat hy in beheer was van die werwing van jong Koreaanse vroue op Korea se Chejudo-eiland tydens die oorlog as "absolute versinsels" verklaar. Die Asahi het 'n reeks artikels gegrond op Yoshida se valse bewerings. Sewentien jaar later, in 2014, het die Asahi die betrokke stukke formeel en laat met 'n verskoning teruggetrek.

As ek terugkyk oor die opeenvolging van gebeure wat ontwikkel het sedert ons die eerste keer ontmoet het, het ek begin wonder of Abe bedoel het dat ons "comrades in arms" was toe hy laat in 2021 vir my gesê het dat ons ontmoet het "in verband met die 'troosvroue'-kwessie." My interpretasie mag dalk aanmatigend klink, maar ek het werklik gevoel dat hy my genadiglik ingesluit het in dieselfde kategorie as diegene wat saam met hom ook vir ander sake geveg het, soos die bevryding van Japannese ontvoerdes uit Noord-Korea. Onder diegene wat nou saam met hom gewerk het om die ontvoerdes te probeer huis toe bring, was Shigeru Yokota, Kayoko Arimoto, Shigeo Iizuka, Tsutomu Nishioka en Rui Abiru—lede van die Vereniging van die Families van Slagoffers wat deur Noord-Korea ontvoer is.

Abe was 'n politieke leier wat altyd geveg het met 'n soliede strategie in gedagte.
Deur eers 'n doelwit te stel, sou hy probeer om die aantal vriende en ondersteuners te vermeerder, saam met wie hy sou leer en saam groei.
Eers daarna het hy konkrete aksies geneem om sy doel te bereik.
Die besluite wat hy geneem het en aksies wat hy geneem het, was eenvoudig briljant.
Dit was Abe wat die Asahi se leuens ontbloot het en Japan van valse beskuldigings met betrekking tot die dwangwerwing van Koreaanse vroue vir prostitusie skoongemaak het.

Abe het 'n goeie stryd geniet en fel geveg, maar agter sy veggees was sterk wilskrag wat deur ingebore optimisme gegenereer is.
Hy het nooit afgekom nie, en hy het nooit moed opgegee nie.
Die suksesvolle registrasie van die terreine van Japan se Meiji Industriële Revolusie as UNESCO Wêrelderfenisgebiede is 'n voorbeeld. Suid-Korea het hardnekkig die registrasie teëgestaan en beweer dat Koreaanse arbeiders wat voor en tydens die laaste oorlog na Japan gemigreer het, aan dwangarbeid onderwerp is. Die waarheid van die saak was dat, ver van dwangarbeid, Japannese korporasies, insluitend Mitsui Mine en Japan Steel, Koreaanse werkers gesag aangebied het

ntiese dienskontrakte waarvolgens Koreaanse en Japannese werkers gelyk behandel is.

En tog het ons Ministerie van Buitelandse Sake gebuig voor volgehoue Suid-Koreaanse druk en ingestem om die uitdrukking "gedwing om te werk" - wat duidelik "gedwonge arbeid" beteken het - in diplomatieke dokumente in te sluit.

Me. Koko Kato, 'n voormalige Abe-kabinetsadviseur wat 17 jaar lank gepoog het om die Meiji-nywerheidsterreine as Wêrelderfenisgebiede te laat registreer, was so teleurgesteld met die vooruitsigte van registrasie dat sy besluit het om Abe, haar jeugvriend, te noem. Kato het Abe aangehaal wat vir haar gesê het: “Moenie dat hulle jou onderkry nie, Koko. Kom ons vertel ons kant van die storie.”

Om 'n nederlaag te ly, was nie die einde van die wêreld wat Abe betref nie.
Hy het gedink Japan sal verlore veld kan herwin deur akkurate inligting oor die wêreld oor die Meiji-nywerheidsterreine te versprei.
Anders as joernaliste, moet politici aanhou om konkrete resultate te lewer.
Die resultate is dalk nie perfek nie, maar hulle sal die volgende keer harder probeer om verlore grond te herwin.
Die belangrikste ding is om aan te hou vorentoe beweeg: dit was waaroor Abe heeltyd aanhou peer het.

In retrospek, as joernalis, is ek bevrees dat ek geneig was om eise aan hom te stel wat soms te onredelik was.
Toe hy in Desember 2013 die Yasukuni-heiligdom as sittende premier besoek het, het ek hom hartlik bedank vir die besoek, maar terselfdertyd versoek dat hy Yasukuni in al vier seisoene vorentoe besoek. Maar hy het aangedui dat hy voel dat een besoek gedurende sy ampstermyn voldoende sou wees om "my respek uit te spreek teenoor die geeste van diegene wat by Yasukuni vasgelê is wat gesterf het in diens van ons land."

Toe ek hom baie keer sien besoek het aan Yasukuni nadat ek in September 2020 as premier bedank het, het ek besin oor my versuim om te dink aan hoe sterk die opposisie van die internasionale gemeenskap moes gewees het terwyl hy in die amp was, veral uit die VSA waar 'n formidabele hindernis van begrip was. bestaan het, met betrekking tot Yasukuni. Ek het tot die gevolgtrekking gekom dat dit belangrik is dat ons almal aanhou veg vir 'n helderder Japan, alhoewel metodes kan verskil, en dat dit die belofte moet wees wat ons aan die ontslape premier, wat onvermoeid op alle fronte vir Japan geveg het, moet wees, verloor nooit hoop nie, hou nooit op om ons te inspireer nie.
(Die einde)

(Vertaal uit "Renaissance Japan" kolom nr. 1 056 in die 13 Julie 2023-uitgawe van The Weekly Shincho)


SHINZO ABE: DOŚWIADCZONY STRATEG, KTÓRY WALCZYŁ O ODRODZENIE JAPONII

2023年08月16日 14時49分50秒 | 全般

Poniższy artykuł pochodzi z oficjalnej strony Yoshiko Sakurai.
Ten dokument również dowodzi, że jest ona skarbem narodowym, najwyższym skarbem narodowym zdefiniowanym przez Saicho.
Jest to lektura obowiązkowa nie tylko dla mieszkańców Japonii, ale dla ludzi na całym świecie.
Akapity są zgodne z formatem tej kolumny.
2023.07.13 (wt)

SHINZO ABE: WYTRAWNY STRATEG, KTÓRY WALCZYŁ O ODRODZENIE JAPONII

W poniższym przemówieniu z okazji pierwszej rocznicy zamachu, który miał miejsce 8 lipca ubiegłego roku, dziennikarka Yoshiko Sakurai przedstawia byłego premiera Shinzo Abe jako wielkiego przyjaciela, ciepłego człowieka, sprytnego stratega i optymistę, który głęboko wierzył w świetlaną przyszłość Japonii.

Shinzo Abe pieszczotliwie nazywał swojego dziadka i byłego premiera Nobusuke Kishi "naszym jiisan (dziadkiem)". Kishi zaryzykował życie podczas rewizji amerykańsko-japońskiego traktatu bezpieczeństwa w 1960 roku wśród fal demonstrantów, którzy codziennie gromadzili się wokół budynku Sejmu w Nagata-cho, zaciekle sprzeciwiając się rewizji.

Kishi kochał małego Shinzo, który miał wtedy zaledwie sześć lat. Pewnego dnia Shinzo był w domu z Kishi, siedząc na plecach dziadka.
Ale kiedy nonszalancko skandował popularny wówczas lewicowy slogan "Ampo hantai!" ("Sprzeciwiam się traktatowi!"), Kishiemu najwyraźniej się to nie spodobało i zapytał wnuka: "Nie możesz powiedzieć 'Ampo sansei (jestem za traktatem), Shinzo?".

Abe uwielbiał Kishiego i stawiał go na piedestale. (Kishi zmarł w 1987 r. w wieku 90 lat.) Pamiętnik Kishiego My Youthful Days (Kosaido, Tokio; 1983), który zaczął pisać pod koniec 1945 r., gdy był jeszcze przetrzymywany w więzieniu Sugamo jako podejrzany o zbrodnie wojenne klasy A i ukończył około połowy 1948 r., robi wrażenie na czytelniku jego silnym uczuciem do Abe.
Jego serdeczny opis rodzinnego miasta Yamaguchi oraz jego krewnych, nauczycieli, przyjaciół i znajomych żywo odzwierciedla to, jak ludzie żyli w tamtych czasach, jak jego krewni pomagali sobie nawzajem, jak bardzo wszyscy nie bali się poświęcać i jak bardzo byli gotowi wspierać się nawzajem.
Byli to dokładnie tacy ludzie, których Abe często opisywał mi jako zwykłych obywateli, którzy żyli tradycyjnymi cnotami Japonii.

To, że Kishi, który był powszechnie uważany za zdystansowanego i niedostępnego, był w rzeczywistości raczej współczujący i kochał dzieci, jest przekazywane przez całą książkę. Jako czwartoklasista przeniósł się ze szkoły podstawowej w Nishi-tabuse w prefekturze Yamaguchi do Uchi-yamashita Grade School w prefekturze Okayama - co było konieczne, aby dostać się do prestiżowego Okayama Junior High School - dzięki dobrym usługom Matsusuke Sato, jego wuja, który był profesorem na (przemianowanym później na Okayama Medical Universicy). Podczas pobytu Kishiego w Okayamie rodzinie Sato urodziły się dwie córeczki - Hiroko, która później poślubiła młodszego brata Kishiego, Eisaku Sato (który był premierem w latach 1964-72), oraz Masako. Młody Kishi był zachwycony.

"Ponieważ kochałem małe dzieci, dobrze się bawiłem nosząc Hikoro na plecach i często się z nią bawiąc", napisał Kishi.
Z łatwością mogę sobie wyobrazić Kishiego, który jako uczeń szkoły podstawowej nigdy nie był zbyt krzepki, dobrze bawiącego się nosząc na plecach małą dziewczynkę.

Matsusuke często narzekał na swoją żonę, zauważając, że nie powinna zmuszać młodego chłopca, takiego jak Nobusuke, do noszenia małej dziewczynki na plecach, ale przyszły premier chętnie to robił.

Podobnie jak jego dziadek, który lubił opiekować się małymi dziećmi pomimo swojego "zdystansowanego i niedostępnego" wizerunku, sam Shinzo z radością mieszał się z dziećmi opiekującymi się ofiarami wielkiego trzęsienia ziemi we wschodniej Japonii z 11 marca 2011 roku.
Jego postawa nie tylko odzwierciedla łagodność jego dziadka, ale mówi mi, że byłby wspaniałym ojcem, gdyby on i jego żona Akie mieli własne dzieci.

Przypuszczam, że wielkie zaufanie i oczekiwania, jakie każdy z nich pokładał w następnym pokoleniu, aby poprowadzić Japonię we właściwym kierunku, są ogniwem łączącym wuja Kishi, Matsusuke, samego Kishi i Shinzo Abe.

Matsusuke był niezwykłym pedagogiem.
Nie tylko opiekował się Kishi, a później jego dwiema starszymi siostrami i obiecującymi młodymi chłopcami i dziewczętami wśród swoich krewnych, ale zawsze szukał utalentowanych osób, chętnie płacąc za ich edukację z własnej kieszeni.
Kiedy zmarł nagle w wieku 35 lat, napisał Kishi, Matsusuke nie miał ani grosza w swoich oszczędnościach po tym, jak wydał "wszystkie swoje zasoby finansowe na naszą edukację".

Bogato korzystając z uczucia i hojnego wsparcia Matsusuke, sam Kishi był mocno zdeterminowany, by zbudować Japonię przyszłości w taki sam sposób, jak jego wujek.
Nie jest przesadą stwierdzenie, że światowej klasy japoński system ubezpieczeń społecznych opiera się na oryginalnych planach opracowanych przez Kishi, któremu przypisuje się również założenie Izby Handlowo-Przemysłowej w 1943 roku.

Początkiem polityki Abe było szczere oczekiwanie, że nasze młode pokolenie weźmie na swoje barki odpowiedzialność za przyszłość Japonii.
W monumentalnym przemówieniu wygłoszonym w 2015 r. z okazji 70. rocznicy zakończenia II wojny światowej Abe stwierdził: "Nie możemy pozwolić, aby nasze dzieci, wnuki i przyszłe pokolenia, które nie mają nic wspólnego z tą wojną, były predestynowane do przepraszania za nią".

Podczas jednego z wystąpień w moim internetowym programie informacyjnym "Genron" 3 grudnia 2021 r. Abe zauważył:
"W porównaniu z czasami mojej młodości, znacznie więcej członków młodego pokolenia jest dziś zainteresowanych wykonywaniem pracy, która jest przydatna dla społeczeństwa, a nie pochłonięta rozwojem kariery. Dlatego uważam, że przyszłość tego narodu jest całkiem obiecująca. Z myślą o tych młodych ludziach chciałbym stworzyć społeczeństwo, które jest zawsze otwarte i pełne możliwości, w którym mogą w pełni wykorzystać swoje umiejętności.

Myślę, że Kishi i Abe byli do siebie bardzo podobni także w domu.
Jak pisze najstarszy syn Kishiego, Nobukazu: "Często był krytykowany z tego czy innego powodu, ale nigdy nie rozmawiał o polityce w domu i zawsze robił dobrą minę, gdy wracał do domu, niezależnie od tego, jak nieprzyjemny był jego dzień w pracy".

Podobnie jak jego ukochany jiisan, Abe był absolutnie troskliwy i czuły dla swojej żony Akie i matki Yoko.
Z sentymentem wspominam przyjęcie zorganizowane 7 lutego 2018 roku na cześć Birei Kin, urodzonej na Tajwanie, naturalizowanej komentatorki, która została odznaczona Orderem Wschodzącego Słońca, Złotymi Promieniami z Rozetą za jej wkład w stosunki japońsko-tajwańskie.

Pani Kin siedziała na czele głównego stołu, a Abe, jego żona i ja siedzieliśmy po jej lewej stronie.
Przy stole siedzieli również dyrektor Uniwersytetu Reitaku Mototaka Hiroike z żoną, ówczesny sekretarz stanu Yoshihide Suga z żoną Mariko oraz dobroduszny dyrektor ds. tartaków z żoną. Nasza wesoła rozmowa nieuchronnie przeniosła się na Koreę Północną, a Abe zauważył:

"Podejrzewam, że Kim Dzong Un jest ostatnio zbyt zestresowany, by spać w nocy".

Czułem to samo. W tamtym czasie, z powodu upartej odmowy Pjongjangu uwolnienia uprowadzonych japońskich obywateli, Japonia właśnie zmieniła swoją politykę wobec Korei Północnej z dialogu i presji na samą presję. Japonia objęła przywództwo w Organizacji Narodów Zjednoczonych, przyjmując surowe rezolucje nakładające sankcje na Pjongjang. Zapędzony w kozi róg, Kim naturalnie musiał być zdenerwowany.

Akie nagle zapytała męża: "Skąd wiesz, że Kim nie może spać w nocy? Nikt nie byłby w stanie sprawdzić, czy śpi".

Wszyscy zamarliśmy na chwilę w ciszy.
Dlaczego Akie zadała to pytanie, nie było trudne do zrozumienia, ale Abe tylko w przenośni odniósł się do tego, że Kim nie może spać w tych okolicznościach.
Tak rozmyślając, z zaciekawieniem obserwowałem, jak premier odpowie swojej żonie.

Abe spojrzał na żonę z miłością i delikatnym uśmiechem na twarzy.
Następnie powoli odwrócił się w jej stronę, położył lewą rękę na oparciu jej krzesła i zaczął odpowiadać na jej pytanie, lekko pochylony do przodu, jakby chciał ją objąć:

"Widzisz, Akie. Kim podlega obecnie surowym sankcjom z całego świata. Jest w poważnych tarapatach, ponieważ znajduje się pod ogromną presją. Północnokoreańska gospodarka jest w kiepskiej kondycji i Kim nie jest w stanie wystarczająco wyżywić swoich ludzi. Co więcej, stosunki jego kraju z Chinami nie układają się najlepiej...".

Widzieliśmy, jak Akie przytakuje uroczo przekonującemu tonowi Abe'a - scena, która sprawiła, że wyobraziłem sobie, że tego rodzaju dialog nie jest niczym niezwykłym, gdy Abe jest w domu z Akie.

Nieco przed tym odcinkiem Akie poruszyła temat skandalu związanego z kumoterstwem w Moritomo Gakuen, w który rzekomo zamieszani byli Abe.
Łzy napłynęły jej do oczu, gdy opowiadała swoją historię.
W końcu padła ofiarą oskarżeń, które - bardziej niż stronniczymi doniesieniami - były zwykłymi kłamstwami.
Słuchając Akie, spojrzałem na Abe'a. Wciąż uśmiechnięty, patrzył jej prosto w oczy, jakby chciał powiedzieć: "Jak mogę ci pomóc, moja droga?".
To spojrzenie odzwierciedlało jego determinację, by chronić żonę za wszelką cenę.
Jestem głęboko przekonany, że Akie była dla Abe'a najważniejszym towarzyszem na tym świecie - kimś, kogo spokój ducha chciał chronić.

Przypominam sobie rozmowę, którą odbyłem z Abe w grudniu roku poprzedzającego jego niespodziewaną śmierć.
Jedliśmy kolację w jego rodzinnym mieście Yamaguchi, kiedy niespodziewanie powiedział mi:

"Myślę, że po raz pierwszy spotkaliśmy się w związku z kwestią "kobiet do towarzystwa"".

Pomimo faktu, że do tego czasu spotkaliśmy się ze sobą wiele razy, nie do końca pamiętałem, kiedy było nasze pierwsze spotkanie.
Jeśli chodzi o czas naszego pierwszego spotkania, mniej więcej w tym czasie często spotykałem się z Shoichi Nakagawą, konserwatywnym członkiem rządzącej Partii Liberalno-Demokratycznej, który pełnił funkcję ministra finansów w latach 2008-2009.
Wymienialiśmy poglądy na takie tematy, jak chińskie i południowokoreańskie fabrykowanie działań Cesarskiej Armii Japońskiej, koreańskie "kobiety do towarzystwa", "masakra nankińska" i inne nierozwiązane kwestie związane z II wojną światową.
Nie byłem jednak pewien, kiedy po raz pierwszy miałem zaszczyt spotkać Abe.

Znacznie później przeczytałem książkę opracowaną przez Abe i jego młodych kolegów z LDP zatytułowaną Pytania o podręczniki do historii: How Young Parliamentarians View the Issues (Tenkaisha Publishing Co., Tokio: 1997). Wtedy w końcu zrozumiałem, co Abe chciał powiedzieć o podręcznikach do historii jako premier. Ta 518-stronicowa książka została przygotowana przez "Stowarzyszenie Młodych Parlamentarzystów Zaangażowanych w Rozważanie Przyszłości Japonii i Edukacji Historycznej". Uwagi Abe są zapisane w tomie.

"W demokracji "wolność słowa" jest gwarantowana, aby system demokratyczny mógł normalnie funkcjonować" - stwierdził Abe, odnosząc się do incydentu, który przydarzył mi się w styczniu tego samego roku (1997).

Miałem przemawiać w Izbie Handlowej Miura City w prefekturze Kanagawa 29 stycznia, ale Centrum Praw Człowieka tej prefektury zakwestionowało moje wcześniejsze uwagi na temat "kobiet do towarzystwa", prosząc organizatorów o wybranie innego mówcy.
Organizatorzy ugięli się pod presją Centrum i odwołali moją prezentację dzień wcześniej, 28 stycznia.
Bojkot ten, zainicjowany przez Centrum, rozprzestrzenił się później w całym kraju na konserwatywne stowarzyszenia korporacyjne, prowadząc do odwołania moich wystąpień i wykładów.
W tym czasie stanowczo zaprotestowałem, że próba uciszenia mnie była pogwałceniem wolności słowa, chociaż podkreśliłem, że każdy może krytykować moje uwagi. Abe napisał:

"Pani Sakurai złożyła oświadczenie, o którym mowa, w październiku ubiegłego roku podczas wykładu sponsorowanego przez Miejską Radę Edukacji w Jokohamie, w którym powiedziała: 'W ramach moich dziennikarskich badań nie widziałam żadnych dowodów na to, że armia japońska zmuszała kobiety do służby w wojskowych domach publicznych...' Dowiedziałem się o działaniach podjętych przez Centrum Praw Człowieka przeciwko pani Sakurai w Yomiuri i Sankei. Ponieważ tak zwane "kobiety do towarzystwa" zostały włączone do wszystkich podręczników historii dla gimnazjów od tego roku, byłem już świadomy sił agresywnie promujących tę kwestię, ale jako polityk odczuwam silne poczucie kryzysu, że teraz posunęli się do otwartego tłumienia wolności słowa ".

Abe działał szybko, zakładając wspomniane stowarzyszenie parlamentarzystów z Nakagawą na czele zaledwie miesiąc po tym, jak Centrum Praw Człowieka rozpoczęło ogólnokrajową kampanię mającą na celu uciszenie mnie. Abe zdołał zgromadzić 107 młodych parlamentarzystów - 84 z Izby Niższej i 23 z Izby Wyższej - zgłaszając się na ochotnika na stanowisko sekretarza generalnego. Członkowie spotykali się raz w tygodniu od 21:00 na sesji studyjnej.

Politycy są zwykle zapraszani na wieczorne spotkania, więc Abe celowo wybrał późne godziny dla swoich współpracowników, aby umożliwić większą frekwencję.
Stowarzyszenie zaprosiło nie tylko konserwatywnych liderów opinii, takich jak Tsutomu Nishioka i Shiro Takahashi, ale także liberałów, takich jak profesor Yoshiaki Yoshimi i Yohei Kono, którzy stanowczo wierzyli, że "kobiety do towarzystwa" zostały zmuszone do prostytucji przez japońską armię.

Abe oczyścił Japonię z fałszywych oskarżeń

Już w 1997 r. Abe i młodzi parlamentarzyści uznali za "absolutne fabrykacje" twierdzenia samozwańczego dziennikarza Seiji Yoshidy, że był on odpowiedzialny za rekrutację młodych koreańskich kobiet na koreańskiej wyspie Chejudo podczas wojny. Asahi opublikowało serię artykułów opartych na fałszywych twierdzeniach Yoshidy. Siedemnaście lat później, w 2014 roku, Asahi formalnie i z opóźnieniem wycofało te artykuły wraz z przeprosinami.

Patrząc wstecz na sekwencję wydarzeń, które rozwinęły się od naszego pierwszego spotkania, zacząłem się zastanawiać, czy Abe miał na myśli, że byliśmy "towarzyszami broni", kiedy powiedział mi pod koniec 2021 roku, że spotkaliśmy się "w związku z kwestią 'kobiet do towarzystwa'". Moja interpretacja może brzmieć arogancko, ale naprawdę czułem, że łaskawie zaliczył mnie do tej samej kategorii, co tych, którzy walczyli z nim także o inne sprawy, takie jak uwolnienie japońskich uprowadzonych z Korei Północnej. Wśród tych, którzy ściśle współpracowali z nim, aby spróbować sprowadzić uprowadzonych do domu, byli Shigeru Yokota, Kayoko Arimoto, Shigeo Iizuka, Tsutomu Nishioka i Rui Abiru - członkowie Stowarzyszenia Rodzin Ofiar Porwanych przez Koreę Północną.

Abe był przywódcą politycznym, który zawsze walczył z myślą o solidnej strategii.
Wyznaczając cel, starał się najpierw zwiększyć liczbę przyjaciół i zwolenników, z którymi mógł się uczyć i wspólnie rozwijać.
Dopiero potem podejmował konkretne działania, aby osiągnąć swój cel.
Podjęte przez niego decyzje i działania były po prostu genialne.
To Abe zdemaskował kłamstwa Asahi, oczyszczając Japonię z fałszywych oskarżeń dotyczących przymusowej rekrutacji koreańskich kobiet do prostytucji.

Abe lubił dobrą walkę i walczył zaciekle, ale za jego duchem walki kryła się silna wola generowana przez wrodzony optymizm.
Nigdy się nie załamał i nigdy się nie poddał.
Udana rejestracja miejsc japońskiej rewolucji przemysłowej Meiji na liście światowego dziedzictwa UNESCO jest tego przykładem. Korea Południowa nieustępliwie sprzeciwiała się rejestracji, twierdząc, że koreańscy robotnicy, którzy wyemigrowali do Japonii przed i podczas ostatniej wojny, byli poddawani pracy przymusowej. Prawda była taka, że japońskie korporacje, w tym Mitsui Mine i Japan Steel, oferowały koreańskim pracownikom autentyczne umowy o pracę, na mocy których koreańscy i japońscy pracownicy byli traktowani na równi.

A jednak nasze Ministerstwo Spraw Zagranicznych ugięło się pod uporczywymi naciskami Korei Południowej i zgodziło się na włączenie do dokumentów dyplomatycznych wyrażenia "zmuszanie do pracy", które wyraźnie oznaczało "pracę przymusową".

Pani Koko Kato, była doradczyni gabinetu Abe, która przez 17 lat starała się o wpisanie obiektów przemysłowych Meiji na listę światowego dziedzictwa, była tak rozczarowana perspektywą rejestracji, że postanowiła zadzwonić do Abe, swojego przyjaciela z dzieciństwa. Kato zacytowała Abe, który powiedział jej: "Nie pozwól im się zdołować, Koko. Opowiedzmy się po naszej stronie".

Dla Abe porażka nie była końcem świata.
Uważał, że Japonia będzie w stanie odzyskać utracony grunt poprzez rozpowszechnianie na całym świecie dokładnych informacji na temat zakładów przemysłowych Meiji.
W przeciwieństwie do dziennikarzy, politycy muszą osiągać konkretne wyniki.
Rezultaty mogą nie być doskonałe, ale następnym razem będą starać się bardziej, aby odzyskać utracony grunt.
Ważne jest, aby iść naprzód: to było to, co Abe nieustannie podkreślał.

Z perspektywy czasu, jako dziennikarz, obawiam się, że byłem skłonny stawiać mu wymagania, które czasami były zbyt nierozsądne.
Kiedy odwiedził sanktuarium Yasukuni jako urzędujący premier w grudniu 2013 r., serdecznie podziękowałem mu za wizytę, ale jednocześnie poprosiłem, aby odwiedzał Yasukuni we wszystkich czterech sezonach w przyszłości. Zaznaczył jednak, że uważa, iż jedna wizyta podczas jego kadencji będzie wystarczająca, aby "wyrazić mój szacunek dla duchów osób pochowanych w Yasukuni, które zginęły służąc naszemu krajowi".

Widząc, jak wielokrotnie odwiedzał Yasukuni po rezygnacji ze stanowiska premiera we wrześniu 2020 r., zastanawiałem się nad tym, że nie zastanawiałem się nad tym, jak silny musiał być sprzeciw społeczności międzynarodowej podczas sprawowania urzędu, zwłaszcza ze strony USA, gdzie istniała ogromna bariera zrozumienia w odniesieniu do Yasukuni. Doszedłem do wniosku, że ważne jest, abyśmy wszyscy nadal walczyli o jaśniejszą Japonię, chociaż metody mogą się różnić, i że powinno to być zobowiązanie, które powinniśmy złożyć zmarłemu premierowi, który niestrudzenie walczył o Japonię na wszystkich frontach, nigdy nie tracąc nadziei, nigdy nie przestając nas inspirować.
(Koniec)

(Tłumaczenie z kolumny "Renaissance Japan" nr 1,056 w wydaniu The Weekly Shincho z 13 lipca 2023 r.)


SHINZO ABE: JAPONYA'YI CANLANDIRMAK İÇİN MÜCADELE EDEN DENEYİMLİ STRATEJİST

2023年08月16日 14時48分14秒 | 全般

Aşağıdaki yazı Yoshiko Sakurai'nin resmi web sitesinden alınmıştır.
Bu makale aynı zamanda onun ulusal bir hazine, Saicho tarafından tanımlanan yüce bir ulusal hazine olduğunu da kanıtlamaktadır.
Sadece Japonya halkı için değil, tüm dünyadaki insanlar için okunması gereken bir kitaptır.
Paragraflar bu köşenin formatına uygundur.
2023.07.13 (Per)

SHINZO ABE: JAPONYA'YI YENİDEN CANLANDIRMAK İÇİN MÜCADELE EDEN TECRÜBELİ STRATEJİST

Gazeteci Yoshiko Sakurai, 8 Temmuz'da uğradığı suikastın birinci yıldönümü münasebetiyle kaleme aldığı aşağıdaki metinde eski Başbakan Shinzo Abe'yi büyük bir dost, sıcak bir insan, zeki bir stratejist ve Japonya'nın parlak geleceğine yürekten inanan bir iyimser olarak tasvir ediyor.

Shinzo Abe, büyükbabası ve eski Başbakan Nobusuke Kishi'den sevgiyle "jiisanımız (büyükbabamız)" diye söz ederdi. Kishi, 1960 yılında Nagata-cho'daki Diet binasının etrafında her gün toplanan ve revizyona şiddetle karşı çıkan gösterici dalgaları arasında ABD-Japonya Güvenlik Anlaşması'nı revize ederken hayatını riske attı.

Kishi, o zamanlar henüz altı yaşında olan küçük Shinzo'yu çok severdi. Bir gün Shinzo evde Kishi'nin yanındaydı ve büyükbabasının sırtına binmişti.
Ancak o zamanlar popüler olan sol kanat sloganı "Ampo hantai!"yi kayıtsızca söylediğinde ("Anlaşmaya karşıyım!") sloganını attığında, Kishi belli ki bundan pek hoşlanmadı ve torununa sordu: "'Ampo sansei (Anlaşmadan yanayım) diyemez misin, Shinzo?"

Abe Kishi'ye hayrandı ve onu baş tacı ederdi. (Kishi 1987'de 90 yaşında vefat etti.) Kishi'nin 1945'in sonlarına doğru Sugamo Hapishanesi'nde A sınıfı savaş suçlusu olarak tutulurken yazmaya başladığı ve 1948'in ortalarında bitirdiği anı kitabı My Youthful Days (Kosaido, Tokyo; 1983) Abe'ye duyduğu güçlü sevgiyle okuyucuyu etkiliyor.
Memleketi Yamaguchi'nin, akrabalarının, öğretmenlerinin, arkadaşlarının ve tanıdıklarının iç açıcı tasvirleri, o dönemde insanların nasıl yaşadığını, akrabalarının birbirlerine nasıl yardım ettiğini, herkesin ne kadar korkusuzca fedakârlık yaptığını ve birbirlerini desteklemeye ne kadar hazır olduklarını canlı bir şekilde yansıtıyor.
Onlar tam da Abe'nin bana sık sık Japonya'nın geleneksel erdemlerini yaşayan sıradan vatandaşlar olarak tarif ettiği türden insanlardı.

Genelde mesafeli ve ulaşılmaz olarak görülen Kishi'nin aslında oldukça şefkatli olduğu ve çocukları sevdiği tüm kitap boyunca aktarılıyor. Dördüncü sınıf öğrencisiyken, Yamaguchi Eyaleti'ndeki Nishi-tabuse'deki bir ilkokuldan Okayama Eyaleti'ndeki Uchi-yamashita İlkokulu'na - prestijli Okayama Ortaokulu'na girmek için gerekli bir adım - (daha sonra Okayama Tıp Üniversitesi adını alan) bir profesör olan amcası Matsusuke Sato'nun iyi niyetleri sayesinde transfer oldu. Kishi Okayama'dayken Sato ailesinin iki kız çocuğu dünyaya geldi - daha sonra Kishi'nin küçük kardeşi Eisaku Sato (1964-72 yılları arasında başbakanlık yaptı) ile evlenecek olan Hiroko ve Masako. Genç Kishi çok sevinmişti.

Kishi, "Küçük çocukları sevdiğim için Hikoro'yu sık sık sırtımda taşıyarak onunla oynarken iyi vakit geçiriyordum," diye yazmıştı.
Bir ilkokul öğrencisi olarak asla çok sağlam olmayan Kishi'nin küçük bir kız çocuğunu sırtında taşırken eğlendiğini kolayca hayal edebiliyorum.

Matsusuke sık sık karısına Nobusuke gibi genç bir oğlanı küçük bir kızı sırtında taşımaya zorlamaması gerektiğini söyleyerek şikayet ederdi, ancak geleceğin başbakanı bunu yapmaktan mutluluk duyuyordu.

Tıpkı "mesafeli ve erişilmez" imajına rağmen küçük çocuklarla ilgilenmekten zevk alan büyükbabası gibi Shinzo da 11 Mart 2011'deki Büyük Doğu Japonya Depremi'nin kurbanlarına bakan çocukların arasına mutlulukla karıştı.
Onun bu tavrı sadece büyükbabasının nezaketini yansıtmakla kalmıyor, aynı zamanda eşi Akie ile birlikte kendi çocukları olsaydı harika bir baba olacağını da söylüyor.

Sanırım Kishi'nin amcası Matsusuke, Kishi'nin kendisi ve Shinzo Abe'yi birbirine bağlayan bağ, her ikisinin de Japonya'yı doğru yöne taşımaları için gelecek neslimize duydukları büyük güven ve beklentidir.

Matsusuke olağanüstü bir eğitimciydi.
Sadece Kishi'ye ve daha sonra iki ablasına ve akrabaları arasında gelecek vaat eden genç erkek ve kızlara bakmakla kalmamış, aynı zamanda her zaman yetenekli bireyler aramış ve onların eğitim masraflarını kendi cebinden karşılamıştır.
Kishi'nin yazdığına göre, 35 yaşında aniden öldüğünde Matsusuke'nin "tüm maddi kaynaklarını bizim eğitimimiz için" harcadıktan sonra biriktirdiği tek kuruşu bile kalmamıştı.

Matsusuke'nin sevgisinden ve cömert desteğinden zengin bir şekilde yararlanan Kishi, amcasıyla aynı şekilde gelecek için bir Japonya inşa etmeye kesin olarak karar verdi.
Japonya'nın dünya standartlarındaki sosyal güvenlik sisteminin, 1943 yılında Ticaret ve Sanayi Odası'nı kurmasıyla da tanınan Kishi tarafından hazırlanan orijinal planlara dayandığını söylemek abartı olmaz.

Abe'nin siyasetinin kökeni, genç neslin Japonya'nın geleceği için sorumluluk üstlenmesi yönündeki samimi beklentisidir.
Abe, 2015 yılında İkinci Dünya Savaşı'nın sona ermesinin 70. yıldönümü münasebetiyle yaptığı anıtsal konuşmada şunları söyledi "Bu savaşla hiçbir ilgisi olmayan çocuklarımızın, torunlarımızın ve gelecek nesillerin bu savaş için özür dilemesine izin vermemeliyiz."

Abe, 3 Aralık 2021'de "Genron" internet haber programıma katıldığı bir sırada şunları söyledi:
"Benim gençlik günlerime kıyasla, bugün genç neslin çok daha fazla üyesi kariyerlerinde ilerlemek yerine toplum için faydalı işler yapmakla ilgileniyor. Bu nedenle, bu ulusun geleceğinin oldukça umut verici olduğunu hissediyorum. Bu gençleri göz önünde bulundurarak, her zaman açık ve yeteneklerini tam olarak kullanabilecekleri fırsatlarla dolu bir toplum yaratmak istiyorum.

Bence Kishi ve Abe evde de birbirlerine çok benziyorlardı.
Kishi'nin en büyük oğlu Nobukazu, Kishi hakkında şunları yazıyor: "Şu ya da bu nedenle sık sık eleştirilirdi, evde asla siyaset konuşmazdı ve işteki günü ne kadar tatsız geçmiş olursa olsun eve geldiğinde her zaman iyi bir yüz ifadesi takınırdı."

Çok sevdiği jiisan'ı gibi Abe de eşi Akie ve annesi Yoko'ya karşı son derece saygılı ve şefkatliydi.
Japonya-Tayvan ilişkilerine katkılarından dolayı Yükselen Güneş Nişanı, Rozetli Altın Işınlar ile ödüllendirilen Tayvan doğumlu, vatandaşlığa kabul edilmiş bir yorumcu olan Birei Kin onuruna 7 Şubat 2018 tarihinde düzenlenen resepsiyonu sevgiyle hatırlıyorum.

Bayan Kin ana masanın başında otururken, Abe, eşi ve ben de onun solunda oturduk.
Masada ayrıca Reitaku Üniversitesi Direktörü Mototaka Hiroike ve eşi, dönemin Kabine Baş Sekreteri Yoshihide Suga ve eşi Mariko ile iyi huylu bir kereste yöneticisi ve eşi de vardı. Neşeli sohbetimiz kaçınılmaz olarak Kuzey Kore'ye kaydı ve Abe şunları söyledi:

"Kim Jong-un'un bugünlerde geceleri uyuyamayacak kadar stresli olduğundan şüpheleniyorum."

Ben de aynı şekilde hissettim. O dönemde, Pyongyang'ın kaçırdığı Japon vatandaşlarını serbest bırakmayı inatla reddetmesi nedeniyle, Japonya Kuzey Kore'ye yönelik politikasını diyalog ve baskıdan sadece baskıya doğru kaydırmıştı. Japonya, Birleşmiş Milletler'de Pyongyang'a karşı yaptırım uygulayan sert kararların kabul edilmesinde liderliği üstlendi. Köşeye sıkışan Kim doğal olarak endişeye kapılmış olmalıydı.

Akie aniden kocasına sordu: "Kim'in geceleri uyuyamadığını nereden biliyorsun? Uyuyup uyumadığını görmek için kimse orada olmazdı."

Hepimiz bir an sessizlik içinde donup kaldık.
Akie'nin bu soruyu neden sorduğunu anlamak zor değildi ama Abe sadece mecazi anlamda Kim'in bu şartlar altında uyuyamamasından bahsediyordu.
Böyle düşünerek başbakanın karısına nasıl cevap vereceğini merakla izledim.

Abe yüzünde nazik bir gülümsemeyle karısına sevgiyle baktı.
Sonra yavaşça ona doğru döndü, sol elini sandalyesinin arkasına koydu ve sanki onu kucaklayacakmış gibi hafifçe öne eğilerek sorusunu yanıtlamaya başladı:

"Görüyorsun ya, Akie. Kim bugünlerde dünyanın dört bir yanından gelen sert yaptırımlara maruz kalıyor. Başı büyük belada çünkü muazzam bir baskı altında. Kuzey Kore ekonomisi gerçekten kötü durumda ve Kim halkını yeterince besleyemiyor. Bunun da ötesinde, ülkesinin Çin ile ilişkileri de iyi gitmiyor..."

Akie'nin Abe'nin büyüleyici ikna edici tonuna kafa salladığını gördük; bu sahne, Abe Akie ile evdeyken bu tür diyalogların olağandışı bir şey olmadığını hayal etmemi sağladı.

Bu bölümden kısa bir süre önce Akie, Abe'lerin karıştığı iddia edilen Moritomo Gakuen kayırmacılık skandalını gündeme getirdi.
Hikayesini anlatırken gözlerinden yaşlar süzüldü.
Ne de olsa -yanlı habercilikten öte- düpedüz yalan olan suçlamaların kurbanıydı.
Akie'yi dinlerken Abe'ye baktım. Hâlâ gülümsüyordu ve sanki "Sana nasıl yardımcı olabilirim canım?" der gibi doğrudan onun gözlerinin içine bakıyordu.
Karısını ne pahasına olursa olsun koruma konusundaki kesin kararlılığını yansıtan bir bakıştı bu.
Akie'nin Abe'nin bu dünyadaki en önemli yoldaşı olduğuna, huzurunu korumaya kendini adamış biri olduğuna yürekten inanıyorum.

Abe ile en son, beklenmedik ölümünden bir yıl önce Aralık ayında yaptığım bir konuşmayı hatırlıyorum.
Memleketi Yamaguchi'de akşam yemeği yerken bana damdan düşer gibi bir şey söyledi:

"Sanırım ilk kez 'rahat kadınlar' meselesiyle bağlantılı olarak tanıştık."

O zamana kadar birbirimizle birçok kez karşılaşmış olmamıza rağmen, ilk karşılaşmamızın ne zaman olduğunu tam olarak hatırlamıyordum.
İlk görüşmemizin zamanlamasına gelince, o sıralarda iktidardaki Liberal-Demokrat Parti'nin muhafazakar bir üyesi olan ve 2008-2009 yılları arasında Maliye Bakanı olarak görev yapan Shoichi Nakagawa ile sık sık bir araya geliyordum.
Japon İmparatorluk Ordusu'nun eylemlerine ilişkin Çin ve Güney Kore uydurmaları, Koreli "rahat kadınlar", "Nanjing Katliamı" ve diğer çözülmemiş İkinci Dünya Savaşı meseleleri gibi konularda görüş alışverişinde bulunduk.
Ancak Abe ile ilk kez ne zaman tanışma şerefine nail olduğumdan tam olarak emin değildim.

Çok sonraları, Abe ve genç LDP'li meslektaşları tarafından derlenen Tarih Ders Kitapları Hakkında Sorular başlıklı bir kitap okudum: Genç Parlamenterler Meselelere Nasıl Bakıyor (Tenkaisha Publishing Co., Tokyo: 1997). İşte o zaman Abe'nin Başbakan olarak tarih ders kitapları hakkında ne söylemek istediğini nihayet anlamıştım. 518 sayfalık kitap, "Japonya'nın Geleceğini ve Tarih Eğitimini Düşünmeye Adanmış Genç Parlamenterler Derneği" tarafından bir araya getirilmişti. Abe'nin sözleri kitapta yer alıyor.

Abe, aynı yılın Ocak ayında (1997) başıma gelen bir olaya atıfta bulunarak, "Demokrasilerde 'ifade özgürlüğü' demokratik sistemin normal bir şekilde işleyebilmesi için güvence altına alınır" dedi.

Kanagawa Eyaleti'ndeki Miura Şehri Ticaret Odası'nda 29 Ocak'ta bir konuşma yapmam planlanmıştı, ancak bu eyaletin İnsan Hakları Merkezi "konfor kadınları" hakkında daha önce yaptığım açıklamalara itiraz etmiş ve organizatörlerden başka bir konuşmacı seçmelerini talep etmişti.
Merkezin baskısına boyun eğdiler ve sunumumu bir gün önce, 28 Ocak'ta iptal ettiler.
Merkez tarafından başlatılan bu boykot daha sonra ülke çapında muhafazakar kurumsal derneklere de yayılarak konuşmalarımın ve konferanslarımın iptal edilmesine yol açtı.
O zaman, beni susturmaya çalışmanın ifade özgürlüğünün ihlali olduğunu sert bir şekilde protesto ettim, ancak herkesin sözlerimi eleştirmekte özgür olduğunu vurguladım. Abe şöyle yazdı:

"Bayan Sakurai söz konusu açıklamayı geçtiğimiz Ekim ayında Yokohama Şehri Belediye Eğitim Kurulu tarafından desteklenen bir konferansta yaptı ve şunları söyledi: 'Gazetecilik araştırmalarım kapsamında, Japon ordusunun kadınları askeri genelevlerde hizmet vermeye zorladığına dair herhangi bir kanıt görmedim...' İnsan Hakları Merkezi'nin Bayan Sakurai'ye karşı başlattığı eylemleri Yomiuri ve Sankei gazetelerinden öğrendim. Sözde 'rahat kadınlar' bu yıldan itibaren tüm ortaokul tarih ders kitaplarına dahil edildiğinden, bu konuyu agresif bir şekilde destekleyen güçlerin zaten farkındaydım, ancak bir politikacı olarak, artık ifade özgürlüğünü açıkça bastırma noktasına geldikleri için güçlü bir kriz duygusu hissediyorum."

Abe hızlı hareket ederek, İnsan Hakları Merkezi'nin beni susturmak için ülke çapında kampanya başlatmasından sadece bir ay sonra Nakagawa'nın başkanı olduğu söz konusu parlamenterler derneğini kurdu. Abe, genel sekreter olmak için gönüllü olan 107 genç parlamenter üyeyi (84'ü Alt Meclis'ten ve 23'ü Üst Meclis'ten) bir araya getirmeyi başardı. Üyeler haftada bir kez akşam 9'dan itibaren çalışma oturumu için bir araya geliyordu.

Siyasetçiler genellikle akşam toplantılarına davet edilirler, bu nedenle Abe daha geniş bir katılıma olanak tanımak için arkadaşları için kasıtlı olarak geç saatleri seçti.
Dernek sadece Tsutomu Nishioka ve Shiro Takahashi gibi muhafazakar kanaat önderlerini değil, Profesör Yoshiaki Yoshimi ve Yohei Kono gibi "rahat kadınların" Japon ordusu tarafından fuhuşa zorlandığına inanan liberalleri de davet etti.

Abe Japonya'yı Yanlış Suçlamalardan Akladı

1997 gibi erken bir tarihte Abe ve genç parlamenterler, kendini gazeteci olarak tanıtan Seiji Yoshida'nın savaş sırasında Kore'nin Chejudo adasında genç Koreli kadınların askere alınmasından sorumlu olduğu yönündeki iddialarını "tamamen uydurma" olarak ilan ettiler. Asahi, Yoshida'nın yanlış iddialarına dayanan bir dizi makale yayınlamıştı. On yedi yıl sonra, 2014 yılında, Asahi bir özürle birlikte söz konusu yazıları resmen ve gecikmeli olarak geri çekti.

İlk tanışmamızdan bu yana gelişen olaylar dizisine dönüp baktığımda, Abe'nin 2021'in sonlarında bana "'konfor kadınları' meselesiyle bağlantılı olarak" tanıştığımızı söylediğinde "silah arkadaşı" olduğumuzu mu kastettiğini merak etmeye başladım. Yorumum küstahça gelebilir ama gerçekten de beni, Kuzey Kore'den kaçırılan Japonların serbest bırakılması gibi başka davalar için de kendisiyle birlikte mücadele edenlerle aynı kategoriye nezaketle dahil ettiğini hissettim. Kuzey Kore tarafından kaçırılan mağdurların aileleri derneğinin üyeleri olan Shigeru Yokota, Kayoko Arimoto, Shigeo Iizuka, Tsutomu Nishioka ve Rui Abiru, kaçırılanları eve getirmeye çalışmak için onunla yakın bir şekilde çalışanlar arasındaydı.

Abe her zaman sağlam bir strateji ile mücadele eden bir siyasi liderdi.
Önce bir hedef belirler, birlikte öğreneceği ve büyüyeceği arkadaşlarının ve destekçilerinin sayısını artırmaya çalışırdı.
Ancak bundan sonra hedefine ulaşmak için somut adımlar atardı.
Aldığı kararlar ve gerçekleştirdiği eylemler tek kelimeyle mükemmeldi.
Asahi'nin yalanlarını ortaya çıkaran ve Japonya'yı Koreli kadınların fuhuş için zorla işe alınmasıyla ilgili yanlış suçlamalardan aklayan kişi Abe'ydi.

Abe iyi bir kavgadan zevk alır ve şiddetle savaşırdı, ancak savaşçı ruhunun arkasında doğuştan gelen iyimserliğin yarattığı güçlü bir irade vardı.
Asla yıkılmadı ve asla pes etmedi.
Japonya'nın Meiji Sanayi Devrimi alanlarının UNESCO Dünya Mirası Alanları olarak başarılı bir şekilde tescil edilmesi bunun bir örneğidir. Güney Kore, son savaştan önce ve savaş sırasında Japonya'ya göç eden Koreli işçilerin zorla çalıştırıldığını iddia ederek tescile inatla karşı çıktı. İşin aslı, zorla çalıştırma bir yana, Mitsui Mine ve Japan Steel gibi Japon şirketlerinin Koreli işçilere, Koreli ve Japon işçilerin eşit muamele gördüğü gerçek iş sözleşmeleri sunmasıydı.

Buna rağmen Dışişleri Bakanlığımız Güney Kore'nin ısrarlı baskılarına boyun eğdi ve "zorla çalıştırma" anlamına geldiği açık olan "zorla çalıştırma" ifadesini diplomatik belgelere dahil etmeyi kabul etti.

Abe'nin eski kabine danışmanlarından olan ve 17 yıl boyunca Meiji sanayi bölgelerinin Dünya Mirası olarak tescil edilmesi için çaba sarf eden Bayan Koko Kato, tescil olasılığı karşısında o kadar hayal kırıklığına uğradı ki çocukluk arkadaşı olan Abe'yi aramaya karar verdi. Kato'nun aktardığına göre Abe ona şöyle demiş: "Seni üzmelerine izin verme Koko. Hikayeyi kendi açımızdan anlatalım."

Abe'ye göre yenilgiye uğramak dünyanın sonu değildi.
Japonya'nın Meiji sanayi tesisleriyle ilgili doğru bilgileri tüm dünyaya yayarak kaybettiği zemini yeniden kazanabileceğini düşünüyordu.
Gazetecilerin aksine, politikacılar somut sonuçlar üretmeye devam etmelidir.
Sonuçlar mükemmel olmayabilir ama bir dahaki sefere kaybedilen zemini yeniden kazanmak için daha fazla çaba göstereceklerdir.
Önemli olan ilerlemeye devam etmektir: Abe'nin sürekli üzerinde durduğu şey de buydu.

Geriye dönüp baktığımda, bir gazeteci olarak korkarım ki kendisinden bazen çok mantıksız taleplerde bulunma eğilimindeydim.
Aralık 2013'te görevdeki bir başbakan olarak Yasukuni Tapınağı'nı ziyaret ettiğinde, ziyareti için kendisine içtenlikle teşekkür ettim ancak aynı zamanda bundan sonra dört mevsimde de Yasukuni'yi ziyaret etmesini talep ettim. Ancak kendisi, "Yasukuni'de medfun bulunan ve ülkemize hizmet ederken hayatını kaybedenlerin ruhlarına saygımı ifade etmek için" görev süresi boyunca tek bir ziyaretin yeterli olacağını düşündüğünü belirtti.

Eylül 2020'de başbakanlıktan istifa ettikten sonra Yasukuni'yi birçok kez ziyaret ettiğini görünce, görevdeyken uluslararası toplumdan, özellikle de Yasukuni konusunda zorlu bir anlayış bariyerinin var olduğu ABD'den gelen muhalefetin ne kadar güçlü olması gerektiğini düşünmedeki başarısızlığımı düşündüm. Yöntemler farklı olsa da önemli olanın hepimizin daha parlak bir Japonya için mücadele etmeye devam etmemiz olduğu ve Japonya için tüm cephelerde yılmadan mücadele eden, umudunu asla kaybetmeyen ve bize ilham vermekten asla vazgeçmeyen merhum başbakana vermemiz gereken sözün bu olması gerektiği sonucuna vardım.
(The End)

(The Weekly Shincho'nun 13 Temmuz 2023 tarihli sayısında yer alan 1.056 numaralı "Renaissance Japan" köşesinden çevrilmiştir)